Kembridžā, Apvienotajā Karalistē 2025. gada 24.-26. aprīlī norisinājās 16. starptautiska zinātniska Baltijas studiju konference Eiropā (CBSE 2025), šogad pulcējot lielāko dalībnieku skaitu konferences pastāvēšanas vēsturē.
Konference, ko rīko prestižās Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centrs sadarbībā ar Baltijas studiju veicināšanas asociāciju, pulcēja vairāk kā 500 zinātniekus, politikas līderus un ekspertus no visas pasaules, vēršot uzmanību Baltijas valstu lomai pasaulē.
Pētot Baltijas reģiona centrālo pozīciju starp Austrumiem un Rietumiem un pievēršoties aktuālajiem izaicinājumiem un iespējām, ar ko Baltijas reģions saskaras mūsdienās, 2025. gada konferences tēma bija “Saplūstošie ceļi: Baltijas valstis starp Austrumiem un Rietumiem”. Konferences uzmanības centrā bija reģiona drošība, identitāte un globālā nozīme.
Konferenci atklāja prof. Brendans Sims ar lekciju “Lielbritānija un Baltijas ģeopolitika”, kurā aplūkoja Apvienotās Karalistes ilgstošās saites un stratēģiskās intereses reģionā. Apvienotās Karalistes Konstitūcijas un Eiropas Savienības attiecību ministrs Niks Tomass Saimonds uzstājās ar ziņojumu par Apvienotās Karalistes un ES attiecību attīstību un to ietekmi uz Baltijas valstīm. Ārlietu, sadraudzības un attīstības biroja galvenais vēsturnieks Patriks Salmons noslēdza konferenci ar tematu “Čērčils un Baltijas valstis”, uzsverot šī reģiona vēsturisko rezonansi Lielbritānijas ārpolitikā.
Vidzemes Augstskolas pētnieku Aijas van der Steinas, Lindas Veliverronenas un Ilzes Grīnfeldes veiktā pētījuma prezentāciju interesenti noklausījās Kembridžas Ģildē, tās vēsturiskajam interjeram krasi kontrastējot ar pētījuma saturu - “PSRS militārā mantojuma tipoloģija ieinteresēto pušu uztveres un tūrisma pieprasījuma kontekstā”.
A. van der Steina un L. Veliverronena prezentēja projekta “Latvijas teritorijā esošā Padomju okupācijas perioda militārā mantojuma sociālekonomiskā vērtība iesaistīto pušu skatījumā: saglabāt vai aizmirst?” ietvaros tapušo ekspertu interviju analīzes sākotnējos rezultātus, kas ļauj identificēt pirmos kritērijus, kurus iespējams izmantot, lai noteiktu, kuriem ar Aukstā kara periodu saistītiem militārā mantojuma objektiem ir tūrisma potenciāls, kā arī ieskicēja iespējamos militārā mantojuma tipoloģijas klasificēšanas veidus.
L. Veliverronena: “Mēs pārrunājām ar Auksto karu saistītā militārā mantojuma izmantošanu tūrismā, akcentējot šī mantojuma sarežģītību. Intensīvā gatavošanās konferencei arī ļāva spert nozīmīgu soli pretim rezultātam - modeļa izveidei. Tas atvieglos ar mantojuma pārvaldību saistītu lēmumu pieņemšanu militārā mantojuma īpašniekiem un pārvaldniekiem.”
Konferences dalībnieki varēja baudīt saturīgas prezentācijas un arī Kembridžas ievērojamākos pieminekļus, pieņemšanu Ģildē un svinīgās vakariņas vēsturiskajā Kembridžas Karaliskajā koledžā. Notika ekskursija uz Daksfordas muzeju un tās laikā bija klausāma gaisa spēku maršala Edvarda Stringera lekcija par Karalisko gaisa spēku lomu Baltijas jūras reģionā.
Par Baltijas programmu Kembridžas Universitātē:
Baltijas programma, kas dibināta 2021. gadā, darbojas Ģeopolitikas centrā un vada Apvienotajā Karalistē notiekošās akadēmiskās un politiskās diskusijas par Baltijas reģionu, tās darbība aptver 20 universitātes un tās misija ir savienot vēsturisko pieredzi ar mūsdienu izaicinājumiem.
#vamilit #Latvijaszinatnespadome #VidzemesAugstskola
Projektu finansē: Latvijas Zinātnes padome
Projekta numurs: lzp-2024/1-0565
Akronīms: lzp-2024/1
Šo pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, projekts “Latvijas teritorijā esošā Padomju okupācijas perioda militārā mantojuma sociālekonomiskā vērtība iesaistīto pušu skatījumā: Saglabāt vai aizmirst? (VA#MILIT)”, projekta Nr. lzp-2024/1-0565.
Lai saņemtu papildus informāciju, lūdzu sazinieties ar:
Vārds un uzvārds: Linda Veliverronena
Amats: projekta vadītāja, vadošā pētniece
E-pasts:
