“Baltijas Iesaistes centrā ViA piedalās tāpēc, ka kopš 2016.gada sistemātiski ir attīstījusi savu kapacitāti un ekspertīzi dezinformācijas izpētē, medijpratības veicināšanā sabiedrībā gan Latvijā, gan ārpus tās. Šī ir viena no ViA stratēģiskās specializācijas jomām. Lai piedalītos šajā projektā, bija nepieciešama būtiska jau uzkrātā pieredze, izveidota profesionāla un labi sagatavota pētnieku komanda, kas var sniegt ieguldījumu sabiedrības noturības sekmēšanā,” norāda Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone. “Mūsu uzdevumi projektā būs saistīti ar dezinformācijas izpēti, medijpratības apmācību satura izstrādi un apmācību īstenošanu. Svarīgi arī izveidot kontaktus ar pārējiem šādiem centriem Eiropā, lai varam strādāt koordinēti, kā arī nodrošināt, ka centra darbība pēc trim gadiem neapstājas tāpēc, ka beidzies konkrētā projekta finansējums.” 

Mūsdienu informācijas vidē ir grūti orientēties. Mainoties ziņu patēriņam un sociālo mediju lietošanas paradumiem, algoritmu vadītai personalizētai informācijas videi un arvien plašākam daudzveidīgās un tiešsaistē pieejamās informācijas apjomam, bažas par iespējamā kaitējuma pārvaldību pieaug gan ES dalībvalstīs, gan starptautiskā mērogā. Tiešsaistes dezinformācijas kampaņas var ietekmēt sabiedrības viedokli, manipulēt ar sabiedrības diskusijām un ietekmēt uzvedību. 

Pēdējo gadu laikā akadēmiskās vides pārstāvji sadarbībā ar masu medijiem, faktu pārbaudes organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm ir aktīvi meklējuši dezinformācijas risinājumus, piemēram, tiek atmaskotas safabricētas ziņas, izvērtēti publiskajā telpā izskanējuši apgalvojumi, rīkotas medijpratības apmācības. Tomēr šie centieni joprojām ir nepietiekami, jo nereti ir ierobežoti nacionālā mērogā un balstīti īstermiņa projektos, kuriem nav turpinājuma. Tie bieži vien nespēj reaģēt uz dezinformācijas kampaņām, kas notiek starptautiskā mērogā. 

 “BECID nodrošina integrētu pieeju cīņā pret dezinformāciju,” stāsta ViA asociētais profesors Jānis Buholcs. “Pirmkārt, šis centrs apvieno pētniekus, žurnālistus un medijpratības pedagogus, un katra no šīm grupām, sniedzot savu redzējumu, ļauj centrā iesaistītajiem labāk un daudzpusīgāk izprast ar dezinformāciju saistītās parādības un meklēt tām risinājumus. Otrkārt, darbs Baltijas valstu līmenī šīm aktivitātēm piešķir starptautisku dimensiju, kas ir ļoti svarīgi, jo problēmas, kuras risinām, ir ne tikai nacionālas, bet arī pārnacionālas.” 

BECID un vēl pieci citi jaunizveidoti centri ir kļuvuši par Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) tīkla sastāvdaļu, kas stiprina Eiropas ekosistēmu un cīnās ar dezinformāciju. Līdz ar to tagad EDMO tīklā ir iesaistītas visas 27 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija.  

Plašāka informācija par projektu pieejama ViA Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) un BECID mājas lapās: 
HESPI (LV) https://www.hespi.lv/lv/node/693 
HESPI (ENG) https://www.hespi.lv/en/node/693 
BECID (ENG): https://becid.ut.ee/  

Plašāka informācija par jaunizveidotajiem centriem pieejama EDMO mājas lapā: https://edmo.eu/2022/12/01/the-edmo-network-expands-to-all-eu-member-states-through-six-new-hubs/  

Informāciju sagatavoja:  

Iveta Auniņa 
Vidzemes Augstskolas  
Multimediju laboratorijas vadītāja, 
BECID projekta pārstāve 
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

30. janvārī Rīgas pilī tika atklāta Demokrātijas akadēmija ar pirmo mācību dienu "Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā". Pirmo nodarbību akadēmijas studentiem vadīja bijušais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka un Valsts kancelejas pārstāvji. Mācību laikā izskanēja apgalvojums, ka atbalsts Ukrainai, ko pašlaik lielos apmēros sniedz ne vien valsts, bet arī Latvijas sabiedrība, uzņēmēji un dažādas nevalstiskās organizācijas, ir lielākā pilsoniskā aktivitāte, kāda piedzīvota kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laikiem. Tas apliecina, ka Latvijā iedzīvotāji ir motivēti un vēlas darboties sabiedrības labā, ir jāatrod veidi, kā šo motivāciju un vēlmi virzīt un atbalstīt.

Iniciatīva par Demokrātijas akadēmijas mācību programmu tapusi, zinot, ka samērā maz iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu balsi spēj ietekmēt lēmumus un ka viņu balsij ir nozīme. Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone komentē: "Vidzemes Augstskolā īstenotie pētījumi par pilsonisko līdzdalību norāda uz lielo plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi. Ikdienā gan vārdos, gan darbos jācenšas šo plaisu mazināt. Demokrātijas akadēmija ir svarīga platforma, kurā satiksies gan vietējo pašvaldību, gan valsts pārvaldes darbinieki, gan aktīvie iedzīvotāji. Šobrīd aktuāli ir runāt par sabiedrības dzīves spēka jeb noturības stiprināšanu. Akadēmija ir viens no būtiskiem soļiem dzīvesspēka virzienā."

Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas – biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.

Informāciju sagatavoja:
Marta Deņīsova
Digitālā mārketinga speciāliste
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Profesors Bukauskas strādā Viļņas universitātē kopš 2006. gada. Viņš ir Matemātikas un informātikas fakultātes docētājs, Datorzinātņu institūta pētnieks un Kiberdrošības laboratorijas vadītājs. ViA projektā Linas Bukauskas uzsācis darbu no 2023. gada 1. februāra. Piecu mēnešu nodarbinātības periodā līdz semestra beigām viņa pienākumi būs piedalīties Kristapa Felzenberga promocijas darba konsultēšanā un vadīt seminārus ViA doktorantūras studentiem par kiberdrošības tēmu.

Saskaņā ar projekta “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās RTA, VeA un ViA” nosacījumiem arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā pagājušajā gadā strādāja ārvalstu viesprofesors no Bulgārijas Marin Nenchev. Lai sasniegtu projekta mērķus, trīs doktoranti no partneru augstskolām (RTA, ViA un VeA) līdz 2023. gada beigām iesniegs pētījuma manuskriptu promocijas padomei un, iegūstot doktora zinātnisko grādu, tiek ievēlēti zinātniskā personāla sastāvā, lai turpinātu darbu pētnieciskajos projektos vēl vismaz vienu gadu.

Linas Bukauskas jaunākās publikācijas kiberdrošības jomā:

Agne Brilingaite, Linas Bukauskas, Aušrius Juozapavicius, and Eduardas Kutka. “Overcoming information-sharing challenges in cyber defence exercises”. In: Journal of Cybersecurity 8.1 (2022-01). tyac001, DOI: 10.1093/cybsec/tyac001, Journal Citation Index: 2021–1.62 (Q1).

Mahmoud E. Hodeish, Linas Bukauskas, and Vikas T. Humbe. “A New Efficient TKHC-based Image Sharing Scheme over Unsecured Channel”. In: Journal of King Saud University – Computer and Information Sciences 34.4 (2022). DOI: 10.1016/j.jksuci.2019.08.004, Journal Citation Index: 2020–1.38(Q1), Journal Impact Factor: 2020–13.473 (Q1), pages 1246–1262.

Aušrius Juozapavicius, Agne Brilingaite, Linas Bukauskas, and Ricardo Gregorio Lugo. “Age and Gender Impact on Password Hygiene”. In: Applied Sciences 12.2 (2022). DOI: 10.3390/app12020894, Journal Citation Index: 2020–0.61 (Q2), Journal Impact Factor: 2020–2.679 (Q2).

Ingrida Domarkiene, Laima Ambrozaityte, Linas Bukauskas et al. “CyberGenomics: Application of Behavioral Genetics in Cybersecurity”. In: Behavioral Sciences 11.11 (2021). DOI: 10.3390/bs11110152 Journal Citation Index: 2020–0.89 (Q2), Journal Impact Factor: 2021–2.286 (Q3).

Iesaistītie projekta partneri klātienes seminārā dalījās pieredzē par projekta īstenošanas aktualitātēm, metodiskā satura izstrādi, studiju procesa transformācijas pieejām, kā arī tika veikta digitālo studiju procesa atbalsta rīku apskate. Semināra dalībnieki izvērtēja studiju kursu izstrādes progresu un izvēlēto integrēto studiju procesa kvalitātes uzlabošanas pieeju atbilstību turpmākai projekta īstenošanai. Uzmanība tika pievērsta aktualitātēm saistībā ar studējošo digitālo prasmju progresa novērtēšanas metodiku un digitālo rīku pielāgošanu. 

Semināra ietvaros projekta eksperti diskutēja par projekta laikā izveidojamā portāla EduAim konceptu, izveides gaitu un tā lomu atvērtā studiju satura risinājuma Latvijas augstskolām un mācību iestādēm nodrošināšanā. Turpmākā diskusijā tika pārrunāta valsts pētījumu programmas projekta "ARTSS: “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”" ietvaros radītās zināšanu apguves uzraudzības sistēmas un zinātības elementu integrācija EduAim portālā. 

Kopš projekta īstenošanas sākuma ir noslēgti līgumi ar starptautiski atpazīstamiem digitālo prasmju apguves procesa atbalsta pakalpojumu nodrošinātājiem, tajā skaitā, masīvo atvērto tiešsaistes kursu (MOOC) platformām, “Coursera” un “EdX”, kā arī ar digitālo prasmju pārbaudes rīka metodoloģijas izstrādātāju “Fit4Internet”. Projektā iesaistītie partneri pielāgos "Coursera" un "EdX" platformu digitālo mācību saturu piecās galvenajās digitālo prasmju kompetenču jomās atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātam “DigComp 2.2” ietvaram. Katram izglītojamam piemērots kursu saturs tiks piedāvāts EduAim e-izglītības portālā pēc individuāla digitālo prasmju līmeņa testa veikšanas.  

Projekta mērķis ir ieviest digitalizācijas iniciatīvas studiju kvalitātes uzlabošanai Latvijas augstskolās. Digitālās prasmes ir svarīgas ikvienam iedzīvotājam, lai iekļautos mūsdienu darba tirgū. Digitālo prasmju jomas ietver informācijas un datu pratību, komunikācijas un sadarbības prasmes, digitālā satura radīšanu, digitālo drošību un problēmu risināšanas prasmes.  

Projekta vadošais partneris ir Liepājas Universitāte, savukārt projekta īstenošanā līdziesaistītie partneri ir Vidzemes Augstskola, Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā esošā Latvijas Jūras akadēmija.    

Projekts “Augstskolu digitālās kapacitātes celšana ar tiešsaistes mācību resursu un analītikas viedu integrāciju” (EduAim), projekta Nr. 8.2.3.0/22/A/003, tiek īstenots no 2022.gada oktobra līdz 2023.gada decembrim, un tā  kopējās izmaksas ir 1 321 314,82 EUR, no kurām 28,4% ir valsts budžeta un 71,6% Eiropas Sociālā fonda līdzekļu finansējums. Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai.