JAUNUMI

Projekta “Digitalizācijas iniciatīvas studējošo iesaistei un studiju kvalitātes pilnveidei Latvijas Universitātē un projekta sadarbības partneru augstskolās” (Nr. 8.2.3.0/22/A/006) aktualitātes

Sākoties 2022./2023. studiju gada pavasara semestrim, projektā “Digitalizācijas iniciatīvas studējošo iesaistei un studiju kvalitātes pilnveidei Latvijas Universitātē un projekta sadarbības partneru augstskolās” aktīvi noritēja projekta 1. posma studiju kursu izstrāde. Projektā izstrādātie kursi ir paredzēti kā papildu mācību materiāli, kas integrējami jau esošajos projektā iesaistīto augstskolu kursos, ar mērķi veicināt studentu pašvadītu mācīšanos. Kursi tiek veidoti Moodle vidē, tādējādi nodrošinot audiovizuālu risinājumu, digitālu atbalsta materiālu, kā arī interaktīvu iesaistes formu izmantošanu. Kursā “Civilā aizsardzība” paredzētie laboratorijas darbi tiek veidoti “Minecraft” spēlēs veidā, tādējādi radot iespēju izspēlēt teorētisko zināšanu praktisku pielietošanu dažādās situācijās. Šajā kursā kā teorijas apguves atbalsta mehānisms paredzēts arī virtuālais asistents. Katrā no projektā izstrādātajiem kursiem integrēta kāda no Eiropas Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvarā noteiktajām kompetencēm – drošība, digitālā satura veidošana, komunikācija un sadarbība, informācijas un datu lietpratība vai problēmu risināšana. Katra kursa mērķis ir veicināt tajā iekļautās digitālās kompetences piektajā apguves līmenī.

Februāra beigās pilotēšanai tika nodoti kopskaitā 14 studiju kursi, tostarp Latvijas Universitātes izstrādātie kursi - “Civilā aizsardzība” ar pirmajām divām no kopskaitā četrām plānotajām “Minecraft” spēlēm, “Digitālu risinājumu izstrāde, izmantojot bez-koda un mazkoda (no-code/low code) platformas” un “Biznesa un datu analīze ar Power BI”, SIA “Datorzinību centrs” izstrādātie kursi - “Darbs ar teksta dokumentiem: Microsoft Word”, “Prezentāciju veidošana: Microsoft PowerPoint” un “Kopīga dokumentu veidošana: OneDrive un GoogleDrive”, SIA “Baltijas datoru akadēmija” kursi – “Attēlu apstrāde”, “Microsoft 365: Teams darbs grupās, kopīgas dokumentu mapes”, “Blogi un sociālie tīkli” un “Digitālā satura publicēšana”, kā arī Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” izstrādātie kursi - “Interneta vietnes izveide”, “Informācijpratība un kritiskā domāšana”, “Informācijpratība un informācijas telpas drošība” un “Uzņēmējdarbības vadība digitālā vidē un biznesa digitālā transformācija”. 2022. / 2023. gada pavasara semestrī kursu pilotēšanu nodrošinās Latvijas Universitāte, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA”, AS “Transporta un sakaru institūts” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

Pārskatā periodā SIA “Tilde” uzsākusi darbu pie kursa “Civilā aizsardzība” virtuālā asistenta, kā arī trešo pušu veidota digitāla mācību satura, t.sk. specializētu kursu no dažādām mācību mākoņplatformām un zināšanu bāzēm, izmantošanai augstskolu e-studiju vidēs paredzētas mākslīgā intelekta iespējotas neironu mašīntulkošanas tehnoloģijas izstrādes.

Projekta partneri:
Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Vidzemes augstskola, SIA “Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”” un A/S “Transporta sakaru institūts”, SIA “Tilde”, SIA “Baltijas datoru akadēmija” un SIA “Datorzinību centrs”.

Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai

Informācija atjaunota: 01.03.2023.

Vidzemē pirmo reizi notika Jautājumu fabrika kā koprades improvizācija un tika atklāts Atvērtais Ilgtspējas centrs

Ceturtdien, 23. februārī, Vidzemes Augstskola (ViA) ar koprades improvizāciju “Jautājumu fabrika par ilgtspēju” atklāja Atvērto Ilgtspējas centru (Open Innovation Hub). Kopradē piedalījās ViA pētnieki un studenti, kā arī pārstāvji no Vidzemes pašvaldībām. Pasākums norisinājās trīs daļās - jautājumi, risinājumi un individuālas sarunas ar pētniekiem.

Pirmajā daļā dalībnieki uzdeva dažādus jautājumus par to, kā ViA pētnieki var palīdzēt pašvaldībām risināt ilgtspējas jautājumus pilsētās un laukos un kā pašvaldības var palīdzēt pētniekiem.

“Jautājumi ļauj vairāk iedziļināties problēmas būtībā un pamanīt nianses, kas būtu jārisina. Tie ir pētniecības un inovāciju pamatā. Ja jautājums ir pareizi noformulēts, risinājums kļūst acīmredzams,” stāsta Iveta Putniņa, ViA administratīvā prorektore un Eiropas Universitātes E3UDRES2 projekta vadītāja. . “Alberts Einšteins ir teicis: “Ja man būtu dota viena stunda, lai atrisinātu problēmu un no tā būtu atkarīgā mana dzīve, tad es veltītu pirmās 55 minūtes, lai noteiktu pareizo jautājumu, kas jārisina.” Šajā kopradē izdevās uzdot 86 jautājumus, kuri var palīdzēt jautājumu fabrikas dalībniekiem tālāk veidot jaunas idejas inovācijām.”

UNESCO katedras “Biosfēra un cilvēks” vadītāja Agita Līviņa pirms jautājumu kaldināšanas aicināja dalībniekus pārdomāt, vai vienmēr attīstība ir jāskata kā “augstāk, tālāk, vairāk” vai arī jādomā par pilsētu un lauku noturību, par esošo resursu un infrastruktūras saglabāšanu, uzturēšanu ar esošo  noslodzi.

Otrajā daļā koprades dalībniekiem bija iespēja balsot par visaktuālākajiem ilgtspējas jautājumiem, lai pēc tam tiem meklētu risinājumus, darbojoties improvizācijas grupās. Trīs visvairāk balsu saņēmušie jautājumi bija: 1) Kā radīt vēlmi jauniešiem pēc 12. klases studēt tālāk? 2) Kā samazināt nevienlīdzības plaisu starp cilvēkiem Latvijas reģionos? 3) Kādi ir galvenie izaicinājumi/ problēmas Vidzemes reģionā?

“Pozitīvas pārmaiņas un izaugsme ir labs indikators,  kas norāda, ka ir mēģināts, apgūts un ir jātiecas uz augšu. Vidzemes Augstskola gada laikā ir izzinājusi Vidzemes reģiona izaicinājumus šaurākā un plašākā mērogā, apzinājusi savu un kopienas dalībnieku spēku. ViA apzinās, ka kopā darot var sasniegt vairāk un tam ir nepieciešams līderis, tāpēc ir izveidots Atvērtais Ilgtspējas centrs,” norāda Līga Jupatova, ViA zinātniskā viesasistente un maģistra studiju programmas “Biznesa vides vadība” absolvente.

L. Jupatova skaidro, ka Atvērtā Ilgtspējas centra misija ir “radīt, uzkrāt un apmainīties ar zināšanām un pieredzi reģiona ilgtspējīgai attīstībai.” Centra vīzija ir būt dinamiskai un jebkuram kopienas biedram sasniedzamai vietai, kur kopā tiek radīti risinājumi, sadarbojoties, eksperimentējot un izmantojot vietējās un starptautiskās zināšanas.

Centrs vecinās uzņēmējdomāšanu kopienā, studiju procesā integrējot izaicinājumus, organizējot un piedaloties uzņēmējspēju aktivitātēs, kā arī piedāvājot ViA pētnieku kompetencē esošus pakalpojumus.

Koprades improvizācija “Jautājumu fabrika par ilgtspēju” notika Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros.

Pasākums īstenots ViA projekta E.I.N.S. ietvaros: E3UDRES2 uzņēmējdarbības un inovāciju sadarbības tīkls viediem un ilgtspējīgiem reģioniem (E3UDRES2 Entrepreneurship and Innovation Network for Smart and Sustainable European Regions, Nr. 10043, https://eudres.eu/eins ). Projektu finansē Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (European Institute of Innovation and Technology, EIT, https://eit-hei.eu/ ), kas ir Eiropā lielākais un ietekmīgākais inovāciju tīkls. Šī ir jauna iniciatīva, kas paredz lielu lomu augstākās izglītības iestādēm, lai stiprinātu inovācijas reģionos.

Projekta mērķis ir veidot spēcīgu inovāciju atbalsta mehānismu reģionos, izmantojot Eiropas Universitātes E3UDRES2 (Austrija, Beļģija, Portugāle, Rumānija, Ungārija, Latvija, https://www.eudres.eu/ ) un Universitāšu Industrijas inovāciju tīkla (University Industry Innovation Network, UIIN, Nīderlande, https://www.uiin.org/ ) profesionālos, akadēmiskos un zinātniskos kontaktus.
 

Informāciju sagatavoja:

Iveta Auniņa
Vidzemes Augstskolas
Multimediju laboratorijas vadītāja
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Screen Shot 2024 02 01 at 19.51.18

Vidzemes Augstskolas pētnieku komandai ir pievienojusies Jūlija Kovaļenko no Ukrainas

Screen Shot 2024 02 01 at 19.53.56

Pateicoties Latvijas Zinātnes padomes piešķirtajam papildus finansējumam, kas mērķēts uz Ukrainas personāla piesaistīšanu, projekta “Baltic 100” īstenošanā iesaistījusies arī Jūlija Kovaļenko no Harkivas Valsts kultūras akadēmijas. Projekta ietvaros trīs gados tiek apkopoti un analizēti dažādi sociālekonomiskie un demogrāfiskie dati par Baltijas valstīm pēdējos 100 gados, tostarp arī šobrīd spēkā esošo statistikas un plānošanas reģionu līmenī. Tiek aprēķināts Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts un veidota interaktīva datubāze, kurā visi apkopotie dati būs pieejami interesentiem.

Projekta “Baltic 100” zinātniskais vadītājs, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš komentē: “Jūlijas pievienošanās mums ir svarīga un tas ļauj mums paplašināt mūsu darbības lauku – iegūt vēl vairāk datus un jo īpaši par sarežģīto PSRS okupācijas periodu. Lielākā daļa šī laika posma dokumentu, kas satur mums nepieciešamo informāciju, ir tikai krievu valodā un tas rada grūtības piesaistīt jaunās paaudzes Baltijas valstu pētniekus. Jūlija krievu valodu pārvalda un viņai ir pieredze ar darbu arhīvos. Šobrīd kopīgi ar Jūliju un ViA doktoranti Baibu Kļaviņu strādājam pie Latvijas lauksaimniecību raksturojošajiem datiem par 1945.-1960. gadu. Jau šobrīd ir redzams, ka iegūto datu analīze ļaus citādi palūkoties uz šī laika posma vēsturi, īpaši reģionālā griezumā. Kā kolektivizācija ietekmēja dažādus Latvijas reģionus, piemēram, Latgali un Vidzemi, un kādas bija demogrāfiskās, sociālekonomiskās sekas – ar šo mēs spēsim atrast arī vienu otru atbildi uz jautājumiem, kuriem atbildes meklējam mūsdienu un pat nākotnes kontekstā.” Līdzīgi darba uzdevumi Jūlijai būs, arī analizējot dokumentus no Lietuvas un Igaunijas.

Jūlija ne tikai ir uzsākusi pētniecisko darbu Latvijas arhīvos, bet, pateicoties ViA pētnieces Ievas Ginteres gādībai, iejutusies Latvijas vidē, arī apmeklējot koncertu Cēsu koncertzālē. Jūlija turpina uzturēt saikni ar Ukrainu un dalās pieredzē, kā notiek lekciju process viņas universitātē – visas lekcijas notiek attālināti un to grafiks ir neparedzams, jo Krievijas īstenoto uzbrukumu civilajai infrastruktūrai dēļ bieži ir elektrības un interneta sakaru pārtraukumi. Tomēr studijas notiek un studējošo motivācija ir pat pieaugusi.

Projekts “Kvantitatīvie dati par sociālajām un ekonomiskajām transformācijām trīs Baltijas valstu reģionos pēdējos simts gados vēsturisko transformāciju analīzei un nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai” Nr. EEA-RESEARCH-174 @ViA @EEANorwayGrantsLatvia #standforukraine

Vidzemes Augstskola uzsāk jaunu projektu, lai sekmētu Eiropas augstākās izglītības iestāžu nākotnes potenciālu

Vidzemes Augstskolā uzsākts jauns pētniecības un inovāciju projekts “Accelerate Future HEI” (“Nākotnes augstākās izglītības iestāžu akcelerācija”), kas mērķēts uz augstākās izglītības iestāžu (AII) spēju atbalstīšanu un uzlabošanu. Projekta ietvaros ViA mērķis ir panākt institucionālu pārveidi un vairāk atbalstīt uzņēmējdarbības aktivitātes, lai stiprinātu savu lomu reģionālajā ekosistēmā. Vienlaikus ViA koncentrēsies uz institucionālās pārstrukturēšanas īstenošanu, lai veicinātu vairāk inovāciju izglītībā, pētniecībā un attīstībā.

 

Screen Shot 2024 02 01 at 19.56.07

Augstākās izglītības iestādes (AII) var pozitīvi ietekmēt reģionālā un Eiropas mēroga sociālo un ekonomisko attīstību, izmantojot izglītību, pētniecību un iesaisti. Tomēr tām ir nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts, lai uzlabotu to spēju pilnībā realizēt savu potenciālu. Projekts “Accelerate Future HEI” izstrādās un testēs akcelerācijas pakalpojumus, lai nodrošinātu AII ar prasmēm un celtu to kapacitāti īstenot institucionālo pārveidi, kļūstot par uzņēmīgākām un inovatīvākām iestādēm nākamo četru gadu laikā.

Lai attīstītu un īstenotu akcelerācijas pakalpojumus, šī ambiciozā projekta koordinējošā partnera – Universitāšu industrijas inovāciju tīkla (University Industry Innovation Network (UIIN)) vadībā darbosies divpadsmit Eiropas partneri – TUM International (TUMint), Momentum Consulting (MMS), Instituto Superior Técnico (IST), Reinjonas Universitāte (Université de La Reunion (UR)), Kanāriju salu Eiropas Universitāte (Universidad Europea de Canarias (UEC)), Madeiras Universitāte (Universidade da Madeira (UMa)), Sentpeltenes Augstskola (St. Pölten University of Applied Science (STPUAS)), Leuvenas-Limburgas Augstskola (UC Leuven-Limburg University of Applied Sciences (UCLL)), Ungārijas Lauksaimniecības un dabaszinātņu universitāte (Hungarian University of Agriculture and Life Sciences (MATE)), Timišoaras Politehniskā universitāte (Politehnica University Timișoara (UPT)) un Vidzemes Augstskola (ViA).

“Projekts ir tikai nesen sācies, bet mēs virzāmies pareizajā virzienā. Šobrīd ir veikta organizācijas iekšējā analīze, kas palīdz saprast, kur mēs šobrīd atrodamies un kur vēlamies nonākt. Tika īstenota arī fokusgrupas diskusija ar iekšējām un ārējām iesaistītajām pusēm, kuras sniedza vērtīgus komentārus un ieteikumus, lai varētu izstrādāt rīcības plānu izvirzīto mērķu sasniegšanai. Jau tuvākajā laikā tiek plānoti augstskolas pārveides pilotprojekti,” stāsta projekta pētniece un Tūrisma un atpūtas studiju virziena un Biznesa administrācijas studiju virziena vadītāja Agita Šmitiņa.

Projekta ietvaros paredzētas šādas aktivitātes – izstrādāt akcelerācijas attīstības rīcības plānu, kas kas ietver vīziju un reālas aktivitātes, kas veicamas pārveides akcelerācijas projektā izstrādes (Developing) posmā; testēt un ieviest akcelerācijas pakalpojumus, kas palīdzēs iestādēm īstenot pārveides stratēģiju un rīcības plānu, izveidojot kopīgu zināšanu bāzi, padomdošanas (koučinga) pakalpojumus un virtuālu AII tikšanās vietu ar kolēģiem un ārējām iesaistītajām pusēm, piemēram, citiem ekosistēmas dalībniekiem, investoriem un publiskajiem finansētājiem, utt.

Projekts tiek īstenots no 2023.g. 1. janvāra līdz 2026.g. 31. decembim.

Projektu “Accelerate Future HEI” finansē “Apvārsnis Eiropa” programma, kas ir ES galvenā pētniecības un inovāciju atbalsta programma. Programma "Apvārsnis Eiropa" veicina sadarbību un stiprina pētniecības un inovācijas ietekmi, izstrādājot, atbalstot un īstenojot ES rīcībpolitiku un vienlaikus risinot globālas problēmas. Tā atbalsta arī izcilu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu.

Vidzemes Augstskolā iecelti Sabiedrības Zinātņu fakultātes dekāne un akadēmiskais un zinātņu prorektors

Janvāra mēnesī par Vidzemes Augstskolas (ViA) Sabiedrības Zinātņu fakultātes (SZF) dekāni iecelta augstskolas docētāja un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece Anžela Jurāne - Brēmane, savukārt, akadēmisko un zinātņu prorektora amatu ieņēmis politologs un docētājs Māris Andžāns. 

Anžela Jurāne - Brēmane Vidzemes Augstskolā strādā jau kopš 2004. gada. 18 gadu laikā ieņēmusi vairākus administratīvos amatus, akadēmisko darbu kā vieslektore uzsāka 2012. gadā un par vēlēto docētāju kļuva 2018. gada pavasarī, savukārt, par HESPI pētnieci ievēlēta 2020. gadā. Šobrīd, uzņemoties Sabiedrības Zinātņu fakultātes dekānes lomu, Anžela stāsta: "Šī iespēja ir tieši īstajā brīdī, esmu gatava strādāt augstskolas attīstības labā. Tiekoties ar fakultātes domi, formulēju savu darbības vadmotīvu: stiprināt sociālo zinātņu kopienu, kas sadarbojas ar inženierzinātņu kopienu, ar fakultātes darbību nodrošinot augstskolas stratēģisko mērķu sasniegšanu". 

Māris Andžāns šobrīd iecelts par ViA akadēmisko un zinātņu prorektoru, bet līdz šim strādājis Rīgas Stradiņa universitātē, pildot docenta, studiju programmu vadītāja un vēlāk arī asociētā profesora un vadošā pētnieka pienākumus. Māris atzīst, ka: "Vidzemes Augstskola ir neliela, bet spēcīga, taču katrā augstskolā ir vieta progresam un es vēlos dot arī savu ieguldījumu". 

 Vidzemes Augstskolā iegūtie jaunie papildspēki stiprinās augstskolas konkurētspēju -  Anželas pieredze dos plašāku redzējumu, veidojot un stiprinot SZF kopienu un tās attīstību. Savukārt, Māra zināšanas par izglītību un tās attīstību citās universitātēs dos padziļinātāku perspektīvu, lai arī ViA varētu pārliecinoši konkurēt augstākajā izglītībā Latvijā un Eiropā.  

Informāciju sagatavoja:
Marta Deņīsova
Digitālā mārketinga speciāliste
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI