JAUNUMI

Noslēgumam tuvojas ViA organizētā Biznesa laboratorija

Lai attīstītu uzņēmējdarbības prasmes un radītu jaunas biznesa idejas, 25. aprīlī Alojas Uzņēmējdarbības atbalsta centrā "SALA" notika sestās Biznesa laboratorijas apmācības.

Dalībnieki no Limbažu un Smiltenes novada, kā arī Vidzemes Augstskolas studenti uzzināja par prezentēšanas prasmēm kopā ar Lieni Ločmeli, piemēram, kā tikt galā ar uztraukumu, kā būt pārliecinātam un harizmātiksam runātājam, kā arī prezentācijas veidošanas pamatprincipus.

Otrajā daļā ar ideju piča ekspertu Imantu Martinsonu dalībnieki izstrādāja savu biznesa ideju īsrunas un tās prezentēja, gūstot vērtīgus ieteikumus, lai sagatavotos noslēguma pasākumam, kas notiks 9. maijā Vidzemes Augstskolā. 

Izveidots Vidzemes Atvērto inovāciju centrs

23. aprīlī Vidzemes plānošanas reģions noslēdza vienošanos ar Vidzemes Augstskolu par Vidzemes Atvērto inovāciju centra izveidi. Divu institūciju dibinātais centrs pildīs sadarbības platformas funkciju ar mērķi attīstīt reģiona zināšanu un inovāciju ekosistēmu. Institūcijas, noslēdzot vienošanos, apņēmušās meklēt arvien jaunus veidus, kā zināšanu un inovāciju ekosistēmā iesaistīt pēc iespējas vairāk organizāciju un uzņēmumu, stiprinot to mijiedarbību.

Centram noteikti četri galvenie uzdevumi – attīstīt iesaistīto pušu sadarbības un zināšanu dalīšanās kultūru; paaugstināt iesaistīto pušu kompetences un izpratni par inovācijas un zināšanu procesiem; veicināt inovāciju un zināšanu politikas racionalizēšanu; stiprināt Vidzemes Augstskolas lomu reģiona un starptautiskajā inovāciju ekosistēmā, vienlaikus pozicionējot Vidzemes inovētspēju arī starptautiski.

Vidzemes Atvērto inovāciju centra izveide cieši sasaucas ar Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos izvirzīto mērķi veicināt tautsaimniecības attīstību un izaugsmi. Lai šo mērķi sasniegtu, ir būtiski veidot efektīvu inovāciju atbalsta vidi, kurā zināšanu pārnese un informācijas aprite starp uzņēmējiem, pētniecības un izglītības institūcijām un pašvaldībām stimulētu arī jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju attīstību, īpaši Vidzemes reģiona viedās specializācijas jomās.

Kā jau iepriekš ziņots, Vidzemes plānošanas reģionā noteikti septiņi viedās specializācijas prioritārie tautsaimniecības sektori - tehnoloģiju un eksporta ietilpīga, ilgtspējīga - kokapstrāde, mežsaimniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, lauksaimniecība, atjaunīgās enerģijas ražošana, veselības aprūpe un rehabilitācija, zilā bioekonomika. Šie ir perspektīvākie tautsaimniecības sektori, kas izvirzīti kā prioritāri, ņemot vērā pašreizējo ekonomiskās attīstības līmeni un esošās un potenciālās konkurētspējas priekšrocības. Turklāt, būtiski uzsvērt, ka, lai  nodrošinātu straujāku attīstību, tautsaimniecības struktūra jāmaina par labu lielākai zināšanu, tehnoloģiju, eksporta un ilgtspējas ietilpībai; šādos principos balstīta iepriekšminēto tautsaimniecību sektoru attīstība Vidzemē.

Vidzemes plānošanas reģions jau 2010. gadā noslēdza sadarbības līgumu ar Vidzemes Augstskolu ar mērķi apvienot abu institūciju spēkus un resursus darbam pie Vidzemes reģiona vides, ekonomiskās un sociālās attīstības un ilgtspējas, kā arī sekmēt informācijas apmaiņu vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

Šogad noslēgtā vienošanās starp Vidzemes plānošanas reģionu un Vidzemes Augstskolu uzskatāma par jaunu līdzšinējās sadarbības pagrieziena punktu Vidzemes reģiona zināšanu un inovāciju ekosistēmas attīstībā.

Jautājumiem: Santa Vītola, Vidzemes Atvērto inovāciju centra vadītāja, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., mob.t. +371 26674261.

Noslēdzies starptautisks projekts, kura rezultātā ievērojami paplašināta zināšanu bāze par Baltijas valstīm pēdējos 100 gados

2024. gada aprīlī noslēdzas trīs gadu zinātnisks projekts, kura ietvaros Vidzemes Augstskolas, Viļņas Universitātes, Tartu Universitātes un Norvēģijas Ekonomikas augstskolas zinātnieki apkopojuši sociālekonomisko attīstību raksturojošus kvantitatīvus datus par Latviju, Lietuvu un Igauniju no 1920. līdz 2020. gadam.

Projekta gaitā izveidota datu bāze un datu katalogs (baltic100.va.lv), kurā visiem interesentiem ir pieejami zinātnieku apkopotie kvantitatīvie dati par Baltijas valstīm un to reģioniem. Datu sērijās pieejama informācija par iekšzemes kopproduktu, nodarbinātību, demogrāfiskajām tendencēm un lauksaimniecību. Šo datu analīze ļauj labāk izprast Baltijas valstu attīstības tendences pēdējos 100 gados, kā arī tās salīdzināt ar citiem Eiropas un pasaules reģioniem. Liela daļa apkopoto datu ir pieejama arī Baltijas valstu reģionu griezumā, kas ļauj analizēt reģionālo nevienlīdzību un to ietekmējošus faktorus.

Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone komentē: “Man ir liels prieks un lepnums par mūsu augstskolu, kas kā salīdzinoši neliela zinātniska institūcija ir spējusi uzņemties atbildību par sarežģītu zinātnisku projektu, kuru rezultāti ir svarīgi ne tikai mums pašiem, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai. Paldies projekta finansētājiem – Baltijas pētniecības programmai. Novēlu zinātnieku komandai turpmāku sadarbību un sasniegumus”.

Pētījuma rezultāti plaši atspoguļoti projekta noslēguma konferencē, kas bija daļa no Vidzemes Augstskolas starptautiskās zinātniskās konferences SABIEDRĪBA. TEHNOLOĢIJAS. RISINĀJUMI (2024. gada 11. - 12. aprīlis). Šobrīd ir pieejams konferences abu dienu ieraksts. Kā spilgtākās epizodes jāpiemin doktora grāda pretendenta Oksfordas Universitātē Adomas Klimantas prezentācija par Baltijas valstu IKP un paneļdiskusija, kurā piedalījās Jurģis Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs), Gatis Krūmiņš (Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks), Ojārs Kehris (Ekonomistu apvienības prezidents un bijušais ekonomikas ministrs), Adomas Klimantas (Oksfordas Universitātes doktora grāda pretendents) un Ola Honningdal Grytten (Norvēģijas Ekonomikas augstskolas profesors). Diskusiju moderē žurnālists Pauls Raudseps. Viss konferences otrās dienas (12. aprīļa) ieraksts ir pieejams šeit

Projekta rezultāti ieguvuši plašu rezonansi arī medijos. Projekta zinātniskais vadītājs Gatis Krūmiņš piedalījies LTV raidījumā 1:1.

Projekts “Kvantitatīvie dati par sociālajām un ekonomiskajām transformācijām trīs Baltijas valstu reģionos pēdējos simts gados vēsturisko transformāciju analīzei un nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai” (Nr. EEA-RESEARCH-174, 2021-2024) ir viens no Baltijas pētniecības programmas projektiem, ko finansiāli atbalsta Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) granti.

LOGO EEA and Norway grants

eudres entrenovators logo cmyk alternativo preto EU Copy 2

 

Izsludināta SIA "Valpro" stipendija – IT atbalsta prakse

Nodibinājums "Vidzemes Augstskolas Fonds" izsludina pieteikšanos SIA "VALPRO" stipendijai - IT atbalsta praksei.


SIA "VALPRO" stipendijas mērķis ir atbalstīt zinātkārus un talantīgus Vidzemes Augstskolas studentus pilnvērtīgu studiju īstenošanai, radot iespēju studiju laikā gūtās zināšanas nostiprināt praksē. 

  • Stipendiju piešķir vienam vai vairākiem Vidzemes Augstskolas informācijas tehnoloģiju studentiem.

  • Pretendentam ir:

- padziļinātas MS Office (īpaši Outlook, Teams, One Drive, Sharepoint) zināšanas;

- prasme veikt datortehnikas apkopi;

- iniciatīva, ieinteresētība un teicamas komunikācijas prasmes.

Prakses uzsākšana pēc savstarpējas vienošanās.

  • Stipendijas apmērs ir no 500 EUR.
  • Pieteikumus gaidīsim līdz 30.04.2024. uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Stipendijas nolikumu un pieteikuma anketu skatīt ŠEIT (pdf.)

Zinātnieki izstrādās atbalsta sistēmu Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Vērienīgā zinātniskā projektā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Universitātes (LU) un Vidzemes augstskolas (ViA) kolēģiem veidos modelēšanas rīku – vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām un sekmēs Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.

Siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisijas rodas dažādos sektoros, piemēram, rūpniecībā, lauksaimniecībā, enerģētikā utt., un tās tiek aprēķinātas katram sektoram atsevišķi. No šiem aprēķiniem atiek iegūts konkrēts SEG apjoms katrā apakšsektorā, ko izmanto SEG emisiju ziņošanai. Katrā sektorā atsevišķi tiek prognozētas arī nākotnes SEG emisijas. Taču sektori savstarpēji mijiedarbojas, piemēram, pieaugot bioloģisko atkritumu kompostēšanai, rodas izejvielas biogāzes ražošanai un ir nepieciešams meklēt tās realizācijas iespējas, savukārt enerģētikā, aktīvāk izmantojot koksni, samazinās meža resursi un līdz ar to var samazināties meža sektora spējas akumulēt SEG emisijas. 

Valsts pētījumu programmas «Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma» projektā «Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā» zinātnieki izstrādās integrētu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu, kas aptvers tautsaimniecību kopumā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta politikas lēmumu ietekmes modelēšanai dažādās nozarēs — enerģētikā, rūpnieciskajos procesos, lauksaimniecībā, zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanā un arī visos sektoros kopumā, nosakot mijiedarbības. Izmantojot sistēmdinamikas modelēšanas pieeju, tiks vērtēti dažādu klimata politikas pasākumu ekonomiskie, sociālie, tehnoloģiskie, vides un klimata aspekti. Tiks izstrādāta arī interaktīva platforma klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu simulēšanai, analizējot izmaksu ziņā optimālus risinājumus.

Zinātnieki šobrīd veic aktīvu priekšizpēti – analizē esošo klimata politiku, vērtē instrumentus, SEG emisiju aprēķinu modeli, apzina citu valstu pieredzi, tostarp citur jau eksistējošus rīkus. Uzmanība tiek vērsta arī klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās instrumentiem, kā arī inovatīvu klimata tehnoloģiju apzināšanai un novērtēšanai visās tautsaimniecības nozarēs. Priekšizpētē iegūtā informācija un zinātnieku kompetence, regulāri izstrādājot risinājumus dažādu tautsaimniecības sektoru attīstības modelēšanai, būs pamats jaunā instrumenta izveidei. RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātniekiem ir gadiem veidota pieredze enerģētikas modelēšanas rīku izstrādē, kā arī ilgtspējīga transporta un klimata politikas modelēšanā, ir pētīts lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sektors. 

Projekts «Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā» tiks īstenots līdz 2026. gada februārim. Tā kopējais budžets ir 1,16 milj. eiro. Zinātnieki cer, ka projekta rezultāti sniegs atbalstu Klimata un enerģētikas ministrijai efektīvas klimata politikas īstenošanā.

 

Avots: lvportals.lv 

Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI