Mediju studijas un žurnālistika | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 

Mediju studijas un žurnālistika

Par programmu:

Sagatavot kompetentus, augsti kvalificētus un konkurētspējīgus žurnālistus darbam masu mediju organizācijās, īpaši studiju procesā apskatot jaunākās tendences mediju attīstībā gan no mediju satura veidošanas, gan mediju vadības viedokļa.


Vidzemes Augstskolas studiju programma "Mediju studijas un žurnālistika":

  • ir pirmā profesionālā žurnālistikas studiju programma Latvijā;
  • koncentrējas uz žurnālistikas satura veidošanu digitālā vidē;
  • īpašu uzmanība pievērsta jauno mediju teorētiskajiem skaidrojumiem, kā arī praktisku iemaņu apguvei darbam ar multimediju tehnoloģijām.  ViA multimediju laboratorijā studentiem ir iespēja strādāt ar jaunākajām digitālā satura radīšanas un apstrādes tehnoloģijām;
  • attīsta zināšanas, prasmes, iemaņas un kompetences, kas nepieciešamas kvalitatīva un mūsdienīga žurnālistikas satura veidošanai, tai skaitā arī sociālo mediju izmantošanai žurnālistikas darbā;
  • studiju procesā iesaistīti nozares vadošie profesionāļi - pieredzējuši žurnālisti, mediju redaktori, mediju pētnieki.

Studiju kursi, kas veido programmas saturu:

MEDIJI UN SABIEDRĪBA

Latvijas mediju vide, Mediji un postkomunistiskā transformācija Latvijā, Jauno mediju teorijas, Jaunie mediji un politika, Virtuālās telpas sociālpsiholoģiskie aspekti, Nozaru žurnālistika, Tiešsaistes informācijas vide

ŽURNĀLISTIKAS PRASMES DIGITĀLĀ LAIKMETĀ
Žurnālistikas žanri un tehnikas I un II, Radio un TV žurnālistika, Multimediju komunikācija I un II, Multimediju komunikācija, Radošā rakstība, Mediju ētika

DOMĀŠANAS PLAŠUMS
Masu komunikācija, Filosofija, Socioloģija, Sabiedrības pārvalde, Politekonomija

SASKARSME UN VALODAS
Sociālā psiholoģija, Publiskā runa, Sabiedriskās attiecības, Angļu valoda komunikācijas zinātnē

UZŅĒMĒJDARBĪBA
Mediju ekonomika un vadība, Mediju tiesiskie aspekti, Reklāma,

PĒTNIECĪBAS PRASMES SOCIĀLAJĀS ZINĀTNĒS
Pētījumu metodoloģija, Kvalitatīvās pētījumu metodes, Gada projekti, Bakalaura darbs, Akadēmiskā rakstība, Pētniecības prakse

IESPĒJA VEIDOT KARJERU JAU STUDIJU LAIKĀ

Prakse 24 KP apjomā, tematiski darbi kursu ietvaros

Prakses ir neatņemama profesionālās augstākās izglītības sastāvdaļa, kuras mērķis ir nostiprināt iegūtās teorētiskās zināšanas un apgūt noteiktas prasmes un iemaņas. Vidzemes Augstskolas bakalaura studiju programmas "Mediju studija sun žurnālistika" studenti katrā studiju gadā  iziet praksi dažādās mediju organizācijas gan Latvijā, gan ārvalstu mediju uzņēmumos.

1. kursā žurnālistikas prakse I (6 nedēļas)
2. kursā žurnālistikas prakse II (6 nedēļas)
3. kursā žurnālistikas prakse III (6 nedēļas)
4. kursā pirmsdiploma prakse (8 nedēļas)


Studiju programma sniedz zināšanas un izpratni par:

  • mediju un plašākiem komunikācijas procesiem;
  • mediju producēšanas, satura un uztveres procesiem;
  • jauno komunikācijas un informācijas tehnoloģiju un sociālo pārmaiņu mijiedarbību un to, kā tas ietekmē žurnālistiku, mediju nozari un sabiedrību;
  • valsts un sabiedrības pārvaldi, politiskās un ekonomiskās sistēmas funkcionēšanu u.c.

Studiju programma studentos veido prasmes un iemaņas, lai varētu veiksmīgi darboties mediju organizācijās:

  • žurnālistikas un mediju jomā iegūto zināšanu praktiskai pielietošanai darbībā;
  • veidot žurnālistikas saturu, izmantojot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas u.c.

Studiju programma veicina mūsdienu darba tirgū pieprasītu prasmju un iemaņu apguvi:

  • darbs komandā, pētnieciskā un praktiskā darba iemaņas, spēja kritiski domāt, analizēt problēmas, uzņemties atbildību, saskarsmes prasmes, publiskās uzstāšanās iemaņas u.c.

Studiju programmas absolventi var strādāt gan preses izdevumos, gan televīzijā, radio un interneta medijos, kā arī citās institūcijās, kur nepieciešamas zināšanas un prasmes darbā ar informāciju - digitālajās, audiovizuālajās un drukas platformās. Tāpat mūsu absolventi sekmīgi veido arī savus uzņēmumus mediju sektorā. Studiju programmas absolventi var arī turpināt studijas maģistrantūrā Latvijā un ārvalstīs.


Mediju studiju un žurnālistikas programmas vadošie mācībspēki:

Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs, docents. Vidzemes Augstskolā ieguvis profesionālo bakalaura grādu politoloģijā, 2003. gadā New School University (Ņujorkā) ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē, un 2010. gadā Latvijas Universitātē aizstāvējis savu promocijas darbu un ieguvis doktora grādu politikas teorijā. Pētniecībā un akadēmiskajā laukā, V. Valtenbergs specializējies trīs jomās- interaktīvā pārvalde (eDemokrātija, ePārvalde), demokrātijas teorijas un reģionālā attīstība (ar uzsvaru uz inovācijām pārvaldībā). Tāpat V. Valtenbergs aktīvi darbojas pētniecības jomā. Viņš ir līdzautors starptautisko pētnieku grupu sagatavotajiem pētnieciskajiem ziņojumiem. No 2008. līdz 2014. gadam V. Valtenbergs ir bijis pētnieks Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūtā, kura ietvaros darbojies dažādos pētniecības projektos, piemēram, 2012. gadā darbojies kā pētnieks ES 7.ietvarprogrammas zinātnes projektā „Nākotnes politikas modelēšana”. Visvaldis uzskata, ka mazas augstskolas attīstība iespējama tikai ciešā sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un reģioniem. Zināšanas ir jāiegūst visu laiku un pastāvīgi tās jāatjauno, jo nozare nepārraukti mainās. „Klasiskās politikas teorijas vairs nevar precīzi izskaidrot 21. gs. realitātes.” Tāpēc pasniedzējiem savas zināšanas jāatjauno tieši tāpat kā studentiem. Turklāt šīm zināšanām jābūt samērīgām- tās nevar būt tikai teorētiskas, tām jābūt arī praktiskām un pieredzē balstītām.

Mg.psych., Mg.math. Vineta Silkāne, lektore, izstrādājusi bakalaura studiju programmu „Komunikācija un sabiedriskās attiecības”. Izglītība matemātikā, psiholoģijā un grupu psihoterapijā. Daudzgadīga pieredze psiholoģiskajā konsultēšanā, sociālpsiholoģisko un komunikācijas treniņu vadīšanā. Pētnieciskās intereses – organizācijās notiekošie procesi, līderība, radošums un kompetences. Akadēmiskās intereses – organizācijas un tajās notiekošo procesu analīze, biznesa un vadības procesu simulācijas un spēles, pētījumu metodoloģija, datu un informācijas vizualizācijas. Veidojusi publikācijas un piedalījusies dažādās konferencēs par līderības lomu un tās veicināšanas iespējām valsts pārvaldē, kompetenču attīstību studiju procesā utt. 2012.gadā docente piedalījusies pētījuma/projekta veikšanā par biznesa spēļu/vadības procesu simulāciju adaptēšanas procesu ViA ("The role of management simulation games in higher education: experience of Vidzeme University of Applied Sciences"). Tāpat docente vada arī studentu pētnieciskos darbus par dažādām tēmām.

Mg.sc.soc. Dace Jansone, lektore, izstrādājusi bakalaura studiju programmu "Pārvaldība un inovācijas". Pasniedz studiju kursus politikas analīzē, socioloģijā, ētikas un vērtību vadības procesos, akadēmiskajā rakstībā, organizāciju teorijās un praksē, publiskajā pārvaldē utt. Docente vada arī studentu pētnieciskos darbus par dažādām tēmām.

Mg.sc.soc. Agnese Karaseva, lektore, izstrādājusi bakalaura studiju programmu „Mediju studijas un žurnālistika”. Vieslektore un projektu vadības vecākā speciāliste Vidzemes Augstskolā. Kopš 1998. gada sevi sauc par valmierieti. Iegūta izglītība sabiedriskajās attiecībās (bakalaura grāds), sabiedrības pārvaldībā (maģistra grāds). Šobrīd studē komunikācijas un žurnālistikas doktorantūras programmā Tartu Universitātē Igaunijā. Darbojusies gan kā pētniece, gan administratīvā vadītāja dažādos ES un citu finanšu avotu atbalstītos projektos Vidzemē. Patlaban piedalās lielākā ViA infrastruktūras projekta īstenošanā: moderna inženierzinātņu kompleksa izveidē ViA ēkā Tērbatas ielā 10. Pētnieciskās intereses: digitālās kompetences, mediju lietotprasme, moderno tehnoloģiju izmantošana izglītībā, rīcībpētījuma kā izpētes metodes pielietojums sociālajās zinātnēs.

Mg.sc.soc. Liene Ločmele, lektore. Doktorante Masačūsetsas Universitātē  (Amhersta, ASV). 2009. gadā ieguva Fulbright studentu stipendiju studijām doktorantūrā Masačūsetsas Universitātē, Amherstā. Studē komunikāciju ar fokusu uz starppersonu un starpkultūru aspektiem. Masačūsetsas Universitātē pasniedz publiskās uzstāšanās kursu un vada seminārus par starpkultūru komunikāciju. Kopš 2006. gada  Vidzemes Augstskolā  pasniedz kultūras un komunikācijas kursus, masu komunikāciju, publisko runu, radošo rakstību un vada studentu pētniecības darbus par šiem jautājumiem. Piedalījusies dažādos tālākizglītības projektos, kuru ietvaros vadījusi starpkultūru treniņus dažādu profesiju pārstāvjiem.

Dr.sc.comm. Jānis Buholcs, docents. Studējis komunikācijas zinātni Latvijas Universitātē. Pēta tiešsaistes komunikāciju, virtuālās kopienas un sociālos tīklus, kā arī strādā žurnālistikā un raksta ārzemju ziņas. Pašlaik darbojas Eiropas projektā "Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā", kurā analizē Vidzemes plānošanas reģiona audiovizuālo sektoru.

Dr.sc.administr. Agita Šmitiņa, docente. Ieguvusi bakalaura izglītību pedagoģijā un psiholoģijā, maģistra grādu psiholoģijā un doktora grādu vadības zinātnēs. Pētniecības intereses – sociālā psiholoģija, karjeras izglītība un studentu atbalsta jautājumi. Docente vada arī studentu pētnieciskos darbus par šīm tēmām. A. Šmitiņa ir vairāku psiholoģijas organizāciju biedre, kā arī psiholoģe LU Karjeras centrā, kurā viņa organizē un vada grupu seminārus, lekcijas, kā arī individuālās konsultācijas.

Mg.sc.pol. Anna Broka, lektore, Pārvaldības studiju virziena direktore. Pasniedz studiju kursus politekonomijā, attīstības politekonomijā utt. Vada arī studentu pētnieciskos darbus par dažādām tēmām.

Mg.oec. Aigars Andersons, lektors, izstrādājis bakalaura studiju programmu „Biznesa vadība”. Augsto tehnoloģiju firmas “SPORTIdent” GmbH (Vācija) konsultants un sadarbības partneris, nevalstiskās organizācijas “PRO.ini” valdes priekšsēdētājs. Ieguvis maģistra grādu nekustamo īpašumu menedžmentā un pabeidzis  doktorantūras teorētisko kursu Stokholmas Karaliskajā Tehniskajā universitātē nekustamo īpašumu ekonomikā. Pētniecības intereses saistītas ar uzņēmējdarbību un tās uzsākšanu, biznesa projektiem, dažādu elektronisko sistēmu izmantošanu. Tāpat, lektors par šīm tēmām vada arī studentu pētnieciskos darbus. A.Andersons ir biznesa vadības praktiķis un inovators, kurš ar lekcijām un prezentācijām uzstājies Francijas Nacionālajās debatēs, Dānijas parlamentā, kā arī augstskolās Vācijā, Norvēģijā, Igaunijā, Kazahstānā, Francijā, Dānija, Zviedrijā, Lietuvā un vairākās citās valstīs.

Un citi nozares profesionāļi viesdocētāju statusā


Intervija ar studiju programmas "Mediju studijas un žurnālistika" absolventu, SIA "Epata Studio" radošo direktoru Dāvi Doršu:

  • Kas ietekmēja Jūsu izvēli uzsākt studijas Vidzemes Augstskolā? 

Studijas Vidzemes Augstskolā uzsāku, jo bija jau zināms studiju virziens, kurā vēlējos apgūt zināšanas. Ja tā godīgi, tad tieši Valmieru izvēlējos, jo tā bija tuvu mājām. Lēmums par studiju virzienu bija pārdomāts un jau tad zināju, ko vēlēšos darīt tālākajā dzīvē. Es apzinājos, ka vēlos būt priekšnieks pats sev un strādāt rakstiskajā dizainā ar mediju produktiem, kāda no raidījumiem. Tāda bija man vīzija un pirmās skices jau parādījās studiju laikā izstrādātajos projektos. Ja studiju virziens ir skaidrs, tad pats studiju process arī ir vieglāks, jo pētīto un lasīto var saistīt ar tiešajiem dzīves mērķiem, kuram jābūt tālākam par viena studiju gada sekmīgu pabeigšanu. Svarīgi ir uzdot sev jautājumu: Ko es vēlēšos darīt pēc 10 gadiem?

  • Ko, Jūsuprāt, ir svarīgi ņemt vērā, pieņemot īsto lēmumu – kādā nozarē darboties nākotnē? Kam Jūs ieteiktu pievērst uzmanību tiem, kas plāno pieņemt lēmumu par studiju uzsākšanu?

Topošajiem studentiem noteikti vajadzētu pārdomāt dažādas izvēlētās jomas nianses. Ir nozares, kuras šķiet ļoti saistošas un interesantas, bet daļa neaizdomājās par finansiālo aspektu. Ja darba tirgus ir pārsātināts ar vienas jomas speciālistiem un kandidāts nespēj nākt klajā ar oriģinalitāti, tad darbu būs grūti atrast. Piemēram, studējot kino operatora nozari, galvenā problēma rodas tajā, ka Latvijā ir jāiet cauri konkursam, līdz ar to reālu peļņu var saņemt tikai tad, kad raidījums ir palaists noteiktajā mediju kanālā. Būtiski ir saprast, vai šo laika posmu operators varēs izdzīvot bez algas. Ja par šādiem aspektiem neaizdomājas, tad pieredze mēdz būt skarba un grūta. Daļa mediju un žurnālistikas absolventu arī tāpēc izvēlējās strādāt sabiedrisko attiecību sektorā, jo šis atalgojums bija stabilāks. Taču studenti par šādām lietām studiju procesa laikā neaizdomājās, jo piekoptais dzīves stils ir bohēmisks. Vislabāk reālo nākotnes situāciju iezīmē konsultācijas ar izvēlētās jomas pārstāvjiem. Tādā veidā var saprast kāds reāli būs darbs pēc studijām un vai tas atbilst izvirzītajai idejai par to.

  • Kā Jūs vērtējat izvēlēto un apgūto studiju programmu? Kādas zināšanas un iegūtās prasmes ir bijušas vērtīgākās un noderīgās tieši Jums? 

Studiju procesa laikā, kursi lielākoties bija saistīti ar drukas žurnālistiku. Šie kursi nebija manu interešu sarakta pirmajā vietā, bet, kad pienāca laiks izvēles kursiem, tad izvēle krita par labu kino teorijai un eksperimentālajam kino. Interesēja arī mediju vadības kursi, jo tie saistījās ar lielākam sistēmām, nevis viena uz uzņēmuma presi. Līdz ar to visvairāk mani saistīja sistemātikas domāšana par dažādiem procesiem. Šie kursi kalpoja kā ievads nozarei un tās specifikai. Ļoti noderīga bija arī ārvalstu pieredze.

  • Kā Jūsu izvēlētā studiju programma sasaistās ar Jūsu pašreizējo nodarbošanos? Ar ko šobrīd nodarbojaties?

Šobrīd vadu uzņēmumu, nodrošinu audio un video pakalpojumus. Savā darbībā vairāk pievēršu uzmanību iekšēju produktu radīšanai, kas būtu raidījumu vai dokumentālu fragmentu veidošana. Iegūtā žurnālistikas puse no studiju procesa īpaši nav noderējusi, bet mediju studijas un ievads nozarē bija nepieciešams. Tāpēc arī ir svarīgi saprast savus tālākos mērķus, lai no studijām paņemtu sev nepieciešamo.

  • Kādiem cilvēkiem, Jūsuprāt, ir piemērota šī studiju programma?

Topošajiem žurnālistikas studentiem ir jābūt zinātkāriem. Ja pretī skrien bars cilvēku, Tev jāskrien pretī un jāsaprot kāpēc šie cilvēki skrien, kas ir tas galvenais iemesls un par to ir jāpaziņo citiem. Nereti žurnālisti dodas uz vietām, kuras nav ceļojumu aprakstos. Līdz ar gadās palikt bez kameras vai pat dzīvības. Tāpēc ir jābūt dabiskai, patiesai un privātai interesei par notiekošo, nevis tikai tādai, kura saistīta ar darba pienākumu. Tas ir pats pamats šai profesijai.

  • Ko Jums ir devusi Vidzemes Augstskola? 

Vidzemes Augstskola man ir devusi izglītības diplomu, draugus un labu kontaktu loku, kurš paplašinājies ar augstskolas beigšanu. Visvairāk man patika tas, ka Valmiera un augstskola ir tuvu dabai, tāpēc pēc lekcijām varēju mierīgi doties pamakšķerēt vai pastaigā pa mežu.

  • Ja Jums šobrīd būtu 20 gadi un Jūs noķertu zelta zivtiņu, ko Jūs vēlētos?

Ja es noķertu zelta zivtiņu, ko es vēlētos? Grūti atbildēt, jo dzīvē vienmēr kāda brīdī iestājas apnikums un ir vēlme kaut kam citam pievērsties. Taču šie posmi vienmēr būs, tikai jautājums ir par to kā ar šiem brīžiem tiek galā. Līdz ar to man nav atbildes uz šo jautājumu.

  • Kāda ir Jūsu veiksmīgas dienas formula?

Veiksmīga diena ir tad, kad varu agri pamosties, līdz pēcpusdienai paveikt visu ieplānoto un tad atlikušo dienas daļu veiksmīgi izpausties.

 

 

 

 


Iegūstamais grāds: profesionālā bakalaura grāds mediju studijās*
Profesionālā kvalifikācija: žurnālists
Studiju virziens akreditēts: līdz 2019. gada 21. maijam
Studiju veids: pilna laika studijas
Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
Prasības uzņemšanai: CE: Svešvaloda*, Latviešu valoda

* - viena no svešvalodām: angļu val., vācu val., franču val., krievu val.

CE rezultāti – 60%; vidējā atzīme šādos mācību priekšmetos: latv.val., angļu val., matemātika / algebra, ģeometrija, Latvijas un pasaules vēsture, informātika – 35%; 2.-3.vietu ieguvējus Latvijas Republikas mācību priekšmetu olimpiādēs (pēdējo 2 gadu laikā); Latvijas skolēnu zinātniskā konference (pēdējo 2 gadu laikā) 1.pakāpe šādās sekcijās: Latviešu valodniecība, Psiholoģija, Socioloģija, Politoloģija, Ekonomika – 5% .  

Budžeta vietu skaits 2016./2017. ak.g.: 15+2* (*budžeta vieta 1.kursam tiek piešķirta tikai uz 2016. gada rudens semestri)
Studiju maksa 2016./2017. ak.g.: EUR 1558 (kopējā studiju maksa EUR 6232)

*Komunikācijas un mediju studiju virziena studentiem tagad ir iespēja viena studiju perioda laikā iegūt divus diplomus - ViA un Ķīles Augstskolas (Kiel University of Applied Sciences) Vācijā. Lasīt vairāk


„Digitālo mediju laikmetā uzvarēs nevis tas, kurš vislabāk pārzinās tehnoloģijas, bet gan tas, kas izveidos visinteresantāko stāstu. Mediju studiju un žurnālistikas programmā studenti gūst izpratni un zināšanas, kas rada pievienoto vērtību jaunāko tehnoloģiju radītajam saturam.”

Studiju virziena direktore Mg.sc.soc. Agnese Karaseva


 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016