Vai Krievijas medijiem Latvijā ir “brālēni”? | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskolas studentu piedzīvojums Lietuvā
   Vidzemes Augstskolas studiju programmas “Tūrisma organizācija un vadība” trešā kursa studenti 14.maijā devās pašu...
23.05.2017
Baltijas Startpautiskās vasaras skolas sertifikātus ieguvuši 16 komunikācijas un mediju studenti
Veiksmīgi noslēgusies jau 19. Baltijas Starptautiskā vasaras skola, Vidzemes Augstskolā (ViA) pulcējot 16 aizrautīgus...
22.05.2017
VALMIERA GLASS VIA atkārtoti nospēlē neizšķirti
Olainē svētdien, 21. maijā, tika aizvadīta komanda.lv 1.līgas futbola čempionāta spēle, kur savā starpā tikās VALMIERA...
22.05.2017
Aizvadīta VALMIERA GLASS VIA sezonas noslēguma preses konference
Vidzemes Augstskolā, pirmdien, 22. maijā, noslēdzot VALMIERA GLASS VIA basketbola kluba sesto sezonu notika pēc...
22.05.2017

Vai Krievijas medijiem Latvijā ir “brālēni”?

Ziņa pievienota - 21.04.2017

Daudzi Krievijas mediji cieši seko līdzi arī notikumiem Latvijā. Savu speciālkorespondentu Rīgā ne visi var atļauties, tāpēc lielu daļu informācijas par šejienes norisēm Krievijas mediji uzzina no vietējiem medijiem. Līdz ar to Latvijas vietējo krievvaldīgo mediju darbs var būtiski ietekmēt, ko par Latviju uzzina kaimiņvalsts iedzīvotāji. Krievijas medijiem Latvijā ir visai daudzveidīgas avotu izvēles iespējas. Taču ietekmīgā Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti” lielu daļu sava satura par Latviju ņem no vienas platformas “Mixnews.lv”/“Baltcom”. Kāpēc? — jautā Vidzemes augstskolas Mediju pratības iniciatīvas pētnieki.

Rīga — Maskava — mediji

Šomēnes pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” rakstīja par “"Sputņik" nezināmo brāli” — Baltijas valstīs strādājošo “Baltnews”, kas ir saistīts ar Krievijas mediju holdingu “Rossija segodņja”. Tādu mediju kā RT un “Sputņik” saites ar Krievijas valdību ir plaši zināmas, un tas ietekmē, kā tur lasāmā informācija tiek uztverta. Tāpēc šajā mediju impērijā noderīgi arī citi informācijas kanāli, kuru saikne nav tik skaidri redzama un kuru darbs līdz ar to neraisa tādas aizdomas kā oficiālo kanālu ziņotais.

Taču Mediju pratības iniciatīvas pētnieki ir novērojuši vēl cita veida spilgtu sadarbības piemērs starp vietējo Latvijas mediju un Kremļa izdevumiem. Vietne “Mixnews.lv” un ar to saistītā radiostacija “Baltkom” ir avots lielai daļai ziņu, kuras par Latviju nonāk “Rossija segodņja” sastāvā ietilpstošajā Krievijas ziņu aģentūrā “RIA Novosti”. Savukārt “RIA Novosti” krievvalodīgajā mediju telpā ir ietekmīgs informācijas izplatītājs, un no turienes ziņas nonāk vēl daudzos citos medijos. “Mixnews.lv/“Baltkom” Latvijas mērogā ir nelieli mediji, taču caur “RIA Novosti” to pastarpināti sasniegtā auditorija būtiski pieaug.

Lūk, piemērs. 30. martā “Mixnews.lv/“Baltkom” ziņoja, ka bijušajā Ārlietu ministrijas darbinieka Ingmāra Bisenieka centieni radīt “elfu” kustību, kas internetā cīnītos pret Krievijas “troļļiem”, ir saskārušies ar pretestību. Troļļi viņus ir sākuši vajāt, un nācies slēgt izveidoto “Facebook” grupu.

mixnews_0.jpg

Šī ziņa itin plašu ievērību izpelnījusies dažādos Krievijas izdevumos. Viens no tiem ir arī “RIA Novosti”, kas ir atsaucies uz “Baltkom”. No turienes šo ziņu savukārt tiešā vai mazliet mainītā veidā ir pārpublicējusi virkne citu tiešsaistes ziņu vietņu.

Pati par sevi šāda atsaukšanās ir gluži parasta prakse daudzās valstīs. Tiešsaistē ziņu medijiem ik dienas ir jāpublicē desmiti un simti ziņu, un interesantas informācijas meklēšana un padošana tālāk ir lēts un ātrs veids, kā bagātināt savu saturu uz oriģinalitātes rēķina. Tomēr satura analīze mudina domāt, ka sadarbība starp “Mixnews.lv”/“Baltcom” un Krievijas medijiem ir mazliet ciešāka nekā tikai savstarpēja atsaukšanās uz ziņām.

Kurš ir “RIA Novosti” korespondents Rīgā?

7. aprīlī Mixnews.lv tika publicēta ziņa, ka Latvijas Ārlietu ministrija atbalsta ASV raķešu triecienus Sīrijā. Ziņas pamatā ir ministrijas pārstāvja Raimonda Jansona sacītais “Baltkom” ēterā, un pie ziņas ir norāde, ka šis ir ekskluzīvs materiāls. Mazliet vēlāk ziņa parādās “RIA Novosti” — tās iesākums sakrīt ar “Mixnews” publicēto, bet nobeigumā sniegta papildus fona informācija. Šoreiz ziņā nav lasāms, no kurienes aģentūra informāciju ir guvusi.

Šādi piemēri nav retums. 8. aprīlī Mixnews.lv ziņoja, ka Krievija atkal ir kļuvusi par valsti, no kuras Latvijā ierodas visvairāk tūristu. Arī šī vēsts pieteikta kā “ekskluzīva”. Drīz vien tā publicēta “RIA Novosti” ziņu lentē, bet norādes uz “Mixnews.lv” vai “Baltkom” nav.

Līdzīga sadarbība starp abiem medijiem ir kultūras jomā. 3. aprīlī “Mixnews.lv” publicēja ekskluzīvo materiālu, kurā Raimonds Pauls izsakās par aizsaulē aizgājušo krievu dzejnieku Jevgēņiju Jevtušenko — tai skaitā par to, kā dzejnieks Intaram Busulim palīdzējis ar krievu valodu, kad tas ierakstīja dziesmas ar šī dzejnieka vārdiem. Ziņa ar līdzīgu Paula citātu drīz vien nonāk arī “RIA Novosti”. Materiāls gan nav tieši pārkopēts un, domājams, tapis balstoties uz to, ko Latvijas komponists teica “Baltkom” ēterā, taču konkrētais citāts abas ziņas vieno. Tā vietā, lai norādītu atsauci uz avotu, “RIA Novosti” raksta, ka šo Pauls “sacīja žurnālistiem”.

Novērtētie profesionāļi

Ja neskaita saturu, kopējs elements šajā mediju sadarbībā ir žurnālists Vadims Radionovs, kurš strādā radio “Baltkom”. Savulaik viņš pats rakstīja ziņas aģentūrai “RIA Novosti”. Kopš 2014. gadā viņš strādā Latvijas televīzijas 7. kanālā, kur veido raidījumu “Bez obid”. Krievijas aģentūras ziņu plūsmā ir bijuši arī daži materiāli no LTV7, taču uz Radionova darbu “Baltkom” ēterā balstītie materiāli ir īpaši bieži novērtēti.

Radionovs pats šo sakritību skaidro ar to, ka acīmredzot viņa un viņa kolēģu darbu Krievijas mediji uzskata par gana profesionālu, lai to izmantotu. “Ja viņi ņem tekstu, video, ieliek atsauci… Ok… Vai tas ir stāsts par propagandu — nezinu,” viņš sacīja TV3 raidījumā “Nekā personīga”. Informācijas ņemšana, protams, nenozīmē propagandu. To vēl nenozīmē pat tas, ka atsauce, kā redzams, netiek likta vienmēr.

Ar Krievijā populārajiem ekspertiem

Kopumā laikposmā no 1. līdz 9. aprīlim 80 procenti ziņu, kas par Latviju publicēti “RIA Novosti”, ir ņemtas no “Mixnews.lv/“Baltkom”.

Kādu ainu Krievijā ir iespējams uzburt no šāda ziņu avota? Teorētiski — visnotaļ daudzveidīgu. “Baltkom” var lepoties ar to, ka tā ēterā ir bijuši atšķirīgu jomu un klaji pretēju uzskatu pārstāvji. Tur ir intervēti gan Krievijas opozicionāri, gan arī režīma atbalstītāji. Taču tam nav būtiskas nozīmes “RIA Novosti” darbā, jo šī aģentūra par norisēm Latvijā no “Baltkom”/“Mixnews.lv” satura atlasa sev derīgo informāciju. Iegūtā informācija ir tik derīga, ka citus avotus par Latviju meklēt vajag maz.

Par paša “Baltkom”/“Mixnews.lv” un Radionova pieeju šo to pastāsta, piemēram, darbs saistībā ar aktuālajiem notikumiem pasaulē. Tiešraidēs “Baltkom” ēterā bieži skan telefonintervijas ar ekspertiem, kurus var dēvēt par prokremliskiem — daļa no šiem viedokļu paudējiem parādās arī “Rossija segodņja” mediju saturā.

Viens piemērs — 7. aprīļa raidījums par notikumiem Sīrijā. Pirmā ekskluzīvā telefonintervija ir ar telekanāla Rossija 24 korrespondentu Sīrijā Evģēņiju Poddubniju (viņš vēl gada sākumā no Vladimira Putina saņēma ordeni Par nopelniem tēvzemes labā). Otrā — ar eiroparlamenta deputāti no Igaunijas Janu Toomu. Viņa bieži piedalās federālo telekanālu raidījumos, kā arī ir ciemojusies pie Sīrijas prezidenta Bašāra el Asada. Trešā telefonintervija ir ar Jevgēņiju Satanovski, kurš ir ļoti biežs viesis federālo telekanālu raidījumos. Tikai tad izskan intervija ar Ārlietu ministrijas pārstāvi Jansonu, un seko vēl citi viedokļi.

Vietējie mediji starptautiskajās ziņu plūsmās

Arī šīs iezīmes neļauj izteikt nekādus precīzus apgalvojumus par “Baltkom”/“Mixnews.lv” attiecību dabu ar kaimiņvalsts medijiem. Katram medijam ir tiesības veidot savu redakcijas politiku, un neba nu kādam būs noteikt, kas ir “pareizie” un “nepareizie” eksperti; “pareizais” vai “nepareizais” viedoklis par Sīriju un citām tēmām.

Tomēr novērojumos konstatētās sakarības piesaista uzmanību. Tās norāda vai nu uz to, ka medijiem gluži vienkārši ir ļoti līdzīga dienaskārtība un nejauši izveidojusies sadarbība ar līdzīgu ekspertu loku, vai arī to starpā ir izveidojusies vēl kāda cita veida sadarbība. Kāda — to izzināt vairs nav mediju pētnieku uzdevums.

Šis raksts un arī pagājušajā svētdienā izskanējušais TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižets tādējādi nav ne pierādījums par kaut ko, ne apsūdzība vai kas tāds. Taču šis ir atgādinājums, ka Latvijas mediju vidē darbojas dažādi spēlētāji. Laikā, kad īpaša uzmanība publiskajās diskusijās tiek pievērsta Krievijā veidotajam saturam un tā spēcīgajām pozīcijām vietējā informatīvajā telpā, der sekot līdzi, kā starptautiskajās ziņu plūsmās iekļaujas arī vietējie mediji.

Šādas iekļaušanās potenciālu var izmantot arī Krievija, kas caur vietējiem medijiem var piekļūt tiem publiskās sfēras dalībniekiem, kas ar Kremļa informatīvo kanālu pārstāvjiem runāt ir atteikušies.

Līdz ar to šie novērojumi arī atgādina — cilvēkiem, kas sarunājas ar šādu vietējo krievvalodīgo mediju, ir jārēķinās, ka viņus var sadzirdēt ne jau tikai relatīvi maza Latvijas auditorija, bet krietni lielāka un starptautiska. Ir vērts pievērst uzmanību, kas ar šiem izteikumiem pēc tam notiek un kādās formās tie ceļo apkārt no medija uz mediju.



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2017