V. Valtenbergs Vīnes Universitātē apgūst sociālo tīklu analīzes metodes | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

V. Valtenbergs Vīnes Universitātē apgūst sociālo tīklu analīzes metodes

Ziņa pievienota - 05.03.2014

ViA Sabiedrība zinātņu fakultātes docents Visvaldis Valtenbergs laikā no 16.-22. februārim piedalījās Eiropas politikas pētniecības konsorcija (ECPR) rīkotajā pētniecisko metožu skolā Vīnes Universitātē, kur apguva  kursu “Ievads sociālo tīklu analīzē”.

Pateicoties ViA un Erasmus programmas personāla apmācības programmas atbalstam, V. Valtenbergam bija iespēja pilnveidot savas zināšanas un iepazīties ar pētniecisko metožu pielietojumiem politikā un pārvaldē. Kursu vadīja Vīnes Universitātes MODUL docents Dr. Dimitris Kristopolus, kurš specializējas elites grupu un t.s. politisko brokeru pētniecībā.

Lai arī sociālie tīkli parasti saistās ar interneta sociālo tīklu platformām, tīklu analīzes metožu lietojums ir daudz plašāks un aizraujošāks, reālajā dzīvē pētot attiecības starp indivīdiem, grupām, organizācijām un valstīm. Populārākie sociālo tīklu analīzes metožu virzieni ir elites tīkli, starporganizāciju sadarbība, zināšanu izplatīšanās, terorisma tīkli, lobisms, dažādu sektoru regulācija, tīklu brokeri un menedžeri – personas, kuras spēj savienot savstarpēji izolētus tīklus. Ar tīklu vizualizācijas programmatūras palīdzību var parādīt, kā tīkla punkti grupējas vai izkliedējas, tāpat iespējams noteikt, kuri no tīkla punktiem ir brokeru pozīcijās, kuri tīkla posmi nav savienoti un veidojas t.s. caurumi.

Noskaidrots, ka cilvēku kognitīvās spējas uzturēt sociālos tīklus reālajā dzīvē ir ierobežotas. Ikdienā cilvēks spēj pārvaldīt tikai 100-200 saites, bet visa mūža laikā reālas attiecības iespējams izveidot ar ne vairāk kā ar 2000 cilvēkiem. Cilvēki turējušies evolūcijas priekšgalā, jo bijuši sociālākas būtnes nekā neandertālieši, kuri veidoja grupas līdz 30 personām. Tomēr pētījumi rāda, ka pat visabiedriskākajiem cilvēkiem tīklu horizonts aprobežojas tikai ar pāris soļiem.

Tas nozīmē, ka labākajā gadījumā var zināt, kādas ir draugu un kolēģu savstapējās attiecības, bet tikpat kā neko nezināt par savu draugu draugu savstarpējām attiecībām. Šos ierobežojumus vēlams atcerēties tad, kad slēdz sadarbības līgumus vai sadarbību ar visiem partneriem vēlas uzticēt tikai vienam darbiniekam. Tā kā nav iespējams saskatīt tīklus to veselumā, talkā nāk datu apstrādes un vizualizācijas programmas – Ucinet, Pajek, Gephi, NodeXL un citas.

Lēmumu pieņemšanā daudzkārt viss atkarīgs no tā, ko lemj un kā rīkojas citi. Politikas analītiķi uzskata, ka lēmumu pieņemšanā visu nosaka resursi un formālā hierarhija, bet menedžmenta pētnieki ir pārņemti ar līdera īpašību nozīmi. Taisnība varētu nebūt nevienam, jo līdera spēju rīkoties nosaka viņa tīkla strukturālās īpašības – tīkla blīvums, saites starp iesaistītajām pusēm, brokera potenciāls u.c. parametri. Šodien vairums atceras Florences 15. gs. Medičī ģimenes vārdu, bet tikai retais zinās Strocī un Albičī ģimenes. Tās bija politiski aktīvas un resursu ziņā turīgākas par Medičī ģimeni, bet nespēja panākt tīkla centralitāti tirdzniecības attiecībās un ģimeņu saitēs.  

Daži pētnieki uzskata, ka sociālo tīklu analīze nav tikai metode, bet gan pilnīgi jauna izpētes paradigma, kas veidojusies sekmīgā sociālo zinātņu un matemātikas sinerģijā, kurā sociālo attiecību dziļums iedzīvinājis formālo matemātikas analīzi. Metodes sekmīgie pielietojumi un lielā zinātnieku interese par šo virzienu pierāda, ka pretnostatījumi starp dabas un sociālo zinātņu metodēm ir iluzori. Daudz svarīgāk ir izvēlēties pētījuma priekšmetam atbilstošāko izpētes metodi un korekti to pielietot.

Šobrīd sociālo tīklu analīzes metodes pamatus ViA var apgūt divos maģistra līmeņa kursos – “Demokrātijas teorijas un tīklotā pārvalde” un “Sociālie tīkli biznesa vidē.” Nākotnē paredzēts paplašināt metožu pielietojumu studentu un pasniedzēju pētnieciskajos darbos.



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016