Spriež par valsts attīstības scenārijiem | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Spriež par valsts attīstības scenārijiem

Ziņa pievienota - 11.09.2012
konference.JPG

Pagājušo piektdien Vidzemes Augstskolā zinātniski praktiskajā konferencē Sadarbība reģiona attīstībai pulcējās ap 90 dalībnieku, lai diskutētu par tematiem, kas cieši saistīti ar Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam (NAP2020) prioritātēm, un akcentētu galvenos darbības virzienus nākotnē. Konferenci rīkoja Vidzemes Augstskola un Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Valsts pētniecības programmas Nacionālā identitāte projektu Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība.

Runājot par NAP2020 pilnveidošanas iespējām, vairāki referenti uzsvēra, ka patlaban plānā nav pietiekami akceptēta mūžizglītības loma un tās nozīme sabiedrības novecošanās un mainīgā darba tirgus kontekstā. Konferences dalībnieki norādīja, ka izglītība ir viens no aspektiem, kas veicina savstarpējo uzticēšanos sabiedrībā.

ViA asociētā profesore, projekta Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība vadītāja Feliciana Rajevska uzsver:

— Piekrītu, ka Latvijai nepieciešams ekonomiskais izrāviens, bet to mums vajag īstenot, izmantojot pašreizējo cilvēkresursu potenciālu, ja vien nevēlamies atvērt robežas un ielaist valstī imigrantus. Ar laiku tas neizbēgami notiks, bet lai šo brīdi attālinātu, mums visi spēki jāpieliek cilvēkresursu potenciāla uzlabošanai. Cilvēki ir Latvijas galvenais kapitāls, kam valstij jāatvēl vislielākās investīcijas. Tam ir jākļūst par mūsu jauno nacionālo ideju. Valstij ir jāveicina darbinieku pārkvalifikācija, mūžizglītības iespēju paplašināšana, lai bezdarbnieki un arī strādājošie varētu sekot darba tirgus tendencēm visa mūža garumā un varētu nodrošināt savu labklājību, vienlaikus sekmējot valsts attīstību. Tādēļ nekavējoties jāpārveido arodizglītības un mūžizglītības sistēma atbilstoši mūsdienu prasībām. Visgrūtākais būs mainīt cilvēku domāšanu, lai viņi saprastu, ka tikai izglītība ļaus justies droši un dos spēju adaptēties darba tirgus pārmaiņām. Liela loma cilvēku apziņas mainīšanā ir plašsaziņas līdzekļiem, kam būtu jāstāsta par pozitīvajiem piemēriem bezdarbnieku pārkvalifikācijā un mūžizglītības jomā.

Arī citi konferences dalībnieki uzsvēra, ka Latvijas un Vidzemes reģiona attīstībā ļoti būtisks resurss ir vietējie cilvēki un viņu spēja un griba iesaistīties, līdzdarboties, dalīties ar zināšanām un pieņemt lēmumus. Kā nozīmīgs attīstības faktors tika izcelta iedzīvotāju spēja uzticēties. Vairākās prezentācijās dati apliecināja, ka patlaban iedzīvotāju uzticēšanās līmenis Latvijā ir ļoti zems. Konferences dalībnieki vairākkārt uzsvēra, cik nepieciešama ir attīstības decentralizācija, kā arī skaidra vienošanās par dažām vissvarīgākajām valsts attīstības prioritātēm un to konsekventa īstenošana.

ViA docents, Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs uzskata, ka NAP2020 dominē vienpusējs ekonomikas traktējums no neoliberālām pozīcijām. Tas paredz, ka attīstības perspektīva ir tikai stiprākajām nozarēm un reģioniem. Tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības kohēzijas politiku, kas paredz atbalstu vietējā potenciāla attīstībai ar mērķi novērst ekonomiskās un sociālās atšķirības:

— NAP2020 šāda redakcija pārvelk svītru Latvijas lauku teritoriju attīstībai. Plānā jāparedz lielāks atbalsts cilvēkkapitāla resursu uzlabošanai, lauku un pilsētu partnerībai un sociālajai sfērai. Kritiski vērtējams arī uzstādījums, ka klāsteri var pastāvēt tikai Rīgā. Vidzemes reģionā patlaban veidojas vairāki nozīmīgi uzņēmējdarbības klāsteri. Arī tīklojumam starp uzņēmumiem un Vidzemes Augstskolu ir liels attīstības potenciāls.

Diskusijas par Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam turpināsies. NAP2020 reģionālā sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks Valmierā, Vidzemes Augstskolā, 12. septembrī.

Autors: Dzintars Močs
Datums: 11.09.2012
Izdevums: Liesma
Rubrika: Ziņas

 



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016