Smeļoties pieredzi ASV | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Smeļoties pieredzi ASV

Ziņa pievienota - 16.03.2013

Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlības fakultātes asociētā profesore Agita Līviņa Fulbraita programmas pētniecības stipendiāta ietvaros četrus mēnešus atsevišķos nacionālajos un ASV štatu parkos veica pētījumu par dabas parku apsaimniekošanu, līdzsvarojot dabas aizsardzību ar ilgtspējīgu tūrismu. Tāpēc šajā sarunā lektore dalījās ar savu pieredzi, atziņām un novērojumiem par tūrisma organizāciju ASV un Kanādas uzņēmumos un dabas parkos arī «Liesmai».

— Sākums bija 2011. gada vasarā, kad Amerikas vēstniecība izsludināja konkursu par stipendijas iespējām tieši pētniecībai. Es izvērtēju visas savas iespējas un ko gribētu uzzināt jaunu, kas man būtu svarīgi, šeit augstskolā tālāk strādājot. Konsultējoties ar savu ģimeni, pieņēmu lēmumu, un viņi akceptēja. Sāku gatavot pieteikumu un 2011. gada decembrī saņēmu pozitīvu ziņu, ka stipendija ir piešķirta. 2012. gada augustā devos uz Ameriku, Bufalo universitāti, kas atrodas pie robežas ar Kanādu, netālu no Niagaras ūdenskrituma.

Es biju sagatavojusi projektu par nacionālo parku apsaimniekošanu — kā apsaimnieko nacionālos parkus, uzņemot lielu skaitu apmeklētāju un tajā pašā laikā saglabājot dabas vērtības. Augstskola ir ļoti liela, tajā mācās 30000 studentu. Mani uzņēma profesors Sems Kols, ar kuru kopīgi dalīju viņa darba kabinetu. Darbdienās biju augstskolā, meklēju daudz kontaktu, lai sazinātos ar citiem pētniekiem un parkiem. Savukārt brīvās dienas pavadīju, apsekojot parkus — pabiju apmēram 45 štata, provinču un nacionālajos parkos.

Agita Līviņa un Josemītu nacionālā parka darbinieks, superintendanta asistents Geddy.

Paralēli pētniecībai mani interesēja arī, ko dara studenti un kā strādā pasniedzēji. Pašlaik Latvijā nerimstas diskusijas par augstākās izglītības kvalitāti, un tas man bija ļoti svarīgs uzdevums.

Centos piedalīties arī viņu rīkotajās fakultātes sapulcēs un tad sapratu, ka problēmas, kurām tiek meklēts risinājums, ir līdzīgas kā Latvijā. Tika runāts par stratēģiju, kopīgiem mērķiem un fakultātes attīstību. Bija diskusijas, izskanēja daudz dažādu viedokļu. Studentu skaits arī tur samazinās, jo lielākā daļa par mācībām maksā. Es augstskolā mācu tūrisma plānošanu, kas ir viens no pamatkursiem, un arī profesors, kas mani uzņēma, pasniedz to pašu, un man bija liela interese, gribēju salīdzināt. Lekcijās vidējais studentu skaits bija ap deviņi. Manuprāt, skaits ir ļoti mazs.

Ja runājam par izglītības kvalitāti, tad gribētu teikt, ka vismaz Vidzemes Augstskolā viss ir vislabākajā kārtībā. Lielākā atšķirība bija starp studentiem, jo nodarbībās, kurās biju klāt, ne reizi nedzirdēju, ka studenti čīkstētu: jūs mums uzdodat pārāk daudz darba, mums nav lieka laika, mums ir citi darbi. Bija jautājumi par saturu, pasniedzējs ieteica meklēt zinātniskos rakstus un nepateica priekšā autoru vai darba nosaukumu.

Pašlaik mums ir sadarbība ar Mazsalacas tūrisma informācijas centru, kur mēs ar studentiem kopīgi izstrādāsim priekšlikumus Mazsalacai. Iepriekš tūrisma plānošanā esmu strādājusi ar Tirzas pagastu. Es studentus cieši kontrolēju, lai beigās būtu darba rezultāts. Amerikā studentiem tika dots uzdevums trīs mēnešu laikā izstrādāt darbu, bet pasniedzējs ļoti brīvi uzticējās. Praktisko nodarbību semināros pasniedzējs aizgāja uz pusstundu, aprunājās, vai ir kādi jautājumi, minimāli ievirzīja, un studenti darbu izdarīja. Deviņu cilvēku grupai tā bija iespēja pašiem mācīties organizēt darbu, grupas iekšienē sadalot uzdevumus. Bija gan situācija, kad kāds students nāca pie profesora ar sūdzību, ka otrs students neko nedara. Un viņiem pēc pāris dienām ir starpposmu ziņojumi. Profesors teica, ka viņiem pašiem ar to studentu jātiek galā. Protams, profesors aizsūtīja epastu, ka prezentācijā pirmais temats būs jāstāsta tieši šim studentam. Students darbu bija izdarījis. Runāju ar profesoru, ka viņš tā ļoti stingri to ņem. Viņš atbildēja, ka studentiem ir jāmācās pašiem visu organizēt un vadīt darbu. Tā ir iespēja, kur šīs prasmes apgūt.

Pabiju lieliskā pasākumā, kurā satiekas Fulbraita stipendiāti. Mēs tikāmies Rino pilsētā, Nevadas štatā, kur bija 70 stipendiāti no dažādām pasaules valstīm. Parunājos ar saviem kolēģiem un dzirdēju, ka lekcijas apmeklē pat vēl mazāks skaits studentu, bet bija arī ap 30. Šis seminārs man bija īpaši svarīgs, jo cilvēki bija ļoti atvērti. Tā bija unikāla iespēja aptaujāt pasniedzējus no 43 valstīm. Piemēram, pašlaik kopīgi ar kolēģi no Indijas gatavojam rakstu par atkritumu šķirošanu mājsaimniecībā. Ir radušās ieceres, ko varētu pētīt šeit, kas būtu svarīgi. Par tām pastāstīšu nedaudz vēlāk, jo drīz mums augstskolā sadarbībā ar Valmieras domi būs zinātņu grantu konkurss, kur kādu no idejām mēģināšu pieteikt.

Mūsu tūrisma uzņēmēju piedāvātie pakalpojumi ir ļoti interesanti, radoši. Arī Amerikā ir daudz iespēju, daudz dažādu pakalpojumu un produktu, un domāju, ka esam līdzvērtīgi. Arī tehnoloģiju ziņā esam ļoti labi adaptējušies. Problēma ir ar Latvijas mazo pircēju skaitu.

Es gribu iedrošināt arī savus kolēģus, kuriem ir ģimenes un bērni, izmantot šādas iespējas, jo es tur biju ar visu ģimeni. To var izdarīt. Es gan ieteiktu kārtot sešu mēnešu termiņu, jo četri tomēr ir par maz — diezgan ilgs laiks paiet, kamēr saproti viņu sistēmu, un, kad esi sapratis, jau jābrauc prom.

Autors: Antis Lūsa
Datums: 15.03.2013
Izdevums: Liesma
Rubrika: Nedēļas nogale



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016