Rozes izglītībai | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Rozes izglītībai

Ziņa pievienota - 13.03.2013

Rozes dienas svinēšana Valmierā kļuvusi par tradīciju: ar Starptautisko sieviešu dienu saistīto Rozes dienu rīkoja Europe Direct informācijas centrs sadarbībā ar Valmieras Zontu klubu. Vakaru ar nelielu koncertu ievadīja akordeoniste, mūzikas pedagoģe Natālija Meļņikoviča.

Jau septīto gadu Zontu klubs godina izcilu novada vai ar novada dzīvi saistītu sievieti par ieguldījumu vietējās sabiedrības attīstībā. Šīgada Atzinības rakstu un Andra Dukura darināto svečturi saņēma Vidzemes Augstskolas rektore Vija Daukšte par nozīmīgu ieguldījumu Vidzemes zinātnes un izglītības telpas attīstībā. Apbalvoto godināja kluba dalībnieces, iepriekšējo gadu Rozes balvas laureātes, kolēģi un tuvinieki.

Šī gada Rozes dienas tēma bija «No Atmodas līdz Atmodai. Latviešu pilsoniskās sabiedrības un nacionālās izglītības sākums Valmierā». Kultūrvēsturisko sarunu uzsāka Dr. phil. Beāta Paškevica, iepazīstinot vakara dalībnieces ar tēmu «Valmiera — nacionālās izglītības pīlārs. Valmiermuižas īpašnieces Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes fenomens». M. E. fon Hallarti (1683 — 1750) var uzskatīt par pirmo politiķi sievieti Vidzemē, ja ne vēl plašākā mērogā. Aptuveni desmit gadus Magdalēna Elizabete fon Hallarte Saksijā iepazinās ar hernhūtisma jeb brāļu draudžu idejām. Pēc atvaļināšanās no karadienesta fon Hallarts ar kundzi apmetās Valmiermuižā. Grāfiene nodibināja skolu zemniekiem, aicināja uz Valmiermuižu hernhūtes brāļus. Misionāri hernhūtisma idejas sludināja latviešu valodā. Hernhūtieši mācīja lasīt un rakstīt zemniekiem, tostarp arī sievietēm. Valmiermuižā grāfiene fon Hallarte nodibināja diakonātu, vēlāk arī semināru skolotāju sagatavošanai no zemnieku vidus, tas bija pirmais Lielvidzemē (ar Igaunijas dienviddaļu) un visā Krievijas impērijā. Apmācāmos ar uzturu un apģērbu nodrošināja muižkungi, jo arī bija brāļu draudzē. M. E. fon Hallarte no jauna izdeva Bībeli latviešu valodā, jo tā bija nepieciešama mācībām. Brāļu draudžu ietekmē pamazām radās rokrakstu literatūra latviešu valodā. Mūsdienu vēsturnieki brāļu draudžu kustību uzskata par pirmo latviešu tautas atmodu, un tās rosinātāja bija Magdalēna Elizabete fon Hallarte.

Ar otru tēmu «Izglītības telpa Vidzemē: spēlētāji, ieguvēji, zaudētāji» iepazīstinot, Dr. hist. Vija Daukšte sniedza nelielu ieskatu savā tapšanā par vēsturnieci. — Vēsture ir mana laimes sala, — viņa teica, — pabeigšu rektora darbu un varēšu vēl šo to paspēt…

Vijas Daukštes diploma un doktora darbu tēmas saistītas ar Krievijas impērijas izglītības politiku 19. gadsimta vidū. Viņu interesējusi politika, varasvīru griba, nauda, prasme, kas atklājas izglītības vēstures notikumos.

Kā uzsvēra vēsturniece, 1830. — 1860. gados izglītības attīstībā bija daudz pozitīva. Vidzemnieks Karls Kristians Ulmanis, Tartu universitātes rektors, 1864. gadā kļuva par unikālas iestādes Vidzemes skolu virsvaldes vadītāju. Šī iestāde institucionalizēja izglītības sistēmu no pamatskolas līdz augstskolai. Izglītības politiku šajā laikā ietekmē arī Bruiningi, Valteri un citi vidzemnieki. Valmierietis, ev.lut. baznīcas superintendants Ferdinands Valters uzrunāja sabiedrību: varbūt mēs neesam ne vācieši, ne igauņi, ne latvieši, bet vienkārši vidzemnieki! Baltijas guberņās 19. gs. pastāvēja autonoma pārvaldes sistēma, būtībā muižnieku republika. Ap 1865. gadu latviešu bagātā zemniecība bija ieguvusi zemi, un vācu muižniecībai bija nepieciešams jauns sociālais partneris. Bija svarīgi, kurā pusē nostāsies turīgā latviešu zemniecība — vācu vai krievu. No vācu puses bija mēģinājums caur izglītību turpināt pārvācošanu, bet 1885. gadā sāktā Krievijas impērijas pārkrievošanas politika likvidēja gandrīz visu pozitīvo izglītības sistēmā, lietvedībā pārgāja no vācu uz krievu valodu. Tika īstenots maksimāli ātras pārkrievošanas plāns ar lozungu tautiskums — pareizticība — patvaldība, ar tautiskumu saprotot krievisko. Taču latviešu zemniecība izvēlējās trešo ceļu — latvisko, un sākās atmodas laiks.

Autors: Indra Vīlistere
Datums: 13.03.2013
Izdevums: Liesma
Rubrika: Ziņas



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016