ViA rektors: Izglītībā daudzu iesākto lietu rezultātu redzēs tikai pēc daudziem gadiem | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

ViA rektors: Izglītībā daudzu iesākto lietu rezultātu redzēs tikai pēc daudziem gadiem

Ziņa pievienota - 31.08.2015

Izglītībā daudzu šobrīd iesākto lietu rezultātu redzēsim tikai pēc daudziem gadiem, intervijā aģentūrai LETA teica Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš. Runājot ar partneriem par augstskolas pašreizējiem darbiem un ieskicējot, kādu tie dos rezultātu 10 gadu griezumā, nereti tiek pausta neizpratne, ka rezultātu vajag jau tūlīt. Tāpēc jebkuram uzņēmējam, kas tagad runā ar augstskolu, daudzās jomās ir jādomā vismaz piecu gadu perspektīvā.

Kā vērtējat aizvadīto mācību gadu - kas gada laikā sasniegts ViA?

Aizvadītajā mācību gadā tika iedarbināta jauna starptautiska studiju programma maģistrantūras līmenī - "Starptautiskā tūrisma pasākumu vadība", kas ir pavisam jauns produkts un piedāvājums, ja skatāmies Latvijas un arī Baltijas mērogā. Manuprāt, nav tādu programmu vēl Latvijā, kur mācību gada griezumā visa studentu grupa fiziski vienu pusgadu studē citā augstskolā, bet otru pusgadu pavada pie mums. Tas augstskolai, protams, deva ļoti lielu pieredzi, jo visu procesu bija nepieciešams saskaņot ar Lietuvas partneriem, ar kuriem mēs kopā strādājām. Bija iespēja mūsu augstskolu salīdzināt ar Klaipēdas Universitātes stiprajām un vājajām pusēm.

Šogad aktīvi strādājām pie šīs programmas turpmākas pilnveides un programmas realizācijā piesaistījām vēl trešo partneri. Šā gada maija beigās noslēdzām līgumu arī ar Venēcijas Universitāti, kas ir viena no spēcīgākajām Itālijas augstskolām. Šobrīd cenšamies iegūt Eiropas Savienības finansējumu, lai studenti, mācoties šajā programmā, varētu iegūt arī stipendiju un Eiropas Savienības (ES) studenti šeit varētu mācīties ES apmaksātās budžeta vietās. Tas, protams, bagātina augstskolas starptautisko vidi, un nākotnē mēs skatāmies uz šo programmu kā iespēju piesaistīt arvien vairāk ārzemju studentu arī ārpus ES robežām. Pirmajā gadā programmu izvēlējās jau padsmit studenti, lielākā daļa studentu pagaidām bija no Latvijas, taču bija arī no Lietuvas un citām valstīm.

ViA aizvadītajā gadā ieguva arī promocijas tiesības, kas nozīmē, ka mūsu doktorantūras studiju programmu beidzējiem paši varam piešķirt doktora grādu. Nav daudz augstskolu, kurām ir tādas tiesības, bet mēs tās ieguvām. Pēc tradīcijas ir kāda no lielajām augstskolām, kurā notiek darba aizstāvēšana, tagad arī mums ir tādas tiesības, tika izdarīti arī grozījumi attiecīgos Ministru kabineta noteikumos. Tas ir apliecinājums, ka par augstskolas lielumu daudz svarīgāki aspekti ir tieši piedāvāto studiju kvalitāte un akadēmiskā personāla kapacitāte. Vai nu šī gada beigās, vai nākamajā gadā būs pirmais doktora grāda pretendents, kas aizstāvēs savu darbu pie mums.

Šā gada laikā pabeidzām jaunā inženierzinātņu korpusa projektu. Runa ir ne tikai par celtniecību, kas beidzās aizvadītā gada septembrī, bet arī par laboratoriju iekārtošanu un infrastruktūras sakārtošanu, kas tika noslēgta gada beigās. Nākamais gads būs pirmais, kad viss būs pienācīgi aprīkots. Protams, mēs skatāmies uz priekšu, kur, kā un ko vēl iespējams pilnveidot, jo lietas, īpaši tehnoloģiju jomā, mainās ļoti strauji. Šobrīd dažas laboratorijas, kas mums ir, ir pasaules līmenī, tomēr nemitīgi jāseko līdzi izmaiņām un attīstībai. Attīstību mēs koordinējam ar partneriem - Valmieras tehnikumu un arī Valmieras Mākslas vidusskolu - lai nesapirktu vienu un to pašu, jo mēs to visu varam izmantot kopīgi. Ar šo projektu augstskola ir kļuvusi pievilcīgāka gan sadarbības partneriem, gan uzņēmējiem, jo arī viņi redz, kāda mums ir infrastruktūra, viņi ir motivēti atsūtīt savus darbiniekus pie mums, lai izietu dažādu programmu apmācības. Un, protams, augstskola to pati nevarētu atļauties, ja netiktu piesaistīta Eiropas Savienības nauda 2,5 miljonu eiro apmērā jeb 85% līdzfinansējums, kas, nākotnē raugoties, ir ļoti būtisks pienesums. Izglītībā ir tā, ka daudzu lietu, kuras tagad sāk un kas tagad tiek darītas, rezultātu redzēsim tikai pēc daudziem gadiem. Runājot ar partneriem par augstskolas pašreizējiem darbiem un ieskicējot, kādu tie dos rezultātu 10 gadu griezumā, nereti otrā pusē ir neizpratne, ka rezultātu vajag jau tūlīt. Tāpēc jebkuram uzņēmējam, kas tagad runā ar augstskolu, daudzās jomās ir jādomā vismaz piecu gadu perspektīvā uz priekšu. Viens piemērs - ja mēs tagad veidojam un akreditējam jaunu studiju programmu, tas prasa apmēram divus gadus, un tad pirmie studenti, kas to absolvēs, būs pēc trīs gadiem, tātad tas minimālais termiņš, lai varētu saņemt rezultātus darba tirgū, ir pieci gadi.

Mēs esam stiprinājuši savu zinātnisko darbību. Jau vairākus gadus mums ir bijuši Valmieras pilsētas pašvaldības zinātniskie granti - pašvaldība finansējusi zinātniskos pētījumus, ko veic augstskolas docētāji. Šis ir pirmais gads, kad pašvaldība precīzi definējusi, ko no mums vēlas. Katrā fakultātē ir izveidota viena docētāju pētnieciskā grupa, kas pētījumā iesaistīs arī studentus. Viena pētnieciskā tēma būs saistīta ar Vidzemes izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus pieprasījumam tagad un perspektīvā. Par otru, kas ir saistīta ar mūžizglītību, esam izsludinājuši iekšēju konkursu. Mūsu pasniedzējiem ir jāatbilst vismaz vienam no diviem kritērijiem - augsta līmeņa pētniecība un cieša sasaiste ar nozari (industriju). Ideālā variantā, protams, ir atbilstība abiem šiem kritērijiem. Mēs esam mainījuši virkni savu iekšējo noteikumu, piemēram, atalgojuma sistēmā, - piešķirot papildu atalgojumu, mēs motivējam tos pasniedzējus, kas savas zinātniskās publikācijas spēj publicēt labos starptautiskos žurnālos. Zinātnes jomā jau šobrīd īpaši gribas uzteikt mūsu Inženierzinātņu fakultāti. Maģistrantūras līmeņa studiju programmas "Sociotehnisku sistēmu modelēšana" studenti publicējas zinātniskos izdevumos angļu valodā, kas ir iekļauti "Scopus" un "Ebsco" datubāzēs, godīgi sakot, grūti nosaukt Latvijā kādu citu maģistrantūras līmeņa studiju programmu, kur tas ir nostādīts tik augstā līmenī.

Ļoti būtiska un laba ziņa - 2015.gada jūlijā ViA ir iekļuvusi Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā. Tas mums ļaus piesaistīt gan ārzemju, gan Latvijas zinātniekus, un, protams, tas mums ļaus pretendēt uz dažādu fondu finansējumu. Mēs esam orientēti uz lietišķo, profesionālo izglītību, bet es uzskatu, ka arī zinātniskais komponents ir vēl vairāk jāstiprina. Es redzu, ka zinātnei ir ļoti augsts potenciāls, tikai ir jārada platforma, kur jaunie cilvēki var to darīt. Ja iepriekš augstskola bija fokusējusies uz studentu apmācību, bet ar zinātni nodarbojās samērā mazs cilvēku skaits, tad tagad, rēķinoties ar jaunajiem apstākļiem, piemēram, demogrāfisko situāciju, augstskolai ir jārēķinās, ka tikai ar studentu apmācību tā nespēs izdzīvot. Un šis nav tikai finansiāls jautājums, bet daudz lielākā mērā saistīts ar to, kādu mēs Vidzemes reģionu gribam redzēt nākotnē. Augstskolai ir jāpaplašina savs profils - tai ir jābūt arī zināšanu pārneses centram. Mēs nevaram tikai pārņemt citu radītas zināšanas, vismaz daļa zināšanu mums ir jārada tepat uz vietas. Iespējami vienkārši un tēlaini raksturojot savu redzējumu par augstskolas vietu un lomu - tai ir jābalstās uz trim vaļiem - studiju procesu (apmācību), pētniecību (zinātni) un zināšanu pārnesi (caur aktīvu sadarbību ar partneriem). Un caur visiem šiem trim aspektiem mums ir jāveicina reģiona un visas valsts attīstība. Lai to sekmētu, esam izveidojuši Zināšanu un tehnoloģiju centru, kura tiešie uzdevumi ir sadarbības veicināšana ar uzņēmējiem, mūžizglītība un attīstības, sadarbības projekti. Arī mūžizglītības aspekts ir ļoti svarīgs, cilvēkam mūsdienās ir jāmācās neatkarīgi no tā, kāds ir viņa vecums.

Ja mēs tikai dublētu to, ko dara Rīgā vai cituviet, tad es atzītu, ka augstskolai Valmierā nav īsti jēgas. Es uzskatu, ka viens no augstskolas uzdevumiem ir arī veicināt reģiona uzņēmējdarbības vides uzlabošanos. Teiksim, kā ir, - ja tiek rēķināta produktivitāte uz vienu cilvēku, Latvijai šis rādītājs ir vairākas reizes zemāks nekā daudzās citās valstīs. To nekādā ziņā nevajag jaukt ar slinkumu, jo mūsu cilvēki ir ļoti strādīgi un ārvalstīs ar produktivitāti viņiem viss ir kārtībā. Problēma diemžēl ir mūsu uzņēmējdarbības pusē - tas, kā tiek ražots, netiek darīts tik tehnoloģiski attīstītā līmenī, lai nodrošinātu augstu darba ražīgumu. Liela daļa mūsu uzņēmumu joprojām starptautisko konkurenci iztur, tikai pateicoties zemajām nodarbināto algām. Dažādos starptautiskos reitingos inovāciju jomā mūsu valsts Eiropā diemžēl ir pārliecinoši pēdējās vietās, spējam konkurēt vien ar Rumāniju un Bulgāriju. Es domāju, ka arī uzņēmējdarbības vidē ir jānāk jaunajai paaudzei ar jaunu domāšanu un labām angļu valodas zināšanām. Domāju, ka viens iemesls, kāpēc mums ir problēmas attīstīties starptautiski, ir tas, ka vecākajai paaudzei ar angļu valodu "ir, kā ir". Un ir skaidrs, kāpēc viņi labāk grib sadarboties ar Krieviju - ne jau tāpēc, ka tur ir stabilāks tirgus, bet gan slikto angļu valodas zināšanu dēļ, kas kavē veidot normālus kontaktus Rietumos.

Lai to visu īstenotu, augstskolā tiek rīkoti dažādi pasākumi un forumi, kuros tiek popularizētas mūsu vērtības - ka cilvēkiem ir jāmācās, ka zināšanas ir vērtība un uzņēmējiem jābūt gudriem un mērķtiecīgi jāattīsta savi uzņēmumi, ka visiem ir jāsadarbojas, jo bez sadarbības tik mazā valstī ar tik maz iedzīvotāju vispār nekas nav īstenojams.

Kas ir tas, ko aizvadītajā gadā neizdevās īstenot?

Diemžēl pagājušajā gadā neizdevās atrast papildu finansējumu, lai varētu vairāk motivēt ViA darbiniekus. Tas, ko es augstskolā redzu, - valstī kopumā atalgojums aug, bet izglītības sistēmā nauda neienāk. Cilvēks lielā mērā strādā, entuziasma un savas personīgās motivācijas vadīts, - darbs ar studentiem viņam gluži vienkārši patīk. Tas, uz ko mēs likām lielas cerības, - ka varētu pieaugt samaksa par to, kā valsts finansē budžeta vietas, jo tās netiek finansētas pēc pilniem koeficientiem. Mēs cerējām, ka varēsim, bet tomēr nevarējām paaugstināt atalgojumu nevienam. Atalgojums pieauga tiem, kas ņēma papildu darbus, dažas vakances apvienojām, augstskola samazināja administratīvo aparātu. Taču šī lieta man kā vadītājam ir jautājums numur viens. Tas ilgtermiņā ir diezgan liels risks - piemēram, informāciju tehnoloģijās strādājošiem un docējošiem cilvēkiem ir liels vilinājums darbu atrast kur citur.

Vēl viena lieta, kuru mēs neatrisinājām, ir kopmītņu jautājums - ar katru gadu pieaug to studentu skaits, kas vēlās dzīvot kopmītnēs. Mums katru septembri tā ir problēma, ka nav iespējams visiem piešķirt kopmītnes. Līdz ar to daži studenti pārtrauc studijas, jo nav, kur palikt. Ir ar pašvaldību runāts par šo problēmu, un mums ir cerības nākotnē atrast tai risinājumu, jo Valmieras tehnikums attīstās un tur paliks brīvas ēkas, kurās, iespējams, varēsim izmitināt mūsu studentus. Nepateikšu gan precīzi, cik daudz ir tādu studentu, kas aiziet no augstskolas šādu iemeslu dēļ, jo promejot viņiem ir jāaizpilda anketa, kur kā iemesls, kāpēc aiziet, vairakkārt tiek minēts "personīgu iemeslu dēļ", bet es zinu, ka katru gadu šādi gadījumi, kad studenti aiziet, jo viņiem nav piešķirta kopmītņu istaba, ir. Šobrīd ir arī tāda situācija - liela daļa valmieriešu un tuvējās apkaimes jauniešu izvēlas studēt kur citur, jo viņiem mēs kopmītnēs vietu nenodrošinām. Ja viņi vēlas sākt patstāvīgu dzīvi bez vecākiem, kas, protams, ir ļoti loģiski, tad valmierietim mēs šo iespēju nepiedāvājam. Ja šis cilvēks grib sākt savu neatkarīgo dzīvi, mēs it kā spiežam viņu iet kur citur.

Bet, ja skatās kopumā, tad pozitīvā ziņa ir tā, ka studentu skaits, kas iestājas un pēc laika pamet studijas, pēdējā gada laikā ir ļoti samazinājies.

Kādas inovācijas plānots ieviest nākamajā gadā?

Nākamajā gadā ViA plāno audzēt savu zinātnisko un akadēmisko potenciālu, piemēram, izmantojot ES finansējumu, piesaistot ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu jaunos zinātniekus. Šie cilvēki ne tikai nodarbosies ar pētniecību, bet arī studentiem pasniegs lekcijas.

Ja runājam tieši par inovācijām, tad augstskola arvien vairāk cenšas studiju procesu padarīt tuvāku reālai darba videi. Daudzas lietas jau notiek - prakses, studiju kursos studenti grupās izstrādā biznesa plānus. Ideālais variants būtu, ja diplomdarbs būtu paša izveidots uzņēmums, kurā jau ir biznesa partneri no paša vai citiem kursiem. Un, kad absolvē augstskolu, studenti vai nu ar biznesa inkubatora palīdzību, vai bez, bet reāli jau sāk darbību. Ir vairākas idejas, kā mēs to darām, piemēram, ar Zināšanu un tehnoloģiju centra starpniecību, - dažādas studentu laboratorijas, kurās tiek atrasti dažādu virzienu studenti, kas sadarbojas savā starpā. Es domāju, ka lielākā daļa inovāciju studiju procesā būs saistīta tieši ar to, lai mēs studiju procesu padarītu vairāk starpdisciplināru. Un mēs redzam, ka tas jau tagad arvien vairāk notiek.

Vēl viena lieta, ko mēs šobrīd darām, tas gan ir diskusiju procesā, mēs cenšamies mainīt augstskolās kopējo pozicionējumu, vēl vairāk to virzot "zaļas" ilgtspējas virzienā. Šis "zaļais" vairāk ir domāts ar mūsu ilgtspēju nodrošinošu vidi, dažādu resursu atjaunošanu, saglabāšanu un arī nodošanu nākamajām paaudzēm. Šobrīd šis virziens ir ļoti aktuāls, mēs gribam to padarīt par tehnoloģisku "zaļo" - tā nav tikai, piemēram, svaigēšana vai ekoloģiska pārtika, bet šo procesu parādīt dziļāk un plašāk. Valmiera šai ziņā ir ļoti pateicīga, jo šeit ir gan Gauja ar milzīgām dabas teritorijām, gan dažādi lielie uzņēmumi - SIA "Valpro", SIA "Valmieras stikla šķiedra" -, kas parāda izaicinājumus gan Valmierā, gan Vidzemē kopumā. Tās ir mūsu priekšrocības, ko bieži vien nepamanām, dzīvojot šeit uz vietas. Taču cilvēki, kas šeit atbrauc, saka, ka mēs pat nevaram novērtēt, cik labvēlīgā vidē dzīvojam.

ViA noslēgusi sadarbību ar Valmieras Mākslas vidusskolu. Ko augstskola no šīs sadarbības iegūs?

Ilgstošu konsultāciju rezultātā secinājām - Mākslas vidusskolai ir ļoti spēcīga radošā komponente, bet mums - tehnoloģijas, kā arī studiju virziens medijos un komunikācijā. Mēs kopā varētu veidot multimediju dizaina programmu, kas taptu sadarbībā ar mākslas skolu - mēs dotu tehnoloģisko komponenti, bet viņi - māksliniecisko. Mēs tehnoloģisko pusi domājam nodrošināt gan ar tehnoloģijām, gan zināšanu bāzi. Manuprāt, šis virziens ir ļoti perspektīvs, un tas, ko es nākotnē redzu - mākslas skola attīsta šo virzienu un pēc tās absolvēšanas iespējams studēt ViA. Mēs redzam, ka šie audzēkņi, kas skolā mācās, ir ļoti talantīgi un viņu darbi arī ir ļoti labi. Un tālākā nākotnē mēs varam domāt arī par citiem virzieniem, piesaistot vēl kādu trešo partneri, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmiju. Šīs idejas ļoti labi saskan ar mūsu starpdisciplināro pieeju un domāšanu.

Vai augstskolā ir daudz tādu studēt gribētāju, kuri, netiekot budžeta grupā, paliek studēt un par studijām maksā?

Manuprāt, šo izvēli vajadzētu izdarīt daudz lielākam skaitam potenciālo studentu, bet tā nenotiek. Ļoti iespējams, ka tas ir saistīts ar izmaksām - mūsu studiju programmas ir relatīvi dārgākas nekā citās augstskolās. Tas ir saistīts ar to, ka mums ir profesionālās programmas, kas iekļauj praksi, līdz ar to arī studijas ir ilgākas. Arī iedzīvotāju ienākumu līmenis ir zems, bet studiju kreditēšanas sistēma nav īsti labi sakārtota, cilvēks izvērtē, kas ir lētāks, kas dārgāks, un viņš izvēlas lētāko. Tas, uz ko es aicinātu, ir salīdzināt, ja tas ir iespējams, kāda ir potenciālās augstskolas absolventu nodarbinātība - mums tā ir augstāka par 90% - absolventi strādā vai arī turpina mācības. Tāpat visu mūsu programmu absolventi var droši savā CV rakstīt, ka viņiem jau ir darba pieredze, un diplomā viņiem ir ne tikai attiecīgs grāds, bet arī profesionālā kvalifikācija.

Šobrīd Latvijā ir tendence "grābt" ārzemniekus, nepārbaudot, kādi un kas viņi ir, ka tikai viņi maksā. Mums valstī diemžēl ir visai deformēta izpratne par augstākās izglītības internacionalizāciju, ar to saprotot tikai demogrāfisko robu aizpildīšanu. Mēs labāk paņemam sev mazāku skaitu, bet viņš jau zina, kas viņu te sagaida. Viens no mūsu instrumentiem ārvalstnieku piesaistei ir vasaras skolas. Viņi te atbrauc, iepazīstas ar mūsu augstskolu, un šādi notiek izvēle. Manuprāt, labāk lai pie mums studē trīs vai pieci šādi studenti, nekā piesakās 10, no kuriem 9 pēc mēneša pazūd.

Šobrīd mēs noteikti neredzam iespēju samazināt studiju maksu. Ja valstī mainīsies augstākās izglītības finansēšanas modelis, tad mēs šo jautājumu varētu izskatīt. Šobrīd tas nav iespējams, jo tās ir reālās izmaksas par izglītošanu. Tas ir arī kvalitātes jautājums - nav iespējams to nodrošināt ļoti augstu par zemu cenu. Amerikā studiju gads maksā arī 30 000 un 40 000 dolāru, un, lai tiktu tajās augstskolās studēt, ir jāiztur nopietns konkurss.

Mēģinām rast dažādus alternatīvus risinājumus, piemēram, uzņēmumi un pašvaldības varētu līdzfinansēt savus darbiniekus. Pasaulē visai izplatīta ir prakse, ka vadošie uzņēmumi ievieš savas stipendijas labākajiem studentiem, uzņēmēji ziedo augstskolu fondiem, caur kuriem tiek nodrošināta izglītība mazturīgajiem. ASV šādi izglītības sistēmā tiek iepludināti miljardi. Atgriežoties pie mūsu konkrētajām izmaksām, šobrīd tie, kas brauc no ārzemēm, saka, ka cenas un kvalitātes līdzsvars ir ļoti labs.

Kas tiks darīts, lai augstskolai vairāk piesaistītu studentus?

Kā jau teicu, studentu skaits ir būtisks, bet ne izšķirošs. Mēs jau otro gadu nelikām reklāmas uzņemšanas kampaņas laikā. Es teiktu, ka šī pieeja arī saglabāsies, jo uzskatu, ka labāk šo naudu izmantot citos veidos, piemēram, aktivitātēs, strādājot ar skolām vai organizējot interešu izglītības pasākumus. Manuprāt, ir jāstrādā visa gada garumā, nevis jātaisa reklāmas kampaņa, līdzīgi, kā aicinot pirkt lētu alu. Mēs gribam panākt, lai students lēmumu mācīties pie mums būtu pieņēmis jau vairākus mēnešus agrāk. Ja mēs orientējamies uz to motivēto studentu, tad reklāmas kampaņa uz viņu jau vairs neiedarbojas.

Viena no aktivitātēm, kā mēs cenšamies sevi parādīt, ir ar ViA vēstnešiem - studentiem, kas brauc pa skolām un iepazīstina skolēnus ar ViA. Par šo aktivitāti tiek domāts, kā vēl vairāk iesaistīt studentus, lai viņiem būtu interesanti. Tas, man šķiet, ir ļoti labi, ka cilvēks, kurš nāk no konkrētā novada un vidusskolas, izstāsta par savu pieredzi augstskolā.

Ļoti liels studentu skaits mūsu augstskolu izvēlas, balstoties uz apkārtējo ieteikumiem. Tātad tie, kam ir kāda pozitīva pieredze, mūs iesaka arī citiem. Tāpēc vēl viens mūsu nākamā gada uzstādījums - studentu viedoklis mums ir svarīgs. Ne tādā līmenī, ka klientam vienmēr taisnība, bet visos jautājumos, kur būs runa par kvalitāti vai citiem aspektiem, rīkosimies vēl operatīvāk. Arī šogad, lemjot, cik liela būs konkrētā pasniedzēja noslodze, ļoti būtisks faktors ir studentu viedoklis un atsauksmes. Katru gadu studenti, viņu uzvedība un paradumi mainās, un augstskolai ir jāspēj adekvāti reaģēt. Arī daudzos starptautiskos reitingos tiek skatīts, kā savu augstskolu novērtē studenti, kas tajā mācās. Līdz ar to studentu iesaiste ir viena no prioritātēm, lai viņi iegūtu šo atgriezenisko saikni arī par to, kas viņiem augstskolā nepatīk un, protams, patīk. Dialogs ar studentiem ir ļoti būtisks - ne tikai rektora, bet arī pasniedzēju līmenī - tie ir kā kolēģi, nevis viens ir kungs, otrs padotais. Mēs strādājam kopā un kopīgam mērķim - pasniedzējam nav svarīgi ielikt atzīmi, bet gan panākt, lai students saprot un darbu izdara rezultatīvi. Tas, protams, prasa ilgāku laiku, un šajā brīdī mēs nonākam atpakaļ pie atalgojuma un pārējiem izaicinājumiem. Ar tādām metodēm, kādām mēs strādājam, es nevaru iedomāties, ka augstskolas auditorijā varētu būt vairāk par 100 studentiem. Protams, var taisīt šovu, bet individuālu pieeju nodrošināt tā nav iespējams. Jārēķinās, ka tas arī izmaksā vairāk - mums ir auditorijas ar 20-25 studentiem, nevis 100, kas nozīmē četras līdz piecas reizes lielākas izmaksas gan uz telpu noslodzi, gan pasniedzēju atalgojumu.

Pastāstiet sīkāk par ViA Zināšanu un tehnoloģiju centru! Ko tas piedāvā studentiem un Valmieras iedzīvotājiem?

Galvenais uzdevums ir veicināt zināšanu pārnesi un sadarbību ar visiem pašreizējiem un potenciālajiem interesentiem. Līdz ar to tas ir arī informācijas un komunikācijas centrs, kurā, piemēram, uzņēmējiem iespējams vairāk noskaidrot, ko augstskola reāli viņiem piedāvā. Tas ir arī kā augstskolas projektu īstenošanas atbalsta centrs. Tur atrodami gan tie cilvēki, kas strādā tehnoloģiju virzienā, gan tie, kas strādā sabiedrības zinātņu virzienā. Tas nodrošina augstskolas zināšanu pārnesi un mūžizglītības pakalpojumus - dažādus kursus un apmācības, kas ir ārpus studiju procesa. Zināšanu un tehnoloģiju centrā tiek nodrošinātas arī dažādas aktivitātes sadarbībā ar uzņēmumiem, kurās iesaista studentus. Centrā tiek realizēti arī dažādi lietišķie projekti, piemēram, šobrīd tiek plānoti Latvijas-Igaunijas pārrobežu projekti. Taču šis centrs vēl ir jāattīsta, un tas, protams, nenotiek uzreiz. Arī filozofiski gan mums pašiem augstskolā, gan arī visiem mūsu partneriem ir jāsaprot, ka daudzas lietas, ko mēs esam iniciējuši, nenotiek uzreiz.

Mums ir ideja, kuru šobrīd attīstām, - to sauc "coworking space" - mēs nodrošinām platformu cilvēkiem, kuriem nav sava biroja, un viņi strādā attālināti, bet vēlas vienu vai divas reizes nedēļā nākt pastrādāt un komunicēt ar citiem cilvēkiem. Šādas telpas mēs arī piedāvājam Zināšanu un tehnoloģiju centrā, un to var izmantot jebkurš valmierietis vai Vidzemes reģiona iedzīvotājs. Šādu platformu mēs nodrošinām un, visticamāk, arī paplašināsim. Mēs nodrošinām darba vietu un interneta pieslēgumu par, manuprāt, ļoti simbolisku samaksu.

Kas, jūsuprāt, ir tā ViA priekšrocība, kādēļ studenti brauc šurp mācīties?

Man šķiet, ka mēs esam brīvdomātāji vārda pozitīvajā nozīmē. Mūsu domāšanas veids ir diezgan neatkarīgs - augstskolā daudzas lietas dara nevis tāpēc, ka to liek valsts vai arī tā dara visi citi, bet gan tāpēc, ka mēs tā domājam un mums šķiet, ka mums tā vajag. Es teiktu, ka augstskolas vide ir diezgan piemērota brīvdomātājiem. Tie, kas to zina un novērtē, tie arī šeit labi jūtas. Savukārt ir cilvēki, kuriem visu laiku vajag, lai ar pirkstu parāda, kas jādara. Tiem, iespējams, šajā augstskolā ir grūtāk. Protams, viss atkarīgs no paša studenta - vai viņš vēlas mācīties milzīgā metropolē ar miljoniem iedzīvotāju, vai arī viņš izvēlas mācīties tur, kur no jebkuras vietas pāris minūšu attālumā ir Gauja vai mežs. Protams, Valmierā nav tikai daba - ir arī daudz iespēju - teātris, daudz vietu, kur var ļoti labi paēst un izklaidēties. Šeit viss ir sasniedzams ar kājām, kā arī visur iespējams atstāt mašīnu, par to nemaksājot. Tā ir cilvēku kategorija, kam tas ir svarīgi un kas to novērtē. Es domāju, ka piesaista arī tas praktiskais, ko mēs cenšamies iedzīvināt, jo mums visas studiju programmas ir profesionāli orientētas, kas nozīmē, ja neesi izgājis praksi, ViA pabeigt nav iespējams. Pateicoties prakses iespējām, studenti laicīgi saprot, vai profesija patīk vai nepatīk. Mēs neražojam skrūvītes lielam robotam, bet mēs gatavojam patstāvīgi domājošus cilvēkus, kuriem ir savs pamatots viedoklis un kuri ciena un spēj pieņemt arī citu viedokli, kas nesakrīt ar viņējo. Kas ir spējīgi patstāvīgi pieņemt lēmumus un darboties komandā. Iespējams, ka mūsu absolventiem ir grūtības akli un bez ierunām paklausīt komandām. Svarīgi ir tas, lai mūsu studenti ir spējīgi uzņemties vairākas funkcijas vienā uzņēmumā - mazie uzņēmumi bieži nevar paņemt darbā trīs cilvēkus - mehatroniķi, IT speciālistu un tīkla inženieri. Viņš var paņemt darbā vienu vai divus cilvēkus, kas nodrošina visas minētās funkcijas. Viņiem vajag cilvēku, kas var uztaisīt mājaslapu un saprot kaut ko no biznesa. Viņi prasa universālo kareivi, un šādu rezultātu var panākt tikai ar mums raksturīgo starpdisciplināro pieeju.

Kā vērtējat izskanējušos ierosinājumus par kritēriju maiņu finansējuma piešķiršanai augstskolām?

Lielāko daļu no tā, kas tika rosināts, es arī atbalstu, īpaši to principu, ka papildu naudu piešķir par reāliem rezultātiem. Un, tā kā augstskola ir tendēta uz rezultātiem un es esmu tendēts uz to, ka rezultāti ir jāvērtē, jāmēra, jāskatās, kādi tie ir, es to atbalstu. Pamatā finansējumu iecerēts dalīt trīs daļās - bāzes finansējums (šobrīd tas ir budžeta vietu finansējums), finansējums par rezultātiem, kā arī finansējums ilgtermiņa attīstībai. Protams, ka ļoti svarīgs ir ne tikai uzstādījums, bet arī tas, kā šo modeli praktiski īstenos. Es uzskatu, ka ir jāmaksā nevis par to, ka esi liels, bet arī par to, ka esi kvalitatīvs, kā arī nepieciešams rēķināt uz vienu cilvēku, nevis uz institūciju kopumā. Zinātnē ir iespējams, ka piecu cilvēku grupa izdara lielāku darbu nekā 50 cilvēku grupa. Ļoti svarīgi būtu ievērot principu, ka šī piecu cilvēku grupa netiek diskvalificēta tikai tāpēc, ka kāds uzskata, ka tā skaitliski ir par mazu. Diemžēl ar šādām absurdām situācijām ir reizēm jāsaskaras. Bet kopumā man šķiet, ka tendence un virzība ir ļoti pareiza. Tikai šķiet, ka kāds visu laiku cenšas to naudu kādā veidā pārdalīt. Taču es jau saprotu, jo naudas ir ļoti maz, un identiskas problēmas kā mums ir arī citām augstskolām. Finansējums pirms vairākiem gadiem tika samazināts uz pusi, un tad nu katrs kārpās, kā nu viņam sanāk. Var jau saprast - tam, kurš ir lielāks, ir lielāka ietekme. Mēs, iespējams, darītu tāpat. Bet es teiktu, ka ceļš uz rezultātiem ir tas, pa kuru mums ir jāiet. Protams, arī par attīstību nepieciešams domāt, jo, ja tikai atbalstīs to, kas šobrīd labs, netiks ne pie kā jauna. Tas ir tas, ko mēs aizmirstam. Bieži vien saka, ka maksās tikai tiem, kas šobrīd ir labi, bet nepieciešams paskatīties, kas ir nepieciešams, un tas arī jāattīsta. Ja mēs nedosim tam, kas mums ir nepieciešams, tas neparādīsies. Un pēkšņi atkal attapsimies, ka kāds ir izdomājis "Skype" vai skārienjutīgo ekrānu. Es teiktu, ka ir jādomā par jaunām, inovatīvām programmām, kas, protams, ir ļoti liels risks, ka var neizdoties. Bet man šķiet, ka mums ir jāriskē, jo mums - Latvijai - kā mazai valstij un nācijai nav, ko zaudēt. Nepieciešams likt arī augstākajā izglītībā riska kapitālu uz jauniem virzieniem. Mēs arī esam gatavi ko tādu darīt. Es domāju, ka ViA no tā ļoti daudz iegūtu, jo mums ir daudz labu un citu vērtējumā traku ideju. Es arī studentiem saku, lai viņi nebīstas no savām idejām - ja 34 idejas neaizies, nr.35 aizies. "Skype" ir lielisks piemērs - viņi meklēja sev investorus, un liels skaits viņiem atteica. Vai arī "Angry Birds" - ļoti līdzīgs stāsts. Es domāju, ka tā ir viena no mūsu augstskolas spēcīgākajām pusēm, ka mēs ģenerējam jaunas idejas un domājam - kāpēc nevar tā pamēģināt? Šādus cilvēkus mēs augstskolā gribam - kas nebaidās no kā jauna un nebaidās uzdrošināties, tās ir īpašības, kuru mums kopumā kā nācijai mentāli pietrūkst. Tos es arī redzēju skolās, kad šogad, sadarbojoties ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību un Latvijas Zinātņu akadēmiju, mēs braukājām pa tām, popularizējot zinātni, - jaunieši nav droši par sevi un savu ideju. Viņiem varbūt bail, ka kāds pateiks, ka tas ir muļķīgi un nepareizi, un ieliks sliktu atzīmi. No tā mūsu izglītības sistēmā ir jātiek vaļā. Jauniešiem vaicājot, cik no viņiem grib nākotnē darboties zinātnē, bieži vien auditorijā nepaceļ roku neviens vai paceļ viens, kas sēž pēdējā rindā, ar zināmu cerību, ka neviens cits neredzēs, ka viņš roku pacēlis. Tā ir milzīga problēma, bet tas ir vispārējās izglītības jautājums, kas risināms ilgā laika termiņā.

Iveta StelpaLETA

​Publicēta: 28.08.2015 01:01 http://leta.lv/plus/1337A2B1-D085-7E0F-F440-19B685A8A8D0/
*Pārpublicēšana saskaņota ar Nacionālo informācijas aģentūru LETA

 



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016