Reģionālo TV izaicinājums dzīvotspēja - kvalitatīvs saturs un sabiedriskais pasūtījums | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Reģionālo TV izaicinājums dzīvotspēja - kvalitatīvs saturs un sabiedriskais pasūtījums

Ziņa pievienota - 28.09.2012
tv.jpg

Vidzemes Augstskolā notikusī atvērtā diskusija rosina būtiskas pārdomas par reģionālo TV satura kvalitāti, tā pieejamību un izaicinājumiem, ar kādiem nākas sastapties reģionālajām TV laikā, kad informācijas iegūšanas platformas ir tik dažādas. Diskusijā savu viedokli par reģionālajām TV, to nākotni un informācijas telpu Latvijā pauda Ingemārs Vekteris, Vidzemes TV valdes priekšsēdētājs, Ilmārs Muuls, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Masačūsetsas Universitātes Komunikāciju zinātnes doktorante Liene Ločmele.

Kā atzīmēja I.Vekteris: „Latvijas situācija ir unikāla ar to, ka salīdzinoši mazā valstī ir tik daudz televīziju. Vēsturiski skatoties – gandrīz katra pašvaldība savulaik uzskatīja par pienākumu radīt savu TV. Tomēr laika gaitā to skaits ir ievērojami sarucis. Pašreiz lielākā daļa reģionālo TV izmanto LTV7 platformu, kā arī jaunā kanāla –Re:TV iespējas. Faktiski šis ir visai revolucionārs pavērsiens, jo Re:TV zināmā mērā ir apvieno reģionālās TV. Protams, jāapzinās, ka lielākajai daļai reģionālo TV šobrīd finansiāli ir ne tie vieglākie laiki. Tomēr svarīgākais, ko līdzi nes šie izaicinājumi – satura kvalitāte.”

Savukārt, L.Ločmele norāda, ka „..jāpievērš uzmanība tam, lai ekonomiskie un citi ieguvumi būtu līdzsvarā. Pastāv ne tikai tehniskie nosacījumi un biznesa vajadzības, bet jādomā ir arī par to, ka mediji ir būtisks kopīgas identitātes veidotājs, kas savukārt, ir svarīgi, lai veicinātu piederību valstij. Tādēļ ir būtiski nodrošināt mediju sociālo lomu – kvalitatīvu saturu, informācijas pieejamību un daudzveidību.”

Visi eksperti norāda, ka gan reģionālajām TV, gan nacionālajiem TV kanāliem nepieciešams veidot oriģinālsaturu, kas nodrošinātu informācijas dažādību un būtu augstas kvalitātes. I.Vekteris saka: „Reģionālo TV iespēja veidot oriģinālus mediju produktus parādās brīdī, kad spēki tiek apvienoti. Būsim godīgi – reģionālie mediji pašreiz ir maza daļa no visa mediju kopuma. Toties to īpašnieki ir vietējie uzņēmumi, kas ir tiešām ieinteresēti valsts attīstībā, sabiedrības informēšanā. Situācija kļūst samērā bīstama, ja valstī sāk dominēt citu valstu mediji. Tādēļ jāpadomā, kā pie esošās situācijas atbalstīt un veicināt reģionālo mediju attīstību, saglabājot drošību, ka mediji strādā vietējās interesēs.” I.Muuls, LEKA valdes priekšsēdētājs uzsver: „Reģionālās TV saskaras ar grūtībām, kādas rada finansiālais vakuums – jo tās pēc klasifikācijas ir komerciālas televīzijas, kuru pamata ieņēmumus vajadzētu veidot reklāmām. Savukārt, esošajā ekonomiskajā situācijā tas faktiski ir neiespējami. Tādēļ svarīgi ir, ka reģionālās TV spēj piedāvāt konkurētspējīgu saturu.”

Diskusijas gaitā tika skarti arī grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un to paredzamā ietekme gan uz reģionālajām TV, gan kabeļoperatoriem, gan mediju produktu gala saņēmējiem - skatītājiem. Jau 2012.gada 27.septembrī Saeima lemj par būtiskām izmaiņām šajā likumā. Ilmārs Muuls norāda: „Likuma grozījumi tādā formulējumā, kādi tie ir attiecībā uz vietējām, reģionālajām TV – klasiskajām kabeļtelevīzijām, faktiski neko nemaina. Savas intereses ir Baltcom, Izzi un Lattelecom. Aktuāls jautājums ir par to, kādu interesi izrādīs vietējās un reģionālās TV. Vietējo TV gadījumā diez vai pastāv pretenzijas un liela vēlme būt pieejamām visā Latvijā, kamēr reģionālās TV gan varētu šādu interesi izrādīt, jo saturs jau ir daudzveidīgāks.” Savukārt Vekteris norāda: „Arī lielajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem ir būtiska kvalitāte. Piemēram, reģionālo TV piedāvātais saturs Re:TV kanālā, kas redzams Lattelecom interaktīvajā TV, ir piemērs tam, ka kvalitatīvs piedāvājums raisa papildu interesi un ir potenciāls tālākai sadarbībai. Mūsdienās, kad tehnoloģiju attīstība ir tik dinamiska, jo oriģinālāks saturs, jo lielākas iespējas ir nopelnīt un izdzīvot.”

Skarbs bija ekspertu vērtējums par informācijas telpas attīstības virzienu Latgales reģionā. I.Muuls uzsvēra, ka „faktiski par situāciju, kāda veidojas Latgalē, kur iedzīvotāji salīdzinoši daudz patērē Baltkrievijas un Krievijas mediju piedāvāto saturu, bija jādomā daudz ātrāk. Digitālās TV ieviešana prasīja zināmus ieguldījumus no pašiem iedzīvotājiem, kā arī esošais mediju saturs nespēj noturēt interesi. Tādēļ iedzīvotāji izvēlas kaimiņvalsts piedāvājumu. Latvijā ir izveidojusies situācija, kurā ir daudz vietas atvēlēts informācijas sniegšanai, vēl vairāk izklaidei, kamēr izglītošana atkal un atkal paliek sekundāra. Protams, tas ir saistīts arī ar cilvēkresursu izaicinājumiem – ir maz speciālistu, kas spēj ražot augstvērtīgu un izglītojošu mediju saturu.”

Vekteris ir pārliecināts, ka „daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo citā mediju telpā, kas nav pieņemami, ja domājam valstiski. Protams, ir jāsaprot, ka kvalitatīvs mediju saturs būtu milzīgs ieguvums visām pusēm – gan pašām TV, gan plašākai sabiedrībai. Jo, ja ražojam tikai lētus šovus, kas piepilda kāda kabatu un kuriem nav intelektuālā pienesuma, tad tomēr jādomā par to, kādus resursus un kam tērējam, kurā no zviedru onkuļa kabatām tā ieripos? MTG grupa faktiski ir nacionalizējusi nacionālos TV kanālus. Protams, jebkurš uzņēmējs grib iegūt dominanti. Ar medijiem arī tas ir identiski. Iegūstot īpatsvaru tirgū, var sākt ietekmēt gan reklāmas tirgu, gan likumdevēju. Valstij būtu jādomā par vietējo mediju interesēm, jo, ja medijs pieder ārvalstu kapitālam, tad jāsaprot, ka tas strādā šī grupējuma labā. MTG grupa mērķtiecīgi darbojas, lai panāktu dažādu mediju platformu sagrābšanu.” I.Muuls, turpinot Vektera aizsākto kritiku, atzīmē: „Ļoti skeptiski skatos uz solījumiem pilnveidot nacionālo saturu un nodrošināt tā pieejamību LNT un TV3 kanālos. Solījumi ir un paliek tikai solījumi. Kabeļoperatori iestājas pret to, ka būtu jāveic samaksa par abu minēto kanālu saturu.”
Visi eksperti bija vienuprāt par to, ka jāmaina arī konceptuālā nostāja – ko mūsdienu informatīvajā telpā nozīmē reģionālā TV.

Raugoties uz reģionālo TV piedāvāto saturu, tā fokuss ir vietējas nozīmes informācija. Nākotnes izaicinājums reģionālajām TV ir nonākt visās iespējamās platformās, kuras iedzīvotāji lieto – bez oriģināla un interesanta satura, kas ir augstas kvalitātes, nav iespējama tālāka izaugsme. Tāpat I.Muuls uzsvēra, ka vēl bez reģionālās TV definīcijas un koncentrēšanās uz sīvo konkurenci, nepieciešams skaidri noteikt, kas ir sabiedriskais pasūtījums, jo likums šobrīd to skaidri nenosaka.

Reģionālo TV tālākās attīstības scenārijs noteikti koncentrēsies divos virzienos – arvien augstvērtīgāka oriģinālsatura piedāvāšanā, kas atbilstu iedzīvotāju vajadzībām un dotu arī intelektuālu pienesumu mediju saturā, kā arī otrkārt – sabiedriskais pasūtījums, kas varētu tomēr stiprināt vietējo mediju attīstību un sniegt atbalstu to attīstībā.

Informāciju sagatavoja:
Kristīne Liepiņa,
projektu direktore, Komunikāciju aģentūra / Edelman Affiliate,
tālrunis: 29287684,
e-pasts: kristine.liepina@ka.lv

 



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016