Par Izglītības un zinātnes ministrijas "alternatīvo" studiju programmu vērtējumu | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Par Izglītības un zinātnes ministrijas "alternatīvo" studiju programmu vērtējumu

Ziņa pievienota - 13.11.2012
via_promo_004.jpg

Vidzemes Augstskola ir iepazinusies ar 2012.gada 7.novembrī plašsaziņas līdzekļos un Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā publicēto Informatīvo materiālu „Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)”.
Atsevišķu studiju programmu alternatīvais vērtējums atšķiras no tā, kādu Vidzemes Augstskolas studiju programmas saņēma starptautiskās ekspertīzes rezultātā, kas 2011./2012.akadēmiskajā gadā tika īstenota projektā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, Nr.2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001.

Projekta ietvaros visas augstskolā īstenotās studiju programmas vērtēja starptautiski eksperti, un visas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas gan sociālajās zinātnēs, gan datorzinātnēs saņēma augstu vērtējumu un tika ierindotas pēc projekta koncepcijas pirmajā līmenī. Tātad tika atzīta šo programmu ilgtspēja.

Izglītības un zinātnes ministrijas publicētais alternatīvais vērtējumus ir diskutabls un to nevar uzskatīt par viennozīmīgu studiju programmu kvalitātes noteikšanā. Neizpratni rada tas, ka nav argumentēta iepriekš starptautiskās ekspertīzes gaitā izmantoto kritēriju grupēšana pēc svarīguma pakāpes. Tikpat neargumentēta ir koeficientu, kas palielina vai mazina kāda kritērija svaru, piemērošana. Līdzīgi var operēt ar kritērijiem arī citādi, tos grupējot un piedodot tiem lielāku vai mazāku svaru skaitliskos aprēķinos. Kritēriju atlasi nosaka mērķis, ko pētnieks vēlas sasniegt. Vēlme ar kvantitatīvu metožu palīdzību, neargumentēti izvēloties kvalitatīvus kritērijus, panākt lielāku studiju programmu skaitu ar zemāku punktu summu un augstākās izglītības studiju kvalitātes noteikšana ir dažādas lietas. Turklāt, starptautiskā ekspertīze liecināja, ka atšķirīgās zinātņu nozarēs vērtēšanas metodikas atšķiras, tādēļ pēc iegūtajiem rezultātiem nevar tikt ranžētas nedz studiju programmas, nedz augstskolas. Izvēle par labu kādai studiju programmai būtu jāizdara, zinot, kādi konkrēti parametri raksturo katru programmu, un kā tas atbilst eventuālo studēt gribētāju interesēm un karjeras mērķiem. Nav loģiski vienus un tos pašus kritērijus ar vienādu svaru attiecināt uz dažādu zinātņu nozaru studiju programmu novērtēšanu. Tāpat nav pamatoti ar vienādu svaru piemērot vienus un tos pašus kritērijus studiju programmām ar dažādu profilu – akadēmiskās studijas un profesionālās studijas ir atšķirīgas. Tās pēc to vērtības un kvalitātes nav samērojamas pa vertikāli. Tās ir līdzvērtīgas un salīdzināmas horizontāli. Nerespektējot šādas lietas, vērtējuma rezultāts nav pielietojams, ja mērķis patiesi ir noteikt augstākās izglītības kvalitāti.

Alternatīvā vērtējuma rezultāts nevar tikt uzskatīts par neapšaubāmi pamatīgāku kvalitātes vērtējumu salīdzinot ar to, ko piedāvāja starptautiskā ekspertīze arī tādēļ, ka no ekspertu ziņojuma kopuma ir izvēlēta tikai daļa informācijas (anketās apkopotā skaitliskā informācija). Vērā nav ņemti ekspertu vērtējumi un augstskolas iesniegtie priekšlikumi programmu kvalitātes nodrošināšanai. Nav saprotama Izglītības un zinātnes ministrijas rīcība alternatīvu vērtējumu veikt tikai kvantitatīvā aspektā.

Vidzemes Augstskolai nav bijusi iespēja piedalīties jelkādā diskusijā par augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā nozīmīgiem kritērijiem, to atbilstību un piemērošanu dažādu zinātņu nozaru studiju programmu kvalitātes noteikšanā. Šādas diskusijas alternatīva vērtējuma izstrādes gaitā nav bijis arī publiskajā telpā. Tā ir kardināli atšķirīga pieeja, salīdzinot ar Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros veiktās starptautiskās izvērtēšanas gaitu. Ir jāizsaka nožēla par šādu nedemokrātisku darba stilu, ignorējot vienu no sadarbības partneriem. Vidzemes Augstskola, ne mazāk kā pārējā Latvijas sabiedrība, ir ieinteresēta kvalitatīvā augstākajā izglītībā un nevar pieņemt, ka tā tiek izslēgta no partneru loka. Cieņa pret partneri un iespēja paust viedokli visām iesaistītajām pusēm ir labas pārvaldības pamata princips.

Neizpratni rada arī tas, ka augstskola informāciju par alternatīvās vērtēšanas rezultātiem saņēma no masu medijiem. Līdz šim nav arī nekāds konstruktīvs skaidrojums par konsekvencēm, kas tiek plānotas saistībā ar alternatīvās vērtēšanas rezultātiem Tas ir radījis pamatu nepamatotām interpretācijām un spekulatīviem pieņēmumiem.

Balstoties uz tiesiskas paļāvības principu, kas minēts 2012. gada 25.septembra MK 22.§ protokollēmuma 2.punktā (Izglītības un zinātnes ministrijai papildināt informatīvo ziņojumu: paredzot, ka turpmākajam finansējuma sadalījumam par pamatu tiek ņemts Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ekspertu iesniegto studiju programmu vērtējums; iekļaujot precīzu norādi par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanā izmantoto metodiku, un iesniegt precizēto informatīvo ziņojumu Valsts kancelejā.), Vidzemes Augstskola turpinās attīstīt visas starptautiskajā ekspertīzē augstu novērtētās studiju programmas, plānos strādāt, lai piesaistītu gan valsts, gan privāto finansējumu, un turpinās strādāt pie studiju kvalitātes nodrošināšanas kā studiju satura, tā studiju organizācijas izpratnē.

Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros veiktās starptautiskās ekspertīzes rezultātā zemākajā – trešajā –  līmenī tika ierindota pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma (koledžas programma) „Koka ēku celtniecība un ekobūves” (10131). Ziņojumā eksperti norādīja, ka šo programmu pēc projekta kritērijiem vēl nav iespējams vērtēt. Tā uz brīdi, kad notika starptautiskā programmu izvērtēšana, bija īstenota tikai vienu semestri, tātad vairākās pozīcijās tai nevarēja piemērot izvēlētos kvalitātes kritērijus, un tajos nevarēja būt rezultatīvo rādītāju (absolventu skaits un vērtējums, darba devēju vērtējums, prakses iespējas ārpus augstskolas, pēdējo trīs gadu rezultātu analīze u.c.), tādēļ Vidzemes Augstskola iesniedza šo programmu akreditācijai. Jautājumu par programmas akreditāciju lems Izglītības un zinātnes ministrijas Akreditācijas komisija 2012.gada 21.novembrī. Augstskola turpinās darbu pie šīs programmas attīstības. Tā tika veidota saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona ekonomiskā profila dokumentu (http://www.vidzeme.lv/lv/ekonomiskais_profils/) un sadarbībā ar vidējas profesionālās izglītības partneriem un, balstoties uz jau izveidoto materiāli tehnisko bāzi šādu speciālistu sagatavošanai.

Saistīta informācija:
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/9240.html
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/442869-kur_macities_latvijas_labako_au...
http://blogi.lu.lv/albertsp/par-pienemumiem-uz-kuriem-balstas-izm-altern...
http://www.aip.lv/ESF_projekts_publ_35.htm

Cieņā,
Vidzemes Augstskolas rektore
Dr.hist.Vija Daukšte

 



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016