Noslēgusies Vidzemes Augstskolas Tūrisma studiju virziena integrētā apvidus prakse Apē | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Noslēgusies Vidzemes Augstskolas Tūrisma studiju virziena integrētā apvidus prakse Apē

Ziņa pievienota - 30.05.2014

No 13. līdz 22. maijam Vidzemes Augstskolas Tūrisma virziena studenti kopā ar pasniedzējiem Ivetu Druvu-Druvaskalni un Juri Smaļinski integrētās apvidus prakses ietvaros pavadīja Apē. Prakses laiks ir bijis labākais un vērtīgākais, kas šo mācību gadu laikā apgūts. Teorētiskās zināšanas bez prakses nav derīgas, ja tās nav iespējams izmantot praktiski. Tieši šajā prakses laikā bija iespēja praktiski izmantot mūsu zināšanas. Prakses laikā tika veikti gan sakopšanas darbi Apes pilsētā, gan labiekārtota un marķēta taka gar Vaidavas upi, gan arī veikti velo apsekojumi, izstrādājot vairākus jaunus velo maršrutus. Šis mācību gads beidzās pārāk labi, jo Apē aizvadītās dienas studentus satuvināja un iedvesmoja jauniem mērķiem.
Šāda prakse Apē mums, Tūrisma virziena 2.kursa studentu grupai, bija pirmo reizi, tāpēc emocijas bija neviltotas un ļoti dažādas. Mēs visi izgājām no savas komforta zonas. Daži no mums pat pirmo reizi dzīvoja kopā ar tik daudz cilvēkiem vienā telpā uz tik ilgu laiku. Bija gan priecīgi brīži, gan ne tik priecīgi brīži. Tomēr viss kopā mūs stiprināja un lika novērtēt to labo, ko kopīgi paveicām.

Kā jau vienmēr- sākums ir pats grūtākais. Iesākt jaunu dienas režīmu nebija viegli. Mūsu diena bija sadalīta divās daļās- pirmajā dienas pusē strādājām pie Apes pilsētas un Vaidavas dabas takas labiekārtošanas, bet dienas otrajā pusē devāmies velo apsekojumos Apes un Alūksnes novadu apkārtnēs, arī D-Igaunijā (tālākais bija velobrauciens uz Reugi), lai vēlāk izveidotu tūristiem noderīgus nelielus lokālos velomaršrutus. Vairākos velo apsekojumos mums pievienojās Apes tūrisma darba organizatore Astra Binde, bet velo ekspedīcijā uz Alūksnes augstienes augstāko pauguru- arī  Apes novada pašvaldības vadītāja Astrīda Harju, kas mums bija liels pagodinājums!

Labiekārtošanas darbi lika mums novērtēt to, cik daudz laika un cilvēku līdzdalība ir vajadzīga kaut nelielas teritorijas labiekārtošanai. Puišu galvenais uzdevums bija labiekārtot taku gar Raganu klintīm un Vaidavas upi. Tika iztīrīta un nostiprināta Acu avota gultne, atjaunotas trepes, kas ved lejup uz avotu. Tāpat tika atjaunotas arī aizsargbarjeras gar Vaidavas stāvajiem krastiem. Meitenes vairāk darbojās ar takas sakopšanu un marķēšanu ar slotām, informācijas izveidi topošajiem takas stendiem. Kā labie gariņi, meitenes ravēja gan bruģi, gan pilsētas stadiona skrejceļu, krāsoja soliņus, iekārtoja zālienu pie topošās baznīcas, lai jau pavisam drīz tajā varētu tikt rīkotas skaistas kāzas. Ape var lepoties ar ļoti darbīgo dārznieci Anitu Harju (mēs saucām viņu par „brigadierīti”), kura katru dienu mums ierādīja darbus. Tāpat mums lepnums par mūsu ViA absolventi Daigu Bojāri un Kristu Liepkāju, kuras strādā par Apes novadā projektu vadītājām un šajā prakses laikā, īpaši Daiga, bija ļoti liels palīgs dažādu jautājumu risināšanā!

Kā viens no galvenajiem prakses laika uzdevumiem un izaicinājumiem vienlaicīgi bija Muzeju nakts pasākums, tieši E.Zālītes romāna „Agrā rūsa” turpinājuma „Pēc 15 gadiem” uzveduma izveide. Paši veidojām scenāriju un gājiena atrakcijas, paši režisējām, paši spēlējām teātri, vakaros pēc nogurdinošiem velo braucieniem tika rīkoti pēdējie mēģinājumi. Paldies mazajai Emīlijai no Apes, kura tik ātri „ieleca” lomā, kā arī puisim, kurš „aizlienēja” savu balto žigulīti un Valmieras drāmas teātrim par tērpiem! Mēs ceram, ka apeniešiem patika! Visgrūtāk mums gāja ar topošā Apes muzeja logu apzīmēšanas idejas realizēšanu, jo neviens no mums nebija īstens profesionāls mākslinieks, kā arī starp mums un pašiem apeniešiem nebija vienotas koncepcijas. Tomēr pēdējā prakses dienā, redzot, kā logi „atdzīvojās” ar D.Ozoliņa, E.Zālītes un L.Laicena portretiem, domu graudiem un zīmējumiem, ceram, ka Pasta ielā piestās ne tikai apenieši, bet arī pilsētas viesi.

Savukārt, velo apsekojumi bija pielīdzināmi kāda mērķa sasniegšanai. Uz papīra kilometru daudzums nav salīdzināms ar to, kas ir piedzīvots dabā. Kopā ar velo tika nobraukti ap 230 km, apmēram 20 km noieti ar kājām. Pēc gūtās pieredzes droši varam teikt, ka reizēm 10 km ir daudz vairāk nekā 80 km. Jo ne tikai attālumam bija nozīme, arī laika apstākļi, grupas spējas un apsekojuma reljefs nozīmēja ļoti daudz. Tagad pavisam noteikti zinām, ko nozīmē ceļš un neceļš.

Klausoties sirsnīgajos atvadu vārdos, acīs nemanot sariesās prieka asaras. Sapratām, ka pa šo laiku Api esam iemīļojuši un vietējie iedzīvotāji ir iemīlējuši arī mūs. Par to liecināja arī tantiņu uzmundrinājuma vārdi karstajās dienās darbojoties pilsētas ielās, gan arī mazo bērnu attieksme skolā, vaicājot, ko mēs šeit īsti darām un kā mums šodien gāja. Jutām lielu atbalstu tajā, ko mēs darījām.

Secinājumi par Api ir ļoti pozitīvi un iedvesmojoši- sākot ar mazumiņu var tik pie kaut kā lielāka. Apē bija jūtama sirsnība un pozitīvisms no katra cilvēka, šeit varēja just, ka visi skatās uz kādu kopīgu mērķi un tad arī darbi iet uz priekšu. Galu galā arī paši jutām pozitīvu enerģiju braucot prom. Ape ir vieta, kur noteikti var labi atpūsties, izjust latviskumu un labi paēst, šeit nenoliedzami vēl atgriezīsimies, lai redzētu attīstību un rezultātus.  

Šādas prakses ir lielisks veids kā sajust komandas garu. Ja prakses sākumā varbūt ne tik labi pazinām viens otru, tad pēc šīm 10 dienām zinām par visiem gandrīz visu un esam ļoti satuvinājušies. Arī mūsu starpā valdīja sirsnība un līdzjūtība, palīdzējām un atbalstījām viens otru kā spējām. Esam kļuvuši par labiem draugiem. Pavisam noteikti varam teikt, ka tas bija to vērts un savu izvēli nenožēlojam. Turpmākais studiju laiks būs daudz vieglāks un aizraujošāks. Paldies visiem, kas palīdzēja, lai viss notiktu tā, kā tam bija jānotiek!

Izraksti no studentu prakses dienasgrāmatām

Par Api un tās cilvēkiem:

  • Pirmie iespaidi par Api: 1) zaļa pilsēta, 2) skaista, 3) ar savu dvēseli, 4)savdabīga atrašanās vieta (tuvu robežai) (Ilze)
  • Runājot, kā tūrists, kas Apē nonācis pirmoreiz, man personīgi patika Apes bruģētā iela, kurai ir senatnīga noskaņa, koku aleja gar to, ar dolomīta apdari esošās mājas ielas malā, kores māju jumtu galos.. Jā, un Apē ir īpatnējas priedes, tas gan! (Agija)
  • Pirmā sanāksme (13.05.)ar Apes pārstāvjiem, jūtams, ka viņi ir ieinteresēti  mūsu turpmākajā darbībā. Kā arī var redzēt, ka tie ir cilvēki, kuriem patīk, tas, ko viņi dara. (Kitija)
  • Pirmajā dienā man bailes iedvesa Anita, kura bija gatava atrast kādu darāmu darbu ik uz stūra... (Rūta)
  • No rīta ar Rūtu un Simonu darbojāmies Anitas pavadībā. Vienkārši fantastiska sieviete. Viņa no nekā var uzburt tik skaistas lietas. Pavisam noteikti viņa ir savā vietā (Laura K.)
  • Astras kundze māk pastāstīt  gandrīz par katru objektu Apē, kas ir ik pēc 10 soļiem-priedes, dārzi, akmeņi...Apes dolomītam ir īpaša nozīme (Rita)
  • Ļoti patika jaukā atmosfēra un zinošā Mudītes kundze  E.Zālītes memoriālajā mājā! (Laura M.)
  • Stāsts bija interesants un saistošs-par to paldies Mudītei Kaktiņai (Ieva)
  • Vakarpusē devāmies pie Apes jaunajiem biznesmeņiem. Jauni puiši un bizness iet vaļā. Tas tiešām ļoti apsveicami! Mazā pilsētiņā un tomēr cilvēki atrod, ko darīt, paši sevi ir pieturējuši dzimtajā vietā, viens ar kubuliem, otrs ar krāsošanu.(Laura M.)
  • Apē laipni džeki - palīdzēja uzlikt trepes, lai varētu nokrāsot topošā muzeja durvis! (Kitija)
  • Pa ceļam prieks bija ieraudzīt sevis veidoto Muzeju nakts afišu izliktu uz ziņojumu dēļiem.(Simona)

Par ēdināšanu:

  • Šodien sestdiena-Muzeju nakts diena. Ļoti garšīgas pusdienas-karbonādes! (Niklāvs).
  • Pusdienas šodien (14.05.) bija gardas: laimīgs cilvēks ir paēdis cilvēks (Agija).
  • Vakarpusē pie Vaidavas mūs sagaidīja Daiga un Anita, kā arī citas Apes domes darbinieces, kuras bija uzvārījušas (uz ugunskura) vienu no garšīgākajām soļankām, ko jebkad biju ēdusi-lieliskas vakariņas. Tāpat tikām cienāti ar saldējumu. Liels, liels paldies viņām par to! (Velta).

Par velobraukšanas pieredzi:

  • Brauciens uz Reugi – tā bija mega liela pieredze (Laura M.)
  • Dubļi-dubļi-dubļi-oma ir laba, jo nāk smiekli par to, kur „esam iepērušies”. Botas sver kilogramu, dubļus atkasīt nevar, bet ,paldies Dievam, man ir gumijnieki. (Agija)
  • Šī diena pierādīja manas spējas. Tagad zinu, ka varētu no Limbažiem uz Rīgu ar VELO aizmīties pat nepilnas dienas laikā (Diāna)
  • Velobrauciens bija labs, pirmo reizi piedalījos ģeoslēpņa meklēšanā...Dēliņkalns mazliet sagrāva manus spēkus. Bet pārvarot to mazo nelietēnu, sajutos kā no jauna piedzimis.. (Guntis)
  • Dēliņkalns uzvarēts! Lai gan visu laiku nejutu nogurumu, bet šoreiz izjutu lielāko nogurumu 15 min.laikā nekā visā prakses laikā. Tas bija tā vērts. Ainava un meiteņu skatieni, kad palīdzējām. Fantastiski! (Atis)
  • Ilgi gaidītais asfalts pie Jaunrozes tika sasniegts, bet paša asfalta nebija (Agija)
  • Par šīs dienas produktivitāti vislabāk var liecināt mans sāpošais dibens... Jā, asu izjūtu netrūka arī šodien. Vienīgi šķiet, ka pie tām būšu tik ļoti pieradusi, ka man tās pietrūks arī mājās...Atklāšu, ka mana draudzība ar velosipēdu tik drīz nebeigsies, jo šo dienu laikā esam patīkami satuvinājušies. (Velta)

Par praksi kopumā:

  • Vairāk priecājos par to, ka es pierādīju sev, ka es varu un uz kādu brīdi varu aizmirst pat tādu vārdu kā „negribu” (Rita)
  • Piedzīvotas gan dusmas, gan sajūsma, gan gandarījums un prieks (Agija)
  • Šī prakse arī deva priekšstatu par to, ka nekas nenāk viegli. Kaut vai, lai pilsēta būtu skaista, ir jāravē, jāstāda, jārok un jādara visi sīkie darbiņi, lai vai kā negribētos..(Liene)
  • Prakse bija pārbaudījums, bet tāds, kas paliek atmiņā un izmaina cilvēku. Paldies (Armands)
  • Prakses daudzpusība ļauj atklāt vēl līdz šim neapzinātus talantus, prasmes un arī draudzības. Paldies visiem, kas šis 10 dienas padarīja tieši tādas, kā tās bija (Velta)

Diāna Remese, Simona Auziņa un Laura Kūla,
Vidzemes Augstskolas
Tūrisma organizācijas un vadības studiju programmas 2. kursa studentes



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016