Normunds Lišiks: Gribu cīnīties par medaļām | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Normunds Lišiks: Gribu cīnīties par medaļām

Ziņa pievienota - 26.02.2014

Turpinot rubriku „Iepazīsti BK „ViA”, šoreiz piedāvājam interviju ar BK „Vidzemes Augstskola” 20 gadus veco centra spēlētāju Normundu Lišiku (#22), kurā viņš atskatās uz divām pavadītām sezonām komandas sastāvā, studijām Vidzemes Augstskolā un ikdienas ritmu. Aizvadot sezonu Latvijas basketbola 2.līgā, 201 cm garais spēlētājs palīdz komandai, vidēji laukumā izcīnot 12.5 punktus, 6.0 atlekušās bumbas un nopelnot vidējo efektivitātes koeficientu 11.7.

Šī Tev ir otrā sezona BK ViA sastāvā. Ar ko katra sezona ir atšķīrusies?
Pagājušā sezonā biju jauniņais, nepazinu nevienu komandā. Kamēr vēl iejutos, nebija tik liela loma tās sastāvā. Tagad, spēlējot šeit otro sezonu, jūtu, ka esmu iejuties, mana loma komandā ir lielāka kā pagājušo gadu. Protams, ar katru gadu jūtos labāk, jūtos drošāk. Esmu pārliecināts par sevi un ceru, ka nākamgad būs vēl labāk.

Kā vērtē savu sniegumu šajā sezonā?
Grūti spriest. Ir labākas spēles, ir sliktākas. Vienmēr var labāk, vēl ir, kur augt un progresēt. Esmu diezgan jauns, vēl jātrenējas un tad jau būs labi.

Kā izvēlējies pievienoties BK „ViA”?
Tas bija vasarā. Īsti nezināju, kur spēlēt pēc vidusskolas beigšanas. Bija doma doties uz Rīgu, biju pat atrādīties uz Latvijas Universitāti, arī ar Turības komandu bija pārrunas. Taču pie manis atbrauca treneris Zeile un menedžeris Miks. Mēs parunājām, viņi mani ieinteresēja. Pēc mēneša atbraucu uz Valmieru, apskatījos skolu, kopmītnes, zāli. Viss bija ļoti labi. Tā arī vienojāmies. Neaizgāju uz Rīgu, jo Valmiera arī ir tuvāk mājām – Gulbenei. Kā arī pašreizējais komandas menedžeris, Sandis Bukšs, man ir draugs jau no bērnības, un viņš pateica daudz labu lietu par Valmieru un komandu, iedrošināja un pārliecināja. Tāpēc esmu šeit.

Ne tikai spēlē basketbolu, bet arī studē Vidzemes Augstskolā. Ko Tu mācies?
Studēju studiju programmā „Biznesa vadība”. Būšu baigais biznesmenis. (smejas) Nevar nožēlot, kur esmu aizgājis. Ja jau izvēlējos, tad jācer, ka ir īstais. Pagaidām tieku ar visu galā un parādu nav. Cerams, uz tik pat labas nots arī pabeigšu šo semestri. Ko tālāk? Nezinu, mēģināšu iegūt bakalauru un tad redzēs.

Kāds ir tavs dienas ritms? Kā apvieno treniņus un skolu?
Nav tik grūti to izdarīt. Nav tā, ka lekcijas notiek visu dienu. Man, piemēram, lekcijas ir dienas vidū, tāpēc no rīta kopā ar komandu varu aiziet uz svaru zāli. Vakara treniņi vispār nav problēma.

Ar kuru no komandas Tev ir labākas attiecības? Ar kuriem vislabāk saspēlēties uz laukuma?
Tā kā esmu centra spēlētājs, uz laukuma man visvieglāk ir saprasties ar mazajiem spēlētājiem – Jāni Kliestu (#4) , ar kuru spēlēju kopā jau no bērnības, un Jāni Kliesmetu (#7). Viņš ir saspēles vadītājs, vienmēr atdos piespēli. Man nepārtraukti ir jāgaida, ar ko es saspēlēšos. Tā jau, protams, ar visiem nav nekādu problēmu. Ar visiem ir labas attiecības. Dzīvoju kopā ar Nauri Rikveili (#21) vienā istabā, tā kā redzu viņu diendienā gan skolā, gan treniņos. Man jau viņš ir gandrīz apnicis (smejas), bet nav tik traki.

Esi šeit vairākas sezonas. Vai izjūti spēlētāju rotāciju? Vecie spēlētāji nostiprina savas pozīcijas, atnāk jaunie spēlētāji, aiziet.
Jā, katru gadu vasarā mēs esam kupls skaits. Klāt ir daudz jauno spēlētāju, un tur jau ir tā lieta, ka daži noturas sastāvā, daži aiziet. Ar to ir jārēķinās, ka visi nekad nenoturēsies.

Kāda ir komandas atmosfēra?
Lieliska. Visi joko savā starpā. Neviens nav ar naidu pret otru. Visi ir savējie.

Ir kādi komandas rituāli, kas tiek darīti pirms katras spēles vai kāds pasākums, kas saliedē komandu?
Pašai komandai nav rituālu, varbūt katram individuāli ir kāds. Par pasākumiem – vasaras beigās mēs pasēžam, jauki parunājam trenera mājās.

Pašam ir kādi rituāli? Māņticība?
Viens ir, bet to es neatklāšu. To nedrīkst teikt! (smejas) Nevar, tad man neveiksies. (smejas)

Kā pavadi savu brīvo laiku?
Man ļoti patīk gulēt. Cik vien varu, tik guļu. Mājas arī nav tālu - 100km, stundas brauciens. Aizbraucu mājās, atpūšos ar vecākiem. Ļoti patīk ar tēti skatīties basketbolu. Mamma arī ir liels fans, par visiem visu zina. Izeju ārā ar sunīti. (smejas) Atpūšos kā jau visi cilvēki.

Kā vērtē BK ViA sezonas sniegumu?
Mēs esam tāda komanda, kas iet kā pa viļņiem. LBL2 tabulā mums vajadzēja būt pirmajā vietā, taču esam pāris spēles zaudējuši pašu vainas dēļ. Ja nemaldos, tad vismaz piecas spēles ir tādas, kas ir gandrīz uzvarētas, taču mača galotnē zaudētas kļūdu dēļ.

Ja es nebūtu basketbolists es būtu...
Grūti teikt. Droši vien mākslinieks. (smejas) Kad biju maziņš, gribēju kļūt par mākslinieku. Gleznotu kaut ko.

Tavs mērķis/apņemšanās līdz sezonas beigām.
Es ļoti gribētu pacīnīties par medaļām. Jāmēģina tikt tajā četriniekā un kaut kā jāaizķeras.

Foto: Klāvs Vasiļevskis
Interviju sagatavoja:
Ilze Mote,
BK „ViA” sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016