Latviete Ķīnā | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Latviete Ķīnā

Ziņa pievienota - 16.03.2013

Vidzemes Augstskolas absolvente MAIJA KURTE nu jau trīs gadus dzīvo un strādā Ķīnā.

Kāds bija tavs ceļš uz Ķīnu?

Vidzemes Augstskolā studēju politikas zinātni. Pēc absolvēšanas sāku strādāt par Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības projekta vadītāju vides jomā Latvijā. Pēc projekta noslēguma kopā ar vairākiem kolēģiem izveidojām vides konsultāciju biroju Ekoncepti, ko vadīju līdz pat 2010. gadam. Paralēli ieguvu arī maģistra grādu vides zinātnē.

Viens no Ekoncepti līdzīpašniekiem bija izveidojis vēl vienu uzņēmumu — Linearis, kas darbojās tulkošanas jomā un bija jau aptvēris lielu daļu Latvijas tirgus. Paplašinot darbību, tika apzinātas iespējas darboties ārvalstīs. Rietumeiropas tirgū pastāv sīva konkurence, tādēļ uzņēmuma vadība lūkojās Austrumu virzienā. Gluži kā likteņa zīme bija nejauši Dienas Biznesā ieraudzītais sludinājums par ES — Ķīnas menedžeru apmaiņas programmu, kas sniedz iespēju Eiropas uzņēmējiem gadu pavadīt Ķīnā, lai veiktu tirgus izpēti un uzsāktu uzņēmējdarbību šajā valstī. Nolēmu pieņemt šo dzīves piespēlēto izaicinājumu un doties uz Ķīnu.

Apmaiņas programmas iekļāva Āzijas un jo sevišķi Ķīnas biznesa kultūras padziļinātas studijas. Tā bija iespēja par brīvu iegūt informāciju un pieredzi, par kuru daudziem uzņēmējiem, kas vēlas strādāt Ķīnas tirgū, nākas maksāt no savas kabatas. Apmaiņas programmas laikā intensīvi apguvu ķīniešu valodu. Jāatzīst, ka pašlaik manu ķīniešu valodas prasmi derētu uzlabot, jo darbā pārsvarā lietoju angļu valodu. Spēju saprasties sarunvalodas līmenī.

Kādi bija ieguvumi no šīs programmas biznesa jomā?

Gada laikā mums izdevās izpētīt, kā veidot biznesu Ķīnā, un izveidot diezgan plašu klientu loku. 2011. gadā atvērām Linearis biroju Pekinā, kas bija uzņēmuma pirmā filiāle ārzemēs. Šis ir pirmais latviešu uzņēmums, kas izveidots Ķīnā un nav kopuzņēmums ar vietējiem uzņēmējiem. Jāatzīst, ka tas bija sarežģīts process, jo uzņēmuma reģistrācija vien prasīja ap 10 mēnešiem. Šeit ir jābūt ārkārtīgi pacietīgam un jārēķinās ar to, ka eiropiešiem pašsaprotamas lietas te nav pašsaprotamas. Piemēram, internetbankas atvēršana prasīja vairāk par mēnesi. Tāpat atšķiras darbinieku izpratne par darba pienākumiem un to, ko viņš sagaida no darba devēja. Ķīna ir tik dažāda un pretrunīga, tādēļ vienlaikus var izjust gan sajūsmu, gan frustrāciju. Tomēr tieši tas daudzus Rietumu cilvēkus piesaista Ķīnai, jo katra diena šeit ir pārsteigumu pilna.

Cik darbinieku ir jūsu birojā?

Esmu filiāles vadītāja un vienīgā latviete. Pārējie trīs darbinieki ir ķīnieši. Sadarbojamies ar apmēram 250 ārštata tulkiem ne tikai no Ķīnas, bet visas pasaules.

Kādās valodās nodrošināt tulkojumus?

Mūsu galvenie klienti nav no Latvijas. Tā kā labi pazīstam Austrumeiropas tirgu, bet atrodamies arī Ķīnā, esam interesanti gan Austrumu, gan Rietumu klientiem. Sniedzam pakalpojumus pārsvarā lieliem Ķīnas, citu Āzijas valstu, kā arī Rietumvalstu un Krievijas uzņēmumiem. Populārāka kombinācija ir angļu – ķīniešu valoda, bet varam nodrošināt tulkojumus jebkurā valodā, piemēram, mongoļu, vjetnamiešu, farsi, dari, taizemiešu un citās eksotiskās valodās.

Vai izdodas ceļot?

Tā kā biroja izveide prasīja ieguldīt daudz darba, esmu bijusi ļoti aizņemta, tomēr centos izbrīvēt laiku gan Ķīnas, gan citu Austrumāzijas valstu apceļošanai. Ķīna šķiet bezgalīgi liela. Tā ir kontrastiem bagāta valsts. Pastāv krasas atšķirības starp cilvēku dzīvesveidu un ienākumu līmeni tādās lielajās pilsētās kā Šanhaja un Honkonga un mazākām pilsētām un laukiem. Esmu bijusi arī Filipīnās, Malaizijā, Taizemē un Taivānā.

Vai esi satikusi vēl kādu latvieti Ķīnā?

Latvijas vēstniecība Pekinā rīko pasākumus 18. novembrī, Jāņos un citos nozīmīgos svētkos, kuros pulcējas Ķīnā dzīvojošie Latvijas pārstāvji. Arī ikdienā cenšos uzturēt kontaktus ar dažiem latviešiem, ar kuriem man ir līdzīgas intereses.

Pekinā dzīvo apmēram 30 cilvēku no Latvijas, Šanhajā varētu būt nedaudz vairāk. Grūti pateikt, cik vēl latviešu izkaisīti pa visu Ķīnu. Pārsvarā tie ir studenti, kas apgūst gan valodu, gan biznesa studijas, gan tradicionālo medicīnu un citas specialitātes. Pavisam nedaudz ir biznesa cilvēki un citi profesionāļi. Tomēr ar katru gadu Latvijas cilvēku skaits šeit pieaug.

Vai tev ir draugi ķīnieši?

Jāatzīst, ka pārsvarā komunicēju ar Pekinā dzīvojošiem ārzemniekiem, jo ķīniešiem ir cita izpratne par brīvā laika pavadīšanu un izklaidi. Piemēram, viņi dodas gulēt agrāk nekā es. Laika starpības dēļ nereti strādāju diezgan vēlu, jo Eiropā darba diena sākas vēlāk.

Kāda ir sadzīve Ķīnā?

Man pietrūkst Latvijas dabas un tīrā gaisa. Dzīvojot Pekinā, esmu arvien skaudrāk apjautusi vides kvalitātes nozīmi komfortablai dzīvei. Šī pilsēta visā pasaulē pazīstama ar nezūdošo smogu. Dzeramo ūdeni iegādājos veikalā, jo ūdeni no krāna lietot nav droši.

Pekina ir viena no dārgākajām pasaules pilsētām. Ārkārtīgi augstas ir mājokļa īres cenas, jo sevišķi centrā — vismaz divas trīs reizes augstākas, salīdzinot ar Rīgu. Man ir paveicies atrast pietiekami lētu dzīvokli 40 minūšu brauciena attālumā no darba. Zinu, ka daudzi ķīnieši pavada ceļā uz darbu vienā virzienā pat divas stundas.

Vai esi pielāgojusies ķīniešu ēdieniem?

Jau Latvijā kļuvu par veģetārieti un joprojām ievēroju šo diētu. Pirmajos mēnešos es mēģināju nogaršot dažādus veģetāros ēdienus, bet secināju, ka pārsvarā tie nav man piemēroti. Ēdiens ir ļoti trekns, jo tiek gatavots lielā daudzumā eļļas. Lielos apjomos, pat gatavojot mājās, ķīnieši lieto garšas, smaržas un krāsas pastiprinātājus, tādēļ ir lielas šaubas par ēdiena drošību veselībai. Kad atbraucu uz Latviju, iegādājos mūsu garšvielas, lai varētu gatavot ēdienus ar Latvijas garšu.

Bieži viesojies Latvijā?

Atbraucu ik pa trim četriem mēnešiem. Pirmajā gadā nebiju septiņus mēnešus mājās, tad gan bija traki. Pēdējo reizi biju šogad februārī.

Cik ilgi plāno palikt Ķīnā?

Kā sanāks, bet ceru, ka šoruden varēšu atgriezties, ja atradīsim kādu piemērotu cilvēku no vietējiem, kas varēs pārņemt biroja vadību. Man nekad nav bijuši plāni pavisam pamest Latviju. To sapratu jau augstskolas laikā, kad pavadīju gadu ASV. Pateicoties Sorosa fonda stipendijai, man bija iespēja gadu studēt Duquesne universitātē Pitsburgā. Ja čakli un saprātīgi strādā un pārdomāti rīkojas ar līdzekļiem, tad Latvijā var labi dzīvot.

Autors: Dzintars Močs
Datums: 15.03.2013
Izdevums: Liesma
Rubrika: Liesmas viesi



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016