Kas tā tāda — mehatronika? | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Kas tā tāda — mehatronika?

Ziņa pievienota - 06.11.2012
meha2.jpg

Ikdienā mēs lietojam daudz dažādu priekšmetu, mūsu mājokļi celti no daudzām konstrukcijām, braucam ar automašīnām, kas saliktas kopā no neskaitāmām detaļām. Visas šīs lietas ir ražotas dažādos uzņēmumos, kuros neiztiek bez mehatroniķiem.

Par šo specialitāti stāsta Vidzemes Augstskolas Mehatronikas koledžas programmas direktors VALDIS VĪKSNA.

— Kas tad īsti ir mehatronika?

— Pirms trīsdesmit gadiem un pat daudz senāk bija tāda specialitāte: automātiķis. Šīs profesijas pārstāvji dažādos uzņēmumos nodrošināja ar elektroniku aprīkotu mehānisko iekārtu darbību. Tolaik datorus ražošanas ierīču vadībai lietoja ļoti maz, jo tie bija dārgi. Šķita, ka datorus privātām vajadzībām nekad nevarēs iegādāties, jo pat vēl deviņdesmito gadu sākumā vienkāršs datoriņš maksāja ap trim tūkstošiem latu. Mūsdienās ir pretēji, datori kļuvuši daudz lētāki, tāpēc pieejami gandrīz ikvienam.

1979. gadā uzreiz pēc studiju beigšanas sāku strādāt Rīgas radiorūpnīcā. Tajā laikā izveidoja iecirkni, kurā darbgaldus vadīja jau ar datoru palīdzību, — šādi ražojām radioaparatūras spiestās plates. Toreiz datorus sauca par skaitļojamajām mašīnām. Pretēji mūsdienu aparātiem toreiz tiem nebija ekrānu un printeru, tikai pievienota rakstāmmašīna un perfolentes lasītājs, ar ko ievadīt ražošanas vadības un kontroles programmas. Interesanti, ka toreiz pirmie skaitļotāji bija drēbju skapja lielumā, bet pašlaik tādas pašas jaudas datoru var ievietot mobilajā telefonā.

Mehānika, elektronika un dators — šādu aparatūru kopums atbilst tam, ko patlaban apzīmē ar vārdu mehatronika. Šis termins radies septiņdesmito gadu beigās Japānā un sastāv no diviem vārdiem: mehānika un elektronika.

— Kāpēc šāda studiju programma ieviesta Vidzemes Augstskolā?

— Jau vairākus gadus augstskolā sekmīgi darbojas informācijas tehnoloģiju jeb datorzinību studiju programma. Tās absolventi ir pieprasīts darbaspēks Latvijas uzņēmumos. Tā nu 2009. gadā izlēmām dot iespēju jauniešiem apgūt arī mehatroniku. Šī mācību programma Vidzemes Augstskolā izveidota, tā teikt, pilnīgi no nulles, bet ar mērķi — lai Vidzemes reģionā būtu speciālisti šajā nozarē. Tas attaisnojās, jo apmēram deviņdesmit procenti no visiem mūsu absolventiem pašlaik strādā tādos uzņēmumos kā SIA Valpro, akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra un arī vairākās mazākās reģiona kompānijās.

Vidzemes Augstskolā studenti divu gadu laikā iegūst šīs profesijas pamatus, pašu nepieciešamāko. Ja viņiem ir interese par tālāko izglītību, to var iegūt Rīgas Tehniskajā universitātē, tā pilnveidojot savas zināšanas un iemaņas. Vidēji katru gadu studijas sāk apmēram divdesmit cilvēki, bet pabeidz puse, jo mācības mehatronikā nav vieglas. Jāapgūst priekšmeti, kur nepieciešama pamatīga loģiskā domāšana, piemēram, elektronika un elektrotehnika, programmēšana, mašīnu un mehānisma teorijas, rasēšana un elektropneimoautomātika. Tas izdodas tikai tiem, kam ir patiesa interese par šo profesiju.

— Kā jaunieši iegūst praktiskas iemaņas?

— Pirmajā studiju gadā studentiem četras nedēļas praktiski jādarbojas ar apgūstamo specialitāti saistītā uzņēmumā. Otrajā jeb pēdējā mācību gadā prakse ilgst trīs mēnešus, pēc tam vēl divus tiek izstrādāts kvalifikācijas darbs. Reģiona uzņēmēji labprāt dod iespēju Vidzemes Augstskolas studentiem gūt iemaņas darbā ar ražošanas iekārtām, viņi piedalās to apkopēs, remontā un nereti arī modernizācijā, šajos procesos pilnveidojot jau iemācītās teorētiskās zināšanas. Uzņēmumu darbinieki labprāt apmāca studentus, neiebilst strādāt kopā ar viņiem, sagatavot jauniešus pilnvērtīgam darbam šajā specialitātē.

— Zinu, ka Vidzemes Augstskola mehatronikas jomā sadarbojas ar Valmieras Profesionālo vidusskolu. Kāds tam ir mērķis?

— Pašlaik sadarbība tikai veidojas un ir attīstības stadijā. Tās mērķis — lai jaunieši jau vidusskolas laikā iegūtu pamatzināšanas mehatronikā. Pēc profesionālās skolas beigšanas viņi var turpināt mācības Vidzemes Augstskolā. Tā kā skolēni jau būs apguvuši sākotnējās gudrības šajā jomā, studijās viņiem ies daudz vieglāk. Jāatzīst, ka šogad vēl mūsu sadarbības iecere līdz galam neīstenojās, jo uz mehatroniķiem bija pieteikušies vien apmēram pusotra desmita interesentu, tāpēc šo klasi neizdevās nokomplektēt. Redzēs, kā būs nākamgad.

— Kāda ir mehatronikas nozīme ikdienas ražošanas procesos?

— Mūsdienās bez tās mēs noteikti nevaram iztikt. Varētu pat teikt, ka ikviena rūpniecība balstās uz mahatroniku, jo gandrīz pie katras iekārtas ir pieslēgts dators. Pārtikas ražošanā, autorūpniecībā, jebkurā kokzāģētavā un pat slimnīcās taču ražošanas un diagnostikas ierīcēs ir elektronika, mehānika un datori. Arī vairāki jaunie izgudrojumi, piemēram, robotizētie putekļusūcēji un nu jau arī zāles pļāvēji, kas paši bez cilvēka klātbūtnes pilda savus pienākumus, tiek vadīti un kontrolēti ar dažādām datorprogrammām. Bez īpašām zināšanām vairs neko šajās nozarēs nevar izdarīt. Tieši tāpēc tur nepieciešami mehatronikas speciālisti.

Autors: Rūta Āboliņa, ViA studente
Datums: 06.11.2012
Izdevums: Liesma
Rubrika: Ekonomika

Gata Jaunzema foto

 



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016