Kāpēc studēt medijus un žurnālistiku? | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Salvis Poišs - Exigen Services Latvia un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda ikgadējās stipendijas saņēmējs
Ceturtdien, 1. decembrī, tika apbalvots Vidzemes Augstskolas 4. kursa students Salvis Poišs, kurš saņems uzņēmuma...
01.12.2016
“Augstskolu izaicinājumā” novembrī uzvar Vidzemes Augstskola
Novembrī Valsts asinsdonoru centra (VADC) organizētajā akcijā “Augstskolu izaicinājums” uzvaras laurus plūca Vidzemes...
01.12.2016
Aizvadīta spraiga izbraukuma spēle starp „Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola” un „BJSS Madona”
Foto: Emīls Vanags Trešdien, 30.novembrī, aizvadīta agresīva un spraiga Latvijas Basketbola līgas otrās divīzijas...
01.12.2016
Nenokavē iespēju studēt ASV!
Tiek izsludināts 24. gadskārtējais konkurss uz Dr. Ainas Galējas stipendijām Viskonsīnas Universitāte Oklērā, ASV (...
30.11.2016

Kāpēc studēt medijus un žurnālistiku?

Ziņa pievienota - 11.08.2016

Mēs dzīvojam mediju veidotā un pārveidotā vidē. Katru dienu mēs saskaramies ar neskaitāmu daudzumu vēstījumu, kas ziņu, reklāmas, propagandas un citos formātos mūs sasniedz pa radio un televīzijas kanāliem, ziņu portāliem un sociālajiem medijiem. Jo lielāka loma mūsdienu informācijas vidē ir medijiem, jo vērtīgākas ir zināšanas par to, kā mediji darbojas un kā strādā žurnālisti.

Mūsdienās regulāri var izdzirdēt apgalvojumus, ka žurnālistika nīkuļo vai mirst. Tās ir blēņas. Žurnālistika, lai arī atrodas nepārtrauktā mainībā, pastāvēs un sabiedrībai būs vajadzīga vienmēr. Mediji un žurnālistika darbojas sava laikmeta kontekstā, un žurnālistikas izpausmes atspoguļo noteiktas politiskas, ekonomiskas, tehnoloģiju un kultūras kopsakarības — par to, kas darbojas; kas auditorijai ir nepieciešams un kādi darbības veidi spēj sevi uzturēt. Līdz ar to nolemtīgu apgalvojumu izteikšanas vietā krietni vērtīgāka ir spēja saprast, kādi daudzveidīgie mūsdienu pasaules faktori noved pie konkrētajiem iznākumiem mediju vidē un ko tas nozīmē sabiedrībai.

Taču tā ir tikai stāsta viena puse. Gan žurnālistika kā profesija, gan mediju studijas kā pētniecības virziens prasa aktīvu pozīciju un kritisku skatījumu. Kādas ir indivīdu un sabiedrības intereses un cik lielā mērā mediji un žurnālisti konkrētajā situācijā tās pārstāv? Kā publiskajā telpā nonāk un cirkulē vieni vai citi viedokļi un interpretācijas? Kāpēc vienā vai otrā jautājumā vieni vai otri mediji ir rīkojušies šādi un kā to vērtēt? Kādas būtu pašreizējās situācijas alternatīvas un kā varētu rīkoties labāk? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem vērts domāt ne jau tikai mediju nozarē strādājošajiem pašiem, bet arī plašākai sabiedrībai, kuru mediju procesi ietekmē.

Mediji, žurnālistika un komunikācijas zinātne ir jomas, kas nevar eksistēt pašas par sevi, izolācijā no sociālajiem, politiskajiem un kultūras procesiem. Tādējādi šie ir starpdisciplināri studiju un profesionālie virzieni. Darbošanās tajos prasa zināšanas ne tikai par teksta un audiovizuālo materiālu radīšanu, bet arī par politikas, sabiedrības, kultūras, ekonomikas un citiem procesiem, kurus žurnālistika aplūko. Arī šīs jomas studijas sniedz pamatu, lai orientētos daudzveidīgās tēmās, un studentu prakse ļauj praktiski nostiprināt iegūtās zināšanas.

Taču zināšanas par medijiem un žurnālistiku jau sen vairs nav tikai pašu mediju darbinieku un žurnālistu darīšana. Mūsdienās žurnālistu var kļūt jebkurš, kas izveido blogu vai filmē sižetus savā viedtālrunī; katrs sociālo mediju lietotājs ir informācijas tālākpadevējs un katram informācijas patērētājam ir jāizdara izvēle starp milzīgu daudzumu satura izvēļu. Apkārt esošās informācijas daudzums ir tik liels, ka viena no svarīgākajām ikviena cilvēka prasmēm ir nenomaldīties tajā, bet atrast ko noderīgu un patiesu. Informācija ir gan ierocis, gan vairogs, un vislabākajās pozīcijās ir tie, kas izprot informācijas veidošanas, apstrādes un izplatīšanas procesus un spēj atšķirt graudus no pelavām.

To apzinoties, Vidzemes Augstskola jauno žurnālistu, mediju un komunikācijas speciālistu apmācībā lielu uzmanību pievērš mediju pratībai. Mediju pratība ir māka atrast, kritiski izvērtēt, saprast un radīt mediju saturu. Tā sniedzas pāri vienkāršai mediju sniegtās informācijas ieguvei un nolasīšanai. Ir svarīgi zināt, kā norises, procesi un notikumi pārtop mediju saturā un kā no viena un tā paša faktu kopuma ar dažādiem paņēmieniem ir iespējams radīt pavisam atšķirīgus vēstījumus. Būtiska ikvienam ir gan spēja saskatīt informatīvas manipulācijas, gan arī izprast satura uztveres mehānismus auditorijā, kurus dažādu motīvu vadīti satura veidotāji apzināti vai neapzināti izmanto, lai pārliecinātu. Un visbeidzot — ir jāmācās iesaistīties informatīvajā vidē, gan pašiem veidojot kvalitatīvus materiālus ar precīzu, patiesu un efektīvu vēstījumu, gan arī atmaskojot informācijas sagrozīšanas, nepilnību vai arī vienkārši nezināšanas gadījumus.

Studijas ir kas vairāk nekā tikai iemaņu apguve, kas palīdz atrast darbu. Studijas pirmām kārtām ir nozīmīgs pakāpiena punkts studenta personiskajā attīstībā — tās ļauj sastapt jaunas perspektīvas, atrast jaunas idejas un iegūt daudzveidīgas pieredzes un apjaust iespējas. Mediju studiju un žurnālistikas programma Vidzemes Augstskolā ir veidota tā, lai iegūtās zināšanas un prasmes ļautu orientēties mūsdienu pasaulē —gan strādājot profesijā, gan darbojoties daudzās citās dzīves jomās, kurās bez mediju klātbūtnes neiztikt.

Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas docents

 

Zīmējums: Kristaps Auzenbergs



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016