Islandes vilinājums (Erasmus programma) | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Islandes vilinājums (Erasmus programma)

Ziņa pievienota - 03.12.2012

Ar Vidzemes Augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības fakultātes studentu LAURI MELKERU Liesmas lasītāji jau ir pazīstami. Savulaik iepazīstinājām ar viņa dzīves pārliecību un vaļaspriekiem. Atgādināšu, ka viņš ir pārliecināts veģetārietis, praktizē jogu, kā arī aizraujas ar klinšu kāpšanu un slēpņošanu. Šo vasaru kopā ar vēl septiņiem ViA studentiem viņš pavadīja Islandē.

— Forši, ka augstskola piedāvā caur Erasmus programmu doties uz dažādām Eiropas valstīm, — saka Lauris. — Šī bija mācību prakse nevalstiskajā bezpeļņas organizācijā Seeds Iceland. Pavadīju Islandē trīs ar pusi mēnešus, palīdzot organizēt brīvprātīgo nometnes, katra no tām ilga divas nedēļas. Seeds Iceland organizē kopumā ap 120 nometnēm visā valstī ar mērķi palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem. Vienlaikus brīvprātīgajiem no visas pasaules ir iespēja iepazīt Islandi un tās iedzīvotājus daudz labāk nekā parastajiem tūristiem. Īstermiņa brīvprātīgie piedalījās nometnēs, bet ilgtermiņa brīvprātīgie, kā mēs, organizēja nometnes. Strādājām roku rokā ar brīvprātīgajiem no organizācijas European Voluntary Service (Eiropas brīvprātīgo dienests) un Nordplus programmas dalībniekiem. Rūpējāmies gan par to, lai darbs tiktu paveikts, gan par brīvā laika aktivitāšu organizēšanu.

Vienā nometnē piedalījās no 8 līdz 12 brīvprātīgajiem. Nometņu darbs iedalījās vairākās kategorijās. Viena grupa bija saistīta ar vides izglītību un dabas aizsardzību. Brīvprātīgie sakopa okeāna piekrasti vai kādu nacionālā parka teritoriju. Otras nometņu grupas dalībnieki veica rekonstrukcijas darbus, piemēram, kopā ar reindžeriem atjaunojot dabas taku norādes un aprīkojumu. Brīvprātīgie piedalījās arī sociālajās aktivitātēs. Viena no tām bija akcija vaļu aizsardzībai Meet us, don`t eat us! (Satieciet mūs, neēdiet mūs!), kurā vāca parakstus no vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem par vaļu medību aizliegšanu.

Brīvprātīgie arī palīdzēja fermeriem. Viena nometne notika austrumu fjordos, kādā attālā fermā. Tajā kāds sirms vīrs uztur nelielu viesu māju un piedāvā pārgājienus dabā, kā arī zirgu izjādes. Mēs palīdzējām būvēt zirgu aplokam vēja vairogus un atjaunojām dabas taku aprīkojumu. Stādījām arī kokus. Pirms vairākiem simtiem gadu Islandē visi meži tika izcirsti, tagad iedzīvotāji cenšas pamazām tos atjaunot.

Katra nometne bija smags darbs 24/7, lai nodrošinātu brīvprātīgajiem visu nepieciešamo. Nometnēs piedalījās cilvēki no visas pasaules. Iespējams, daudziem šī bija pirmā ārzemju pieredze un iepazīšanās ar Islandi. Tādēļ atbildība bija liela, lai mēs radītu labu iespaidu, gan par Islandi, gan par Latviju, kuru mēs pārstāvējām.

Kādu valstu pārstāvji piedalījās nometnēs?

Daudz bija korejiešu, kā arī Vācijas un Francijas pārstāvju. Tās ir trīs lielas grupas, kas bija pārstāvētas katrā nometnē. Satiku arī cilvēkus no Lielbritānijas un ASV. Bija dalībnieki no Austrālijas un citām pasaules malām. Katrā nometnē rīkojām starpkultūru vakarus, lai iepazītu cits citu.

Ar ko tevi pārsteidza Islande?

Islande man bija kā magnēts jau no skolas laikiem. Biju par to daudz interesējies. Tā man šķita kā cita planēta, pasaku zeme. Beidzot tur nokļūstot, šī burvība nedaudz zuda. Man bija priekšstats, ka Islande ir ļoti zaļa un tīra zeme. Valsts atkopjas no ekonomiskās krīzes un vulkāna izvirduma radītajām sekām, aktīvi attīstot tūrisma industriju. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz vidi. Uz salas apgrūtinoša ir atkritumu šķirošana un pārstrāde. Ja nav iespējams kaut ko pārstrādāt uz vietas, tad ir ļoti dārgi atkritumus nogādāt uz kontinentu, tādēļ tos apglabā turpat uz salas. Reikjavīka ir sakopta, bet tieši pārējā salas teritorijā tūristu maršrutu malās ir daudz atkritumu.

Salai apkārt iet šoseja, un pie tās ir galvenie apskates objekti. Tas ir ērti ceļotājiem, jo nav pat jābrauc salas vidienē. Es Islandē centos atrast vietas, kas ir mazāk tūristu apmeklētas, lai izjustu neskartās dabas burvību. Visvairāk atmiņā man iespiedies lielākais Eiropas ledājs. Gigantiskā ledus masa ir patiešām iespaidīga.

Islande ir slavena ar karstajiem avotiem un geizeriem. Devāmies pārgājienā uz karsto upi. Tās noslēpumu atradām kalnos, kur savienojas avots no ledāja un karstais avots no pazemes.

Fascinējoša vieta ir Vestmanu salas. Trešdaļa no tām izveidojās tikai pirms 40 gadiem vulkāna izvirduma rezultātā. Islandē vulkāniskā aktivitāte nenorimst, tādēļ uz karstajiem iežiem ir iespējams pat cept maizi, ko arī izdevās izmēģināt.

Iespaidīgi bija aitu dzīšanas svētki. Ziemai tuvojoties, aitas no ganībām dzen uz fermām. Tas ir iecienīts pasākums, kurā iesaistās arī brīvprātīgie un tūristi. Arī mums izdevās tādā piedalīties, palīdzot no ganībām atdzīt un sašķirot pa fermām ap 6000 aitu.

Vai gadījās būt arī nesenā vulkāna izvirduma zonā?

Sanāca būt, tur pat ir izveidots muzejs. Redzēju pelnu un iežu paraugus. Pelni jau nekur nav pazuduši arī salā. Ja ilgstoši nelīst, tad vējš tos atkal paceļ gaisā. Pēdējās nometnes laikā piedzīvojām pamatīgu pelnu vētru. Trīs dienas ārā uzturēties nebija vēlams, jo bez aizsargbrillēm nevarēja pat acis atvērt, un ap seju bija jāsien lakats, lai neieelpotu pelnus. Daļa no mājām kopš izvirduma joprojām ir apraktas zem pelniem. Bijām kādā termālajā baseinā, kas nesen atrakts. Pelnu grēdas vēl joprojām bija turpat blakus.

Vai izdevās arī uzkāpt kādā kalnā un atrast kādu slēpni?

Kalni ir vulkāniskas izcelsmes, tādēļ ieži ir trausli un tajos ir bīstami kāpt. Ar klinšu kāpšanu nodarbojas tikai austrumu un rietumu fjordos, kur ir stabilāki ieži. Ziemā ir iecienīta kāpšana ledājos. Pašam nebija daudz laika kāpšanai. Vienīgi Reikjavīkā nedaudz pakāpelēju pa milzu akmeņiem un izmēģināju spēkus uz klinšu kāpšanas sienas sporta zālē.

Slēpņošana Islandē ir ļoti attīstīta. Slēpņi izvietoti pasakaini skaistās vietās, tādējādi mudinot tās apmeklēt un izbaudīt dabas vienreizīgumu.

Kādas atziņas guvi par islandiešiem?

Tā ir maza nācija, kas joprojām ir tuva savām lauku saknēm. Pat tiem, kas dzīvo Reikjavīkā, ir laucinieka gars. Islandieši ir ļoti draudzīgi, atvērti un viesmīlīgi. Islande ir visdraudzīgākā valsts stopētājiem. Pat ja auto nav brīvu vietu, islandietis apstāsies un atvainosies, ka nevar paņemt.

Islandieši daudz zina par Latviju, lai gan atrodas tālu — krustcelēs starp Eiropu un Ameriku. Liela ir ASV ietekme. Gandrīz visi islandieši labi runā angliski, pat vecākās paaudzes ļaudis. Islandiešu valodu ir ļoti sarežģīta, tāpēc man kādu biežāk lietotu frāzi pat neizdevās uzķert.

Islandē es novērtēju to, kas mums Latvijā ir pieejams. Viena no lietām ir pārtika. Islande ir sala ar skarbiem klimatiskiem apstākļiem, kur audzēt dārzeņus var tikai pāris mēnešus gadā. Tādēļ pārtiku lielākoties importē un glabā sasaldētu. Katrā mājā ir lielas saldētavas, kur glabā visu pārtiku, sākot ar gaļu un beidzot ar dārzeņiem un pat maizi. Līdz ar to ēdiens nav visai garšīgs. Savukārt ekoveikalos cenas ir astronomiskas. Mani sabaidīja, ka nebūs, ko ēst, tādēļ pusi no ceļojuma somas aizņēma pārtikas krājumi no Latvijas. Aizvedu pupiņas, lēcas un citus produktus. Pārtika ir dārga, tomēr bija iespējams dabūt dažādus pākšaugus, basmati rīsus un pat garšvielas. Atradu veikalu, kurā tirgoja pārtiku no Indijas.

Ko ēd islandieši?

Viņi galvenokārt pārtiek no gaļas un zivīm. Uz vienu islandieti ir divas aitas. Tās viņi audzē gan gaļas, gan vilnas iegūšanai. Šo gaļu uzskata par ekoloģisku un augstvērtīgu, jo aitas ganās brīvā dabā visu gadu, pārtiekot no zāles un tīrā ledāju upju ūdens. Tās netiek iesprostotas, tādēļ nepiedzīvo lielu stresu.

Dažās vietās, kur tas iespējams, nedaudz audzē kartupeļus, burkānus un citas saknes. Islandieši izmanto ģeotermālo enerģiju ne tikai, lai iegūtu elektrību un sildītu mājas, bet arī siltumnīcu apkurei. Tur viņi audzē dažādus dārzeņus un augļus — pat banānus un apelsīnus.

Autors: Dzintars Močs
Datums: 30.11.2012
Izdevums: Liesma
Rubrika: Dzīvesstils



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016