Gatis Krūmiņš diskutē par tautsaimniecību ar Valmieras uzņēmējiem | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
ViA „Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts” atklāj jauno mājas lapu
Vidzemes Augstskolas zinātniskā struktūrvienība „Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts” jeb HESPI...
22.02.2017
Atklāj savu studiju virzienu izstādē “Skola 2017” un iegūsti priekšrocību dalībai piedzīvojumā “Vistērija”
     Vidzemes Augstskola (ViA) arī šogad gaidīs interesentus ikgadējā izglītībai veltītajā izstādē „Skola 2017”, lai...
21.02.2017
Valmierā ir pa druskai no visiem labumiem
Ne visai ziemīgā februāra rubrikas “Mana vieta Valmierā” varonis ir Vidzemes Augstskolas docents Visvaldis Valtenbergs...
21.02.2017
Notiks Vidzemes Augstskolas Studentu valdes Vides virziena rīkotā konkursa “Iemūžini zaļu mirkli” apbalvošanas ceremonija
                   Vidzemes Augstskolas Studentu Apvienības Vides virziens rīkota foto un video konkursa “Iemūžini zaļu...
21.02.2017

Gatis Krūmiņš diskutē par tautsaimniecību ar Valmieras uzņēmējiem

Ziņa pievienota - 27.10.2016

Piektdien, 21.oktobrī, Valmieras uzņēmēju Apvienība “Ozols” uz ikmēneša sanāksmi pieaicināja arī Vidzemes Augstskola rektoru Gati Krūmiņu, kurš ieskicēja vēl neizdotās grāmatas “Latvijas tautsaimniecības vēsture” lielākās pretrunas 20.gadsimta vēsturē,.

Grāmatas sastādītājs, zinātniskais redaktors un viens no 10 autoriem Gatis Krūmiņš, atklāja: “Vairāku gadu garumā intensīvi esmu pētījis dažādus Latvijas 20.gadsimta vēstures posmus, pievēršoties ekonomiskajiem procesiem. Mans galvenais atzinums ir, ka joprojām ļoti maz zinām par to, kas ar mūsu tautsaimniecību ir noticis, un kas ir vēl pārsteidzošāk, ka mūsu priekšstats par procesiem daudzos pagātnes posmos ir maldīgs. Par piemēru varu minēt PSRS laika posmu – joprojām ticam, ka viss, kas šeit tika uzbūvēts, tika finansēts no kādiem mistiskiem PSRS līdzekļiem. Bet jautājumus par to, kur palika mūsu nopelnīta nauda, neuzdodam.

Prezentācija radīja lielas diskusijas uzņēmēju starpā, kas 20.gadsimta problēmas attiecināja arī uz mūsdienu situācijām. Mariss Mežgals Latvijas valsts radio un televīzijas centra finanšu un administratīvā departamenta direktors atzina, ka šāda veida pētījumam ir jēga, ja sabiedrībā rodas izpratne par to, kas noticis un šī izpratne iespaido kādus konkrētus lielumus. „Dažreiz ir sajūta, ka Ulmaņa laikā sabiedrībai bija skaidrs domu gājiens, zināms konkrēts mērķis. Šī brīža sabiedrībā, tieši politiskajā vidē, ir sajūta, ka nav sapratnes, kur mēs ejam un ko mēs darām,” atklāj Mariss.

Savukārt veiksmes stāstā dalījās SIA “LIZAGRO” valdes loceklis, uzņēmējs Aldis Trēziņš, kurš turpina ģimenes uzņēmuma tradīcijas. Uzņēmuma saimnieks audzē ekoloģiskas gaļas liellopus, kuru gaļu var nopirkt Šveicē. Uz jautājumu, kāpēc Šveice? Aldis atbild pavisam vienkārši: “Tā ir sabiedrība, kas var atļauties pirkt gaļu par dārgāku cenu no Baltijas valstu tirgotājiem, nevis gaļu, kas atceļo pāri okeānam no Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņiem ir patiešām svarīgi ar ko liellopi tiek baroti un kā audzēti, lai gaļa būtu kvalitatīva.”



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2017