Gatis Krūmiņš diskutē par tautsaimniecību ar Valmieras uzņēmējiem | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Nemateriālā kultūras mantojuma lietojumam veltītas grāmatas atvēršana
Notiks grāmatas “Nemateriālais kultūras mantojums pasākumos. Padomnieks pasākumu rīkotājiem” atvēršanas pasākums...
19.06.2017
Reģistrēšanās 2017./2018.akad.g. rudens semestrim
Informējam, ka jau šobrīd ir aktivizēta saite reģistrācijai 2017./2018.akadēmiskā gada rudens semestrim....
19.06.2017
ViA 20. akadēmiskā gada vasaras izlaidumā atklās jauno grafisko zīmi
            Notiks Vidzemes Augstskolas (ViA) studiju gada noslēguma svētki – 20. akadēmiskā gada vasaras izlaidums,...
16.06.2017
Vidzemes Augstskolas absolvente uzsāk dalību Iespējamā misijā
Sintija Kristīne Brence, kura šogad absolvē Vidzemes augstskolas studiju programmu “Pārvaldība un inovācijas”, uzsāks...
15.06.2017

Gatis Krūmiņš diskutē par tautsaimniecību ar Valmieras uzņēmējiem

Ziņa pievienota - 27.10.2016

Piektdien, 21.oktobrī, Valmieras uzņēmēju Apvienība “Ozols” uz ikmēneša sanāksmi pieaicināja arī Vidzemes Augstskola rektoru Gati Krūmiņu, kurš ieskicēja vēl neizdotās grāmatas “Latvijas tautsaimniecības vēsture” lielākās pretrunas 20.gadsimta vēsturē,.

Grāmatas sastādītājs, zinātniskais redaktors un viens no 10 autoriem Gatis Krūmiņš, atklāja: “Vairāku gadu garumā intensīvi esmu pētījis dažādus Latvijas 20.gadsimta vēstures posmus, pievēršoties ekonomiskajiem procesiem. Mans galvenais atzinums ir, ka joprojām ļoti maz zinām par to, kas ar mūsu tautsaimniecību ir noticis, un kas ir vēl pārsteidzošāk, ka mūsu priekšstats par procesiem daudzos pagātnes posmos ir maldīgs. Par piemēru varu minēt PSRS laika posmu – joprojām ticam, ka viss, kas šeit tika uzbūvēts, tika finansēts no kādiem mistiskiem PSRS līdzekļiem. Bet jautājumus par to, kur palika mūsu nopelnīta nauda, neuzdodam.

Prezentācija radīja lielas diskusijas uzņēmēju starpā, kas 20.gadsimta problēmas attiecināja arī uz mūsdienu situācijām. Mariss Mežgals Latvijas valsts radio un televīzijas centra finanšu un administratīvā departamenta direktors atzina, ka šāda veida pētījumam ir jēga, ja sabiedrībā rodas izpratne par to, kas noticis un šī izpratne iespaido kādus konkrētus lielumus. „Dažreiz ir sajūta, ka Ulmaņa laikā sabiedrībai bija skaidrs domu gājiens, zināms konkrēts mērķis. Šī brīža sabiedrībā, tieši politiskajā vidē, ir sajūta, ka nav sapratnes, kur mēs ejam un ko mēs darām,” atklāj Mariss.

Savukārt veiksmes stāstā dalījās SIA “LIZAGRO” valdes loceklis, uzņēmējs Aldis Trēziņš, kurš turpina ģimenes uzņēmuma tradīcijas. Uzņēmuma saimnieks audzē ekoloģiskas gaļas liellopus, kuru gaļu var nopirkt Šveicē. Uz jautājumu, kāpēc Šveice? Aldis atbild pavisam vienkārši: “Tā ir sabiedrība, kas var atļauties pirkt gaļu par dārgāku cenu no Baltijas valstu tirgotājiem, nevis gaļu, kas atceļo pāri okeānam no Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņiem ir patiešām svarīgi ar ko liellopi tiek baroti un kā audzēti, lai gaļa būtu kvalitatīva.”



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2017