Gatis Krūmiņš diskutē par tautsaimniecību ar Valmieras uzņēmējiem | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Salvis Poišs - Exigen Services Latvia un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda ikgadējās stipendijas saņēmējs
Ceturtdien, 1. decembrī, tika apbalvots Vidzemes Augstskolas 4. kursa students Salvis Poišs, kurš saņems uzņēmuma...
01.12.2016
“Augstskolu izaicinājumā” novembrī uzvar Vidzemes Augstskola
Novembrī Valsts asinsdonoru centra (VADC) organizētajā akcijā “Augstskolu izaicinājums” uzvaras laurus plūca Vidzemes...
01.12.2016
Aizvadīta spraiga izbraukuma spēle starp „Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola” un „BJSS Madona”
Foto: Emīls Vanags Trešdien, 30.novembrī, aizvadīta agresīva un spraiga Latvijas Basketbola līgas otrās divīzijas...
01.12.2016
Nenokavē iespēju studēt ASV!
Tiek izsludināts 24. gadskārtējais konkurss uz Dr. Ainas Galējas stipendijām Viskonsīnas Universitāte Oklērā, ASV (...
30.11.2016

Gatis Krūmiņš diskutē par tautsaimniecību ar Valmieras uzņēmējiem

Ziņa pievienota - 27.10.2016

Piektdien, 21.oktobrī, Valmieras uzņēmēju Apvienība “Ozols” uz ikmēneša sanāksmi pieaicināja arī Vidzemes Augstskola rektoru Gati Krūmiņu, kurš ieskicēja vēl neizdotās grāmatas “Latvijas tautsaimniecības vēsture” lielākās pretrunas 20.gadsimta vēsturē,.

Grāmatas sastādītājs, zinātniskais redaktors un viens no 10 autoriem Gatis Krūmiņš, atklāja: “Vairāku gadu garumā intensīvi esmu pētījis dažādus Latvijas 20.gadsimta vēstures posmus, pievēršoties ekonomiskajiem procesiem. Mans galvenais atzinums ir, ka joprojām ļoti maz zinām par to, kas ar mūsu tautsaimniecību ir noticis, un kas ir vēl pārsteidzošāk, ka mūsu priekšstats par procesiem daudzos pagātnes posmos ir maldīgs. Par piemēru varu minēt PSRS laika posmu – joprojām ticam, ka viss, kas šeit tika uzbūvēts, tika finansēts no kādiem mistiskiem PSRS līdzekļiem. Bet jautājumus par to, kur palika mūsu nopelnīta nauda, neuzdodam.

Prezentācija radīja lielas diskusijas uzņēmēju starpā, kas 20.gadsimta problēmas attiecināja arī uz mūsdienu situācijām. Mariss Mežgals Latvijas valsts radio un televīzijas centra finanšu un administratīvā departamenta direktors atzina, ka šāda veida pētījumam ir jēga, ja sabiedrībā rodas izpratne par to, kas noticis un šī izpratne iespaido kādus konkrētus lielumus. „Dažreiz ir sajūta, ka Ulmaņa laikā sabiedrībai bija skaidrs domu gājiens, zināms konkrēts mērķis. Šī brīža sabiedrībā, tieši politiskajā vidē, ir sajūta, ka nav sapratnes, kur mēs ejam un ko mēs darām,” atklāj Mariss.

Savukārt veiksmes stāstā dalījās SIA “LIZAGRO” valdes loceklis, uzņēmējs Aldis Trēziņš, kurš turpina ģimenes uzņēmuma tradīcijas. Uzņēmuma saimnieks audzē ekoloģiskas gaļas liellopus, kuru gaļu var nopirkt Šveicē. Uz jautājumu, kāpēc Šveice? Aldis atbild pavisam vienkārši: “Tā ir sabiedrība, kas var atļauties pirkt gaļu par dārgāku cenu no Baltijas valstu tirgotājiem, nevis gaļu, kas atceļo pāri okeānam no Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņiem ir patiešām svarīgi ar ko liellopi tiek baroti un kā audzēti, lai gaļa būtu kvalitatīva.”



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016