Dekāns uz elektrovelosipēda | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Dekāns uz elektrovelosipēda

Ziņa pievienota - 10.05.2013

Visvaldis Valtenbergs ir Valmieras puika. No tiem prātīgajiem un gudrajiem, jo savos 34 gados jau ir Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Vidzemes Augstskolā. Taču šoreiz runājam nevis par politiku un citām augstām sfērām, bet gan par elektrovelosipēdu, ko Visvaldis pats sameistarojis pērn un kādus pārsimt kilometrus ar to paspējis pa asfaltu jau noripināt. Pošoties uz tikšanos, domāju, ka abi dosimies uz kādu šķūnīti braucamo raudzīt, bet ieraugu Visvaldi iznākam pa augstskolas durvīm ar tādu pagaru metālisku ķieģelīti pie rokas... Pēc brīža dekāns jau izstumj no velosipēdu novietnes savu sudrabaino elektroričuku.

new_image.jpg

Piedod, bet tevi visu laiku esmu uzskatījis par cilvēku, kurš vairāk ir runātājs, filosofētājs... Bet te ir īsti tehniska sfēra! Kā tu līdz tai nonāci?

— Sapratu, ka man šāds braucamais tīri praktiski nepieciešams. Braucot uz lauku māju savus 30 kilometrus ar divriteni pa šoseju uz Rūjienas pusi, es fiziski nogurstu. Protams, arī ceļā pavadītais laiks jāņem vērā — divas stundas uz vienu pusi ar parasto divriteni. Kāpēc braukt divas, ja var aizbraukt pa stundu, pat vēl ātrāk? Ar elektrovelosipēdu jau arī pats vari braukt, tikai gāzi piedod, kad ceļš pret kalnu aiziet, arī tad, ja vienkārši esi piekusis mīt pedāļus un gribi pabraukt ātrāk. Uzliec uz kruīza kontroles un turi sev vēlamo ātrumu!

O, tev ir arī kruīza kontrole?

— Jā, tā ir svarīga lieta. Lūk, te pie labā roktura sarkanā podziņa. Doma tāda: uzstādi ātrumu, nospied podziņu, un velosipēds šo ātrumu notur. Pa to laiku tu vari, piemēram, paskatīties, kas apkārt notiek. Var, protams, pats arī piemīt klāt, taču tā var braukt — apmēram 25 līdz 30 kilometrus stundā. Šāds braucamais ideāls būtu tiem, kas dzīvo no Valmieras kādus 10 kilometrus, — atkrīt degvielas izmaksas vai tēriņi autobusa biļetei, tieši šādā attālumā elektrovelosipēds baigi atmaksājas.

Tagad jauksim visu pa sastāvdaļām! Kas tev te kopā un no kā salikts?

— Pamatā ir parasts velosipēds, amerikāņu ražojuma Electra Bike Townie. Man šis modelis patika tāpēc, ka rāmis tāds garāks un uz tā var braukt ar taisnu muguru. Townie ir pilsētas divritenis, vairāk domāts braukšanai pa asfaltu.

Kā atradi divritenim piemērotu elektrisko daļu?

— Vispirms izpētīju, kādi tie elektroriteņi vispār ir. Ir divu veidu. Vieni nāk jau gatavi saskrūvēti, ar motoru, tie ir baigi dārgi. Otros tu pats vari komplektēt pa daļām. Redzēju, ka ir variants, kad ir tikai elektromotors, bet nav nepieciešama vēl viena kastīte — tā saucamais kontrolieris, kas sadala strāvu. Šim variantam kontrolieris jau iekšā pakaļējā rata rumbā kopā ar elektromotoru. Konkrētais modelis Magic Pie jeb Brīnumu pīrāgs ir ar 48 voltu un 1000 vatu jaudu. Būtiski, ka šim dzinējam ir tā saucamā reģeneratīvā bremzēšana, kuras nebija citiem modeļiem. Vienkāršā valodā runājot, divriteni bremzējot, kinētiskā enerģija tiek lādēta atpakaļ baterijā. Šī ir būtiska priekšrocība, jo visi gatavie elektrovelosipēdi, kas uzlādējas braucot, ir ļoti dārgi. Manējais uzlādējas bremzējot, kas arī nav mazsvarīgi. Man, veidojot savu braucamo, gribējās mazāk kastīšu, lai viss būtu pēc iespējas kompaktāk. Tā nu izvēlējos šo Magic Pie, sajūgtu kopā ar litija fosfāta bateriju LIFEPO4. Arī tā ir ļoti svarīga lieta.

Kā uzlādēt šo bateriju un cik garam braucienam ar to pietiek?

— Esmu novērojis, ka ar vienu lādējumu pietiek 25 — 30 kilometriem. Var aizbraukt no Valmieras līdz Cēsīm. Baterijas lādēšana notiek no parastās elektrības rozetes un ilgst pilnu stundu. Manuprāt, viena uzlādes reize naudas izteiksmē sanāk kādi 10 santīmi pie tagadējām elektrības cenām. Bateriju var uzlādēt no jebkura pilnuma, taču iesaka to darīt tikai tad, kad baterija pilnībā tukša.

Kā iegādājies elektromotoru? Internetā pasūtīji vai kā citādi...

— Gribēju sākumā pirkt tieši no izplatītāja — Golden Motor Canada, taču nobijos, jo nezināju, cik būs jāmaksā par muitu. Beigās atradu, ka viņiem ir pārstāvji arī Rīgā, tāpēc nopirku visu šeit pat. Iegādājos Magic Pie 2, otrās paaudzes elektrodzinēju. Zinu, ka ir arī jaunākais, trešās paaudzes, vēl kompaktākā izpildījumā, ar mazāku vadu murskuli. Magic Pie dzinēju izvēlējos tāpēc, ka tas ir viens no jaudīgākajiem starp piedāvātajiem, tā maksimālais ātrums ir 45 kilometri stundā.

Pastāsti kādu niansi no braucamā kopā likšanas...

— Noteikti jānomaina oriģinālās velosipēda ručkas, jo elektrovelosipēdam katram bremzes rokturim sanāk divi pievadi — ne tikai uz parasto bremzi, bet arī uz motoru. Elektromotors rata rumbā jau atnāca iespieķots ar visu aploci, tur atlika vien riepu piemeklēt. Priekšējais ritenis ir oriģinālais no Townie.

Oriģinālās bremžu trosītes tev paslēptas velosipēda rāmī, varbūt varēja to pašu izdarīt arī ar pārējiem vadiem... Nē, tas ietekmētu rāmja noturību.

— Jā, man arī tāda ideja bija — rāmja caurule resna, izurbšu caurumus... Tomēr atteicos no šīs domas, tāda urbšana tiešām kaitētu rāmja stiprībai.

Cik smags sanāk elektrovelosipēds pilnā komplektā?

— Baterijas un motora kopsvars ir 13 kilogrami. Reāli sanāk vēl otrs velosipēds klāt. Īstenībā jau tas svars ir uz baterijas rēķina. Ja nemaldos, arī pliks divritenis Townie 21D Liquid Silver sver kādus 14 kilogramus.

Šis amerikāņu divritenis nav no lētā gala... Cik maksāja motors?

— Kādus 250 latus. Es mēdzu vaicātājiem atbildēt diplomātiski — elektromotors klāt, tas ir vēl viens mans divritenis.

To visu salikt kopā cilvēkam, kam ikdiena nav ar tehniskām lietām saistīta, nav vienkārši... Kā tev veicās?

— Nu, pagāja kāds mēnesis. Pirms sāku strādāt, visu pamatīgi izpētīju. Tāda izsvērta lēmuma pieņemšana man raksturīga. Nemēdzu neko sasteigt, un arī šī bija pietiekami nopietna lieta. Es interesējos par datortehnoloģijām. Vecaistēvs bija sakaru inženieris, kad biju mazs, gāju viņam līdzi uz darbu lodēt vadus. Kaut kāda interese par elektrību man tomēr bija. Otra lieta — ekonomiskais apsvērums. Automašīnu uzturēt šodien nav joka lieta, un cik tad nu man ikdienā tās braukāšanas sanāk, ja pats dzīvoju un strādāju Valmierā. Arī latu par degvielas litru es nevaru atļauties maksāt.

Vai zini vēl kādu tuvākajā apkārtnē, kurš brauc ar paša komplektētu elektroričuku?

— Pagaidām laikam esmu vienīgais, jo Valmierā esmu sastapis vien cilvēkus braucam ar gataviem elektrovelosipēdiem. Vēl man viena doma ienākusi prātā — kāpēc Latvijā nevarētu kāds uzņēmums veikt šādu elektrovelosipēdu komplektāciju? Velobraucēju taču pie mums arvien vairāk, arī šādai lietai, manuprāt, būtu pieprasījums.

Vai ir kādas svarīgas nianses, pārvietojoties ar elektrovelosipēdu pilsētas satiksmē?

— Noteikti. Redz, autovadītājs jau rēķinās, ka cilvēks uz velosipēda ir tāds lēnāks braucējs, bet es uzspiežu un aizeju viņam garām! Piemēram, krustojumā tas ir būtiski.

Te arī mūsu saruna galā. Visvaldis uzsēžas uz sava elektroričuka, nospiež podziņu un gandrīz bez skaņas uzrauj augšā pa slīpo nobrauktuvi atpakaļ uz garāžu.

Datums: 10.05.2013
Izdevums: Liesma
Rubrika: Vīru lietas



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016