De facto jau esam eirozonā | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

De facto jau esam eirozonā

Ziņa pievienota - 18.12.2012

Viņnedēļ Vidzemes Augstskolā notika Swedbank galvenā ekonomista, ekonomikas zinātņu doktora Mārtiņa Kazāka atvērtā lekcija. Laikā, kad arvien vairāk sabiedrība šūmējas par un ap eiro ieviešanas jautājumu, ir svarīgi uzklausīt kompetentu cilvēku viedokli, lai izdarītu savus secinājumus. Lekcija ļāva saprast, kas notiek globālajā ekonomikā un kādēļ Latvija ir līderis ekonomikas izaugsmes ziņā laikā, kad vecā Eiropa grimst recesijā.

Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās tāpēc, ka uzņēmēji agresīvi meklē iespējas palielināt eksportu ne tikai jau labi zināmos, bet arī līdz šim mazāk apgūtos tirgos. Noieta tirgu diversifikācija eksportētājiem ir ļāvusi aizkavēt eirozonas recesijas negatīvo ietekmi. Krīzes periodā ir izdevīgi būt mazam nišas spēlētājam. Līdzīgi rīkosies arī citu valstu uzņēmēji, tāpēc konkurence pieaugs un Latvijas eksporta izaugsme kļūs lēnāka, prognozē ekonomists.

Viņš uzskata, ka tomēr ar laiku ES nedienas ietekmēs arī Latvijas eksportu. Mājsaimniecību patēriņš turpinās augt, pateicoties labākai situācijai darba tirgū, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumam un zemai inflācijai. Tomēr Latvijas ekonomika ir pārāk maza un uzkrājumu līmenis ir pārāk zems, lai spētu ilgstoši uzturēt patēriņa virzītu izaugsmi. Līdz šim Latvijas ekonomikas lielākā problēma bijusi krišana galējībās. Mums ir jāspēj līdzsvarot tērēšanu un krāšanu. Stabila izaugsme iespējama, vien attīstot ekonomiku. Uzņēmējiem ir jāturpina investēt jaunās inovatīvās tehnoloģijās, jāsamazina izmaksas un jākāpina darba produktivitāte, kas Latvijā ir tikai 50 % no Vācijas līmeņa.

Mārtiņš Kazāks uzskata, ka, nepievienojoties eirozonai, Latvija ir kā automašīnas īpašnieks bez auto atslēgām — transportlīdzeklis ir jāapdrošina, jānodrošina tā apkope, jāmaina riepas, bet nav iespēju braukt ar to.

— Mēs jau pašlaik faktiski esam eirozonā, jo lats ir piesaistīts eiro ar fiksētu apmaiņas kursu. Tomēr mums nav tiesību piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz eiro, — atzīmē ekonomists. Viņš uzsver, ka eiro ieviešana nav automātisks visu ekonomikas problēmu risinājums (grieķi, pat esot eirozonā, salaida visu grīstē), bet gan instruments, ko gudri lietojot varam attīstīt Latvijas ekonomiku. Mazām valstīm eiro kalpo par apdrošināšanas polisi sliktos laikos, kas pasargā no lielām svārstībām finanšu jomā. Mēs varam palikt ārpusē, bet tas nenozīmē, ka spēsim izolēt sevi no eirozonas problēmām, jo Latvijai ir maza un atvērta ekonomika. Turklāt mūsu galvenās tirdzniecības partneres ir Eiropas valstis. Ja cenas kāps, tad tas būs neatkarīgi no tā, kādu valūtu lietojam, jo energoresursu cenas pasaules tirgū nosaka globālie procesi. Nav nozīmes, vai jūs izsakāt cenas eiro vai latos, līdzīgi kā attālumu kilometros vai jūdzēs — attālums paliek vienāds.

Zīmīgi tas, ka iedzīvotāju aptaujās eiro atbalsta vien padsmit procenti, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktajā biedru aptaujā atbalsts eiro ieviešanai bija ap 70 %. Izseciniet paši, kurš zina labāk, kā radīt darba vietas un palielināt algas, — darba ņēmēji vai darba devēji. Jautājums sabiedrībā nav pietiekami skaidrots un izdiskutēts, tādēļ iedzīvotāji savā attieksmē pret eiro ieviešanu paļaujas uz emocijām, nevis racionāliem argumentiem, uzskata Swedbank galvenais ekonomists.

Mārtiņš Kazāks ir pārliecināts, ka runas par eirozonas galu ir stipri pārspīlētas. Viņš prognozē, ka tuvākajos gados sliktās ziņas, kas iedzīvotājiem rada šaubas par tās pastāvēšanu, joprojām būs. Vajadzīgs laiks, lai Dienvideiropas valstis atgūtos no recesijas. Tomēr eirozonā ietilpstošo valstu rīcība liecinot par lielu vēlmi eiro saglabāt un nostiprināt.

Autors: Dzintars Močs
Datums: 18.12.2012
Izdevums: Liesma
Rubrika: Viedokļi. Komentāri



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016