Brīvās Latvijas paaudze | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Brīvās Latvijas paaudze

Ziņa pievienota - 03.05.2013

Rīt atzīmēsim Latvijas neatkarības atjaunošanas 23. gadskārtu. Ko šī diena nozīmē neatkarības bērniem, kas pašlaik jau ir studentu vecumā?

karogs.jpg
Foto:Jānis Līgats

Vidzemes Augstskolas politikas zinātnes studente Jana Suhane un viņas dvīņubrālis dzimuši dienu pirms neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas. Viņu nākšana pasaulē, protams, bijis galvenais notikums 1990. gadā Janas ģimenē. Tomēr arī 4. maijs nav mazsvarīgs datums, jo Latvijas brīvības atgūšana deva iespēju Janas vectēvam atgūt dzimtās mājas pēc 50 gadu prombūtnes. Tieši vecvecāki esot devuši lielāko ieguldījumu viņas valstiskās un nacionālās apziņas veidošanā.

Komunikācijas un sabiedrisko attiecību 2. kursa studente Una Ozoliņa stāsta, ka viņas vecmāmiņa ar gaišām atmiņām atceras padomju laikus un tam sekojošās pārmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Savukārt vecāki spējuši vairāk pielāgoties jaunajiem laikiem un vienmēr uzsver, ka Unai ir paveicies, jo mūsdienās esot daudz vairāk brīvības un dažādu iespēju, kas viņiem bijušas liegtas.

Komunikācijas un sabiedrisko attiecību 3. kursa studentes Ingas Zemešas ģimenē 4. maijs ir brīvdiena, kad visi pulcējas kopā, bet īpašas svinības netiek rīkotas. Galvenie Latvijas svētki esot 18. novembris, kad valda svinīga un patriotiska noskaņa. Ingai vecāki ir stāstījuši par padomju laikiem, pieminot gan negatīvās, gan pozitīvās lietas. Mūsdienu jauniešiem grūti iedomāties, ka veikalā nav nopērkamas pavisam ierastas lietas, nerunājot par eksotiskiem augļiem. Vecāki viņai stāstījuši arī par stingrajiem brīvības ierobežojumiem, kas pastāvējuši PSRS un kā ļaudis, stāvot uz barikādēm izcīnījuši tiesības būt brīviem savos uzskatos un rīcībā. Tomēr Ingai vecāki atklājuši, ka padomju laikos nepastāvējusi tik liela sociālā noslāņošanās kā mūsdienās. Cilvēki bijuši draudzīgāki un izpalīdzīgāki.

Ingas kursa biedre Sabīne Lankovska piekrīt šim viedoklim, uzsverot, ka sabiedrības noslāņošanās un vienotības trūkums ir viens no lielākajiem šķēršļiem Latvijas attīstībai un daudziem neļauj justies piederīgiem šai valstij. Sabīne uzskata, ka patriotisms jākopj ik dienu, izglītojot iedzīvotājus par vēsturi un nacionālām vērtībām. Viņa pati jau vairākus gadus dejo tautas deju kolektīvā, kur guvusi dziļāku izpratni par latviešu tradīcijām. Dziesmu un deju svētki, viņasprāt, ir pasākums, kas būtiski veicina tautas kopības sajūtu.

Abas studentes uzskata sevi par Latvijas patriotēm, tomēr nenosoda tos jauniešus, kas dodas strādāt uz ārzemēm. Lai viņi paliktu Latvijā, valstij un uzņēmējiem būtu jānodrošina labvēlīgāki apstākļi darba gaitu uzsākšanai. Pašlaik daudzviet tiekot prasīta darba pieredze, tādēļ studentam grūti atrast savu pirmo darba vietu.

Sociotehnisku sistēmu modelēšanas studiju programmas maģistrants Normunds Mihailovs uztver 4. maiju kā daļu no Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa. Vecāki par to ir daudz stāstījuši, neizceļot īpaši šo datumu. Normunda kolēģis Kārlis Nīlanders uzskata, ka 4. maijs pagaidām nav kļuvis par tautā plaši svinētiem svētkiem, jo daudzi cilvēki neizprot šī datuma nozīmību. Turklāt deklarācijas pieņemšanas procesā bija iesaistīti politiķi, samērā nelielai tautas daļai bija iespēja sekot līdzi notikumiem klātienē pie Augstākās Padomes. Savukārt vēlāk uz barikādēm devās cilvēki no visas Latvijas, tāpēc šie notikumi ir labāk izprotami un palikuši atmiņā, bet 11. un 18. novembris jau vēsturiski ir kļuvuši par tautas iecienītiem svētkiem.

Abi puiši uzskata, ka arī 4. maijā vajadzētu rīkot plašus pasākumus, līdzīgi kā novembrī. Tomēr atbilstoši gadalaikam tiem vajadzētu būt ar sportisku un izklaidējošu ievirzi, protams, neaizmirstot par galveno ideju — patriotisma un valstiskās apziņas izkopšanu.

Autors: Dzintars Močs
Datums: 03.05.2013
Izdevums: Liesma
Rubrika: Ziņas



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016