Amerikānis Valmieras kultūrvidē | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Amerikānis Valmieras kultūrvidē

Ziņa pievienota - 19.04.2013

Septembra vidū Valmierā ieradās DEIVIDS OLSONS, angļu valodas skolotājs un Fulbraita stipendiāts no ASV.

Nemanot ir aizritējuši septiņi mēneši — pietiekami ilgs laiks, lai dalītos pārdomās par cilvēkiem, kultūru, izglītību un vidi Valmierā un Latvijā. Deivids sadzīvē jau spēj sazināties latviešu valodā, viņam nesagādā grūtības izrunāt pat tik sarežģītus vārdus kā «šķiņķis» un «ķiploki», tomēr, lai saruna būtu raitāka, palīgā esmu aicinājusi Pārgaujas ģimnāzijas angļu valodas skolotāju Ilzi Dukuri.

Ko tu zināji par mūsu valsti pirms došanās uz Latviju? Vai sākotnējie priekšstati atbilst realitātei?

Zināju, ka Latvija 1991. gadā ieguvusi neatkarību un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Gribējās noskaidrot, vai Latvijā joprojām ir jūtama PSRS ietekme. Domāju, ka latvieši ir tuvāki slāvu tautām, taču izrādījās, ka Latvija ir eiropeiska valsts, kultūras ziņā vairāk līdzinās vāciešiem. Neatkarības gados un arī periodā pēc krīzes Latvija ir daudz sasniegusi.

Uzzinot, cik Valmierā ir iedzīvotāju, likās, ka tā būs maza pilsētiņa ar trīs veikaliem un mazām ieliņām. Lai arī cilvēku šeit nav daudz, te vienmēr ir ko darīt.

Kā tu vērtē Latvijas jauniešus un viņu angļu valodas zināšanas?

Gan pēc izskata, ģērbšanās stila, attieksmes pret skolu jaunieši Latvijā daudzējādā ziņā ir līdzīgi Amerikas jauniešiem. Ir divi pretpoli — skolēni, kas motivēti mācīties, un tie, kas neko negrib. Valodās un matemātikā latvieši ir pārāki par amerikāņiem. Lielākā atšķirība — Latvijā jaunieši ir kautrīgāki.

Tu jau mazliet runā latviešu valodā. Kas ir bijuši tavi skolotāji? Vai latviešu valoda, tavuprāt, ir grūta?

Latviešu valodu mācījos Vidzemes Augstskolā pie pasniedzējas Baibas Pāvulas kopā ar Erasmus studentiem. Ikdienā lasu epastus, grāmatas, uzrakstus veikalos. Pastā, restorānos cenšos runāt latviski. Gramatika ir sarežģīta, bet galvenie principi skaidri.

Tu strādā arī Vidzemes Augstskolā. Kas ir tava auditorija?

Auditorija bijusi ļoti dažāda — Vidzemes Augstskolas studenti un administrācija, Mūžizglītības centra kursanti, esmu mācījis angļu valodu arī Valmieras Drāmas teātra aktieriem, pie reizes iegūstot informāciju, kā viņi strādā. Izcilas angļu valodas zināšanas bija Vidzemes Augstskolas maģistriem. Ciešāka saikne tomēr izveidojusies ar skolas jauniešiem, īpaši divpadsmito klašu skolēniem.

Tavs mērķis bija iepazīt arī Latvijas teātra mākslu. Kādas izrādes esi redzējis un kā tu vērtē mūsu teātrus?

Amerikā iestudē vienu izrādi un tad tā repertuārā ir vairākus mēnešus, šeit vienlaikus tiek iestudētas vairākas izrādes. Te ir grūti iegādāties teātra biļetes, Amerikā tā nav problēma. Valmierā ir ļoti augstas kvalitātes teātris, lieliski aktieri. Ïoti patika «Raudupiete», interesanti, kā Blaumaņa darbā tiek sasaistīta vecā paaudze un jaunieši. Esmu bijis arī uz Jauno Rīgas teātri, Dailes teātri, Rīgā redzēju Liepājas teātra viesizrādi «Pūt, vējiņi!».

Kādās Latvijas pilsētās vēl esi bijis? Kas palicis atmiņā?

Esmu bijis Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Siguldā, Valkā, Rūjienā, Mazsalacā, Jūrmalā. Patika Karosta un jūrmala Liepājā, Skaņaiskalns Mazsalacā. Aprīļa beigās plānots aizbraukt uz Rēzekni, Daugavpili, apmeklēt Marka Rotko mākslas centru. Esmu bijis arī Igaunijas pilsētā Tartu, bet šajā sestdienā došos uz Tallinu.

Būtībā Latvija ir ļoti atšķirīga vasarā un ziemā.

Kāds ir tavs dienas režīms ārpus skolas? Kā pavadi vakarus, nedēļas nogales?

Apmeklēju kino, džeza kluburestorānu «Parks», pasākumus kultūras centrā, «Kafe Rīga», «Chill Inn». Esmu bijis arī jauniešu klubos, bet nepatīk satikt iedzērušus skolēnus. Nedēļas nogalēs tiekos ar citiem Fulbraita stipendiātiem un Eiropas brīvprātīgajiem, kas dzīvo dažādās Latvijas pilsētās.

Kā tev patīk latviešu ēdieni?

Amerikā nav biezpiena, bet man garšo, arī biezpienkūkas. Patīk eksperimentēt ar ēdienu, bet skolas kafejnīcā labprāt izvēlos kādu karbonādi, arī miežu putru, siļķi kažokā.

Apbrīnojami, ka latvieši gandrīz katru dienu uzturā lieto kartupeļus.

Drīz tavs uzturēšanās laiks Latvijā beigsies. Vai domā kādreiz atgriezties?

Gribētu kādreiz redzēt Dziesmu un deju svētkus, apmeklēt, piemēram, «Positivus» festivālu. Ceru, ka pēc gadiem kāds no maniem skolēniem strādās Kultūras ministrijā un man būs blats, lai dabūtu biļetes…

Kas tevi gaida mājās?

Vecāki un jaunākā māsa, kas maijā mani apciemos Latvijā.

Visu sarunas laiku no Deivida staro vienkāršība un vieglums, no viņa lūpām nepazūd sirsnīgs smaids. Tas noteikti nav samākslotais dežūrsmaidiņš, kas esot raksturīgs amerikāņiem. Par Deividu pozitīvi atsaucas arī 12. klašu audzēkņi: — Stundas vienmēr ir interesantas, katru reizi ir savs stundas temats un uzdevumi. Mācīšanās ir jautrāka, jo nav tik ļoti jāpieturas pie visa mācītā, var runāt beztēmā, protams, neatejot no visiem gramatikas likumiem.

Tā kā Deivids nav pieradis pie aukstuma, bet šī ziema bija īpaši gara un viņam nepiemērota, atliek novēlēt, lai atlikušie pāris mēneši ar spirdzinošo maija zaļumu, ievziediem Gaujmalā, Starptautisko muzeju nakti un citiem dabas un kultūras jaukumiem sniedz vēl nebijušus iespaidus un paliek labās atmiņās par Latvijā pavadīto laiku.

Autors: Sandra Gredzena
Datums: 19.04.2013
Izdevums: Liesma
Rubrika: Liesmas viesi



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016