Aizvadīta zinātniski praktiskā konference „NAP 2014. – 2020. Ieviešana – iespējas un izaicinājumi reģionu izaugsmei” | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 
Vidzemes Augstskola ielūdz uz Zinātnieku nakts pasākumiem Valmierā
Visā Eiropā un arī Vidzemes Augstskolā (ViA) šī gada 30. septembrī notiks Zinātnieku nakts pasākumi. Augstskola un...
22.09.2016
Ekoskolu zaļais karogs turpina plīvot Vidzemes Augstskolā
Pirmdien, 19. septembrī, Vidzemes Augstskolai atkārtoti tika piešķirta Zaļā karoga balva. Tas tiek piešķirts mācību...
21.09.2016
Vidzemes Augstskolas studenti un darbinieki startē Valmieras maratonā
Svētdien, 18. septembrī norisinājās skriešanas seriāla „Bigbank Skrien Latvija” 6. posms – 10. "Sportlat Valmieras...
20.09.2016
Vidzemes Augstskolā atgriežas vieslekciju programma “SMART Lunch”
„Smart lunch” vieslekciju programma šajā studiju gadā tiks atklāta, trešdien, 21. septembrī, par sapņu piepildīšanu un...
20.09.2016

Aizvadīta zinātniski praktiskā konference „NAP 2014. – 2020. Ieviešana – iespējas un izaicinājumi reģionu izaugsmei”

Ziņa pievienota - 22.05.2013

Ar aktīvām diskusijām ir noslēgusies zinātniski praktiskā konference „NAP 2014. – 2020. Ieviešana – iespējas un izaicinājumi reģionu izaugsmei”. Konferencē kopumā piedalījās vairāk kā 70 cilvēku, pārstāvot uzņēmējdarbības nozari, pašvaldības, nevalstisko organizāciju sektoru un citus plānošanas reģionus. Domājot par reģiona attīstību, klātesošie diskutēja par Nacionālā attīstības plāna ieviešanas iespējām un izaicinājumiem, Latvijas prioritāšu saskaņošanu ar Eiropas Komisijas redzējumu. Konferencē uzstājās vairāki valsts pārvaldes un akadēmiskās jomas pārstāvji un speciālisti, tostarp Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, Pārresoru koordinācijas centra konsultante Māra Sīmane, ekonomists, profesors Uldis Osis un Skotijas „Heriot-Watt” Universitātes profesors Klifs Heigs (Cliff Hague).

Šobrīd ir apstiprināts Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam un ir uzsāktas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par Eiropas Savienības (ES) finansējuma sadali nākamajam plānošanas periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam. Lai gan ir zināmas NAP noteiktās prioritātes, tomēr vēl nav skaidrs precīzs finansējuma apjoms attiecīgajām prioritātēm, kura saskaņošana šobrīd notiek ar Eiropas Komisiju. Fondu apgūšana un plānotās investīciju prioritātes būtiski ietekmēs turpmāko valsts un reģionu attīstību, kā arī katra iedzīvotāja ikdienu.  

Kā atzina LR Finanšu ministrijas (FM) Valsts sekretāre Sanita Bajāre, darba vēl ir ļoti daudz, ir zināmi Eiropas Komisijas iebildumi, kuri jārisina, lai gūtu finansējumu plānotajā apjomā. Šobrīd notiek saskaņošanas process nacionālā līmenī.

Finanšu ministrija ir atvērta dialogam un aicina ikvienu piedalīties Partnerības līguma un Darbības programmu projektu izstrādē, sniedzot savu redzējumu un ieteikumus. Ar dokumentiem variet iepazīties šeit.

Īpašais konferences viesis, Skotijas „Heriot-Watt” Universitātes profesors Klifs Heigs (Cliff Hague), uzstājās ar prezentāciju „Mazo pilsētu attīstības potenciāls reģionu izaugsmei”. Profesors Heigs ir atzīts plānošanas un telpiskās attīstības eksperts, un ir bijis „Karaliskā pilsētplānošanas institūta” un „Nāciju Sadraudzības (Commonwealth) plānotāju asociācijas” prezidents. Profesors uzsvēra mazo pilsētu nozīmību un nepieciešamību tajās investēt un attīstīt to ekonomisko izaugsmi. Izzināt patiesās pilsētas problēmas lielākoties var runājot ar vietējiem iedzīvotājiem un individuāli aplūkojot katras pilsētas gadījumu, lai efektīvāk izvērtētu pilsētas izaicinājumus un atrastu potenciālās izaugsmes nišas. Šādu metodi piekopj arī pats profesors, atklājot, ka statistiskie dati ne vienmēr identificē patiesās problēmas. Saskatot līdzības Latvijas un Skotijas situācijā – mazpilsētu iedzīvotāji aizplūst uz lielajām pilsētām, vietējie tirgotāji cieš dēļ lielveikaliem tuvējās pilsētās – Heigs min, ka nepieciešams atrast katras pilsētas unikalitāti, nebaidīties eksperimentēt veidojot pilsētas tēlu. Tāpat profesors uzsvēra skolu un augstskolu nozīmi reģionā, kuras atdzīvina pilsētu un palīdz noturēt jauniešus reģionā. Šo tematu turpināja Vidzemes Augstskolas (ViA) pārstāve Sarmīte Rozentāle, runājot par augstskolas lomu reģiona attīstībā.

Ekonomists, profesors Uldis Osis uzsāka diskusiju par reģionālās pārvaldes līmeņa nozīmi teritorijas ekonomiskās izaugsmes attīstībā, uzsverot otrā līmeņa pašvaldību nozīmību. Oša kungs uzsvēra, ka pirmais solis, lai sekmētu reģionu izaugsmi, ir būtiski spēcināt plānošanas reģionus: nostiprināt un paplašināt plānošanas reģionu funkcijas, sniegt lielāku rīcības brīvību, nodrošināt finansējumu funkciju izpildei, palielināt plānošanas reģionu atbildību par to teritoriju ekonomisko izaugsmi.

Vidzemes Augstskolas docētājs Visvaldis Valtenbergs dalījās ESPON pētījuma rezultātos par telpiskās plānošanas indikatoriem un asociētā profesore Feliciana Rajevska runāja par būtiskākajiem Latvijas cilvēkdrošības izaicinājumiem, kas ir ilgstošs bezdarbs, zemie ienākumi, augsts nevienlīdzības līmenis, kā arī Eiropas Savienības ekonomiskā recesija un nedrošība par sociālajām garantijām nākotnē.

Konferencei noslēdzoties, lielākās diskusijas raisīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prezentācija par investīciju koncentrēšanu pēc „9+21” modeļa, kur būtiskāko nākamā plānošanas perioda investīciju apjomu plānots koncentrēt attīstības centros - 9 Latvijas lielākajās pilsētās un 21 reģionālās nozīmes pilsētā. Viedokļi šajā jautājumā ir neviennozīmīgi un gan Vidzemes plānošanas reģions, gan Latvijas Pašvaldību Savienība ne reizi vien ir pauduši savu nostāju pret šāda modeļa ieviešanu.  Modelis neparedz vērā ņemamas investīcijas arī pārējās valsts pašvaldībās, lauku teritorijās. Plašas diskusijas izvērsās arī par to, vai svarīgāk ir censties reģionos piesaistīt lielos ārvalstu investorus, vai tomēr vairāk atbalstīt vietējos mazos un vidējos uzņēmējus.

Lai gan tematu loks bija plašs, konference pierādīja, ka interese no cilvēkiem reģionā ir pietiekami liela, tāpēc ir pamats domāt, ka šāda veida diskusijas reģionos ir jāturpina.

Prezentācijas no konferences pieejamas šeit

Konferences pirmās daļas video ieraksts pieejams šeit.

Konferences otrās daļas video ieraksts pieejams šeit.

Skotijas „Heriot-Watt” Universitātes profesors Klifs Heigs (Cliff Hague) stāsta par mazo pilsētu attīstības iespējām un izaicinājumiem.

Konferenci organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projektu „Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” un ESPON projektu "Galvenie indikatori teritoriālajai kohēzijai un telpiskajai plānošanai/ KITCASP".

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, ES struktūrfondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta 2012.-2013. gadam speciālists, e-pasts: kristaps.rocans@vidzeme.lv.

21.05.2013

 



	
 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016