Vidzemes Augstskolas Senāta nolikums | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 

Vidzemes Augstskolas Senāta nolikums

Apstiprināts Vidzemes Augstskolas

Satversmes sapulcē 27.06.2007.,

lēmums Nr.5.11;

ar 18.06.2008. grozījumiem,

(lēmums Nr.8/7);

ar 16.06.2010. grozījumiem

(lēmums Nr.1/7);

ar 15.02.2012.grozījumiem

(lēmums Nr.1/5);

ar 03.09.2014. grozījumiem

(lēmums Nr.3/3)

 

Vidzemes Augstskolas

Senāta nolikums

 

1. Vispārīgie noteikumi

Vidzemes Augstskolas Senāts (turpmāk – Senāts) ir koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Vidzemes Augstskolas (turpmāk – ViA) darbības sfēras.

 

2. Senāta sastāvs

2.1. Senāta sastāvā ir 75 procenti akadēmiskā personāla pārstāvju un ne mazāk kā 20 procenti studējošo.

2.2. Senāts sastāv no 20 (divdesmit) locekļiem: 15 (piecpadsmit) akadēmiskā personāla pārstāvjiem, 4 (četriem) studējošo pārstāvjiem un 1 (viena) vispārējā personāla pārstāvja.

2.3. Ne mazāk kā 50% (piecdesmit procentiem) senatoru jābūt akadēmiskajam personālam ar doktora grādu.

2.4. Senātā tiek nodrošināta katras akadēmiskās struktūrvienības (nodaļas, fakultātes u.c.) pārstāvniecība.

 

3. Senāta kompetence

3.1. Senāts:

3.1.1. ievēl ViA Goda biedrus;

3.1.2. ievēl un atsauc Senāta priekšsēdētāju un Senāta priekšsēdētāja vietnieku;

3.1.3. pēc rektora priekšlikuma  ievēl prorektorus un pieņem lēmumu par viņu atbrīvošanu no amata;

3.1.4. apstiprina ievēlētos akadēmisko struktūrvienību vadītājus un pieņem lēmumu par viņu atbrīvošanu no amata, izņemot fakultāšu dekānus, kā arī fakultāšu struktūrvienību vadītājus.;

3.1.5. nosaka ViA struktūru un pieņem lēmumu par ViA fakultāšu, nodaļu, katedru, filiāļu un pārstāvniecību Latvijas Republikā un ārzemēs izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju, kā arī dibina, reorganizē un likvidē citas ViA struktūrvienības;

3.1.6. apstiprina patstāvīgo struktūrvienību nolikumus, ViA dibināto biedrību, nodibinājumu, komercsabiedrību un iestāžu statūtus un/vai nolikumus;

3.1.7. apstiprina ViA Padomnieku konventa nolikumu un  sastāvu;

3.1.8. pieņem lēmumu par komercsabiedrību, biedrību, nodibinājumu un iestāžu nodibināšanu;

3.1.9. pieņem lēmumu par ViA dalību komercsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos;

3.1.10. apstiprina studentu pašpārvaldes organizācijas statūtus;

3.1.11. apstiprina ViA darba kārtības noteikumus un darba samaksas sistēmu;

3.1.12. nepieciešamības gadījumā ar 2/3 (divām trešdaļām) balsu ir tiesīgs apturēt rektora un studentu pašpārvaldes lēmumus, ja tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem vai ViA iekšējiem normatīvajiem aktiem;

3.1.13. lemj par Satversmes sapulces sēžu izsludināšanu;

3.1.14. apstiprina ViA budžetu, pieņem lēmumus par ilgtermiņa investīciju ieguldīšanu un finansējuma piesaistīšanu (t.sk. kredīti un riska kapitāls);

3.1.15. apstiprina studiju procesu regulējošos iekšējos normatīvos aktus (nolikumi, reglamenti, kārtības, instrukcijas, ieteikumi u.c.);

3.1.16. apstiprina jaunas studiju programmas un virza tās licencēšanai un akreditācijai;

3.1.17. savas kompetences ietvaros lemj par stipendiju izveidi un nosaka to piešķiršanas kārtību;

3.1.18. apstiprina iekšējos normatīvos aktus, kas nosaka zinātnisko darbību ViA;

3.1.19. apstiprina ViA zinātniskās darbības pamatvirzienus saskaņā ar ViA stratēģiju, fakultāšu, citu akadēmisko struktūrvienību priekšlikumiem;

3.1.20. pēc rektora priekšlikuma pieņem izskatīšanai citus ar ViA darbību saistītus jautājumus;

3.1.21. izvērtē akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu atbilstību LR normatīvajiem aktiem, ViA iekšējiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem līgumiem un lemj par šķīrējtiesas lēmuma apstiprināšanu.

 

4. Senāta ievēlēšana un pilnvaru termiņš

4.1. Akadēmiskā personāla pārstāvjus Senātā, aizklāti balsojot, ievēl Satversmes sapulce no akadēmiskajos amatos ievēlētā personāla vidus.

4.2. Akadēmiskā personāla senatoru kandidāti ir:

4.2.1. visi vēlētie akadēmiskā personāla pārstāvji ar doktora grādu;

4.2.2. akadēmisko struktūrvienību izvirzītie vēlētie akadēmiskā personāla pārstāvji. Katrai akadēmiskajai struktūrvienībai ir jāizvirza vismaz divi senatora kandidāti. Senatoru kandidātus izvirza akadēmiskās struktūrvienības akadēmiskajos amatos ievēlētais personāls, izsakot savu gribu Senāta kandidatūru vēlēšanās. Senatora kandidātu izvirzīšanai ir nepieciešams, lai vēlēšanās piedalītos vismaz divas trešdaļas no akadēmiskās struktūrvienības vēlēta personāla, un par senatora kandidātu nobalsotu vismaz puse no vēlēšanās piedalījušos skaita.

4.3. Par akadēmiskā personāla senatoru kandidātu ievēlēšanu balso visi Satversmes sapulces akadēmiskā personāla pārstāvji. Akadēmiskā personāla kandidātus uz senatora amatu atbilstoši saņemtajam balsu skaitam sakārto dilstošā secībā. Vispirms senatora amatam atlasa vienu pārstāvi no katras akadēmiskās struktūrvienības un vienu pārstāvi no katras ViA pārraudzībā esošās zinātniskās institūcijas ar lielāko balsu skaitu, kuri ir ievēlēti ViA kā akadēmiskā personāla pārstāvji. Tālāk senatora amatam tiek atlasīts pa 1 (vienam) kandidātam no katra studiju virziena, kuri netika atlasīti iepriekš un kuri ieguvuši vislielāko balsu skaitu tā, lai kopējais pārstāvju skaits ar doktora grādu, ieskaitot iepriekš atlasītos pārstāvjus, būtu ne mazāks par 8 (astoņi). Visbeidzot, no saraksta atlasa vislielāko balsu skaitu ieguvušos pārstāvjus, kuri netika atlasīti iepriekš.

4.4. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēl studējošo pašpārvalde. Satversmes sapulce apstiprina Senātā ievēlētos studējošo pārstāvjus. 

4.5. Vispārējā personāla pārstāvjus Senātā, aizklāti balsojot, ievēl Satversmes sapulce no vispārējā personāla vidus. Vispārēja personāla kandidātus izvirza ViA vispārējā personāla Senāta kandidatūru vēlēšanās. Vispārējā personāla  Senāta kandidatūru vēlēšanas izsludina rektors. Senatora kandidātu izvirzīšanai ir nepieciešams, lai vēlēšanās piedalītos vairāk nekā puse no vispārējā  personāla, un par senatora kandidātu nobalsotu vairāk nekā puse no vēlēšanās piedalījušos skaita.

4.6. Senāta pilnvaru termiņš ir divi gadi. Jaunievēlētā Senāta pilnvaru termiņš sākas ar brīdi, kad beidzas iepriekšējā Senāta pilnvaru termiņš. Ja Senāta vēlēšanas notiek pēc iepriekšējā Senāta pilnvaru termiņa beigām, tad jaunievēlētā Senāta pilnvaru termiņš sākas ar ievelēšanas dienu. Ja jauns Senāts nav ievēlēts līdz iepriekšējā Senāta pilnvaru termiņa beigām, tad iepriekšējais Senāts turpina darboties līdz jaunā Senāta ievēlēšanai, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem.

4.7. Senatoru pilnvaras izbeidzas pirms 5.punktā noteiktā Senāta pilnvaru termiņa izbeigšanās šādos gadījumos:

4.7.1. ja izbeidzas darba tiesiskās attiecības starp ViA un senatoru -  vispārējā vai akadēmiska personāla pārstāvi;

4.7.2. ja senators – studējošo pārstāvis ir eksmatrikulēts;

4.7.3. ja senators iesniedz Senāta priekšsēdētājam Satversmes sapulcei adresētu atlūgumu;

4.7.4. ja senators ir pārgājis citā personāla kategorijā;

4.7.5. ja senatoru ar motivētu lēmumu atsaukusi Satversmes sapulce vai studējošo pašpārvalde.

4.8. Jaunu senatoru nosaka vai ievēl ne vēlāk kā viena mēneša laikā no 4.7.apakšpunktā minēto apstākļu iestāšanās.

4.9. Senatoru – akadēmiskā vai vispārējā personāla pārstāvi nosaka Satversmes sapulces Mandātu komisija izsniedzot mandātu tai personai, kura attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Mandātu neizsniedz personām par kurām nav nobalsojis 4.2.2. vai 4.5.apakšpunktā noteiktais vēlētāju skaits, ka arī personām, kuras atteikušās pildīt senatora pienākumus. Ja senatora – akadēmiskā vai vispārējā personāla pārstāvi Mandātu komisija nevar noteikt, tad jaunu senatoru ievēl Satversmes sapulce šajā nolikumā noteiktajā kārtībā.

4.10. Senatoru – studējošo pārstāvi ievēl studējošo pašpārvalde. Jauna senatora ievēlēšanas atbilstību studējošo pašpārvaldes iekšējo normatīvo aktu prasībām pārbauda Satversmes sapulces Mandātu komisija. Mandātu komisijas lēmumu studējošo pašpārvalde var apstrīdēt Satversmes sapulcē. Izskatot studējošo pašpārvaldes sūdzību, Satversmes sapulce pieņem lēmumu par jauna senatora apstiprināšanu vai atteikšanos to apstiprināt.

4.11. Senatoru pilnvaras tiek apturētas senatora ilgstošās prombūtnes laikā, t.i. atvaļinājuma, slimības, mācību vai studiju laikā vai periodā, kurā senators nevar pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo nolikumu. Senatora prombūtne atzīstama par ilgstošu, ja tā pārsniedz trīs mēnešus četru mēnešu periodā.

4.12. Uz senatora ilgstošās prombūtnes laiku, bet ne ilgāk par atlikušo Senāta pilnvaru laiku, Nolikuma 4.8.-4.10.apakšpunktos noteiktajā kārtībā ievēl vai nosaka jaunu senatoru.

 

5. Senāta darba organizācija

5.1. Senāta darbu organizē un vada Senāta priekšsēdētājs. Senāta priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic priekšsēdētāja vietnieks. Senāta priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklātās vēlēšanās ievēl Senāts uz Senāta pilnvaru termiņu.

5.2. Par Senāta priekšsēdētāju nevar ievēlēt Satversmes sapulces priekšsēdētāju, rektoru, prorektorus un dekānus.

5.3. Senāta darbs notiek sēdēs. Senāta sēdes sasauc un vada, kā arī Senāta sēžu darba kārtības izstrādāšanu nodrošina Senāta priekšsēdētājs.

5.4. Visiem Senāta darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem jābūt iepriekš sagatavotiem un vispirms izskatītiem struktūrvienībās vai koleģiālās institūcijās, kuru kompetenci skar attiecīgais jautājums, pēc tam - attiecīgajā Senāta pastāvīgajā komisijā (turpmāk - Komisija), kurai jādod savs atzinums par izskatāmo jautājumu. ViA iekšējo normatīvo aktu vai to grozījumu projektus jāsaskaņo ar ViA juristu. Jautājumu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Senāta sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā Komisijā. Senāts var pieņemt izskatīšanai arī jautājumus, kas nav iepriekš izskatīti atbildīgajās Komisijās, ja tie ir izskatīti struktūrvienībās un koleģiālās institūcijās, kuru kompetenci skar attiecīgais jautājums.

5.5. Senāta priekšsēdētāja pienākumi:

5.5.1. pārbaudīt vai iesniedzot iesniegumu Senātam ir ievēroti Nolikuma 3.1., 5.3. un 7.2.apakšpunktu noteikumi, ka arī kopā ar Komisiju vadītājiem vienoties par katrā komisijā izskatāmajiem jautājumiem;

5.5.2. iepazīties ar Komisiju lēmumiem un rekomendācijām un, vadoties pēc izteiktajiem priekšlikumiem un konsultējoties ar Komisiju vadītājiem, sastādīt Senāta darba kārtību;

5.5.3. vadīt Senāta sēdi atbilstoši darba kārtībai;

5.5.4. nodrošināt iespēju izteikties par darba kārtības jautājumiem visiem senatoriem un klātesošām personām.

5.5.5. parakstīt dokumentus attiecībā uz rektora darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar citos normatīvajos aktos noteikto.

5.6. Senāta sēdes protokolu sagatavo Senāta sekretārs. Senāta sekretāru pieņem darbā ViA rektors. Sekretārs par savu darba pienākumu pildīšanu saņem atalgojumu.

 Senāta sekretāra pienākumi:

5.6.1. protokolēt Senāta sēdes;

5.6.2. trīs darba dienu laikā no Senāta sēdes dienas sagatavot sēdes protokolu un iesniegt to sēdes priekšsēdētājam;

5.6.3. saskaņā ar ViA lietu nomenklatūru kārtot Senāta dokumentāciju, nodrošināt dokumentu saglabāšanu un nodošanu arhīvā;

5.6.4. ne vēlāk kā četras darba dienas pirms paredzētās Senāta sēdes izsūtīt visiem senatoriem uzaicinājumu uz sēdi, uzaicinājumam  pievienojot sēdes darba kārtību, bet Senāta sēdē izskatāmos dokumentus ievietot ViA informatīvajā sistēmā;

5.6.5. informēt par Senāta lēmumiem atbilstošās struktūrvienības, koleģiālās institūcijas vai personāla locekļus, kuru kompetenci skar attiecīgais jautājums un nepieciešamības gadījumā sagatavot Senāta sēdes protokola izrakstus;

5.6.6. nodrošināt Senāta apstiprināto iekšējo normatīvo aktu aktuālās redakcijas sagatavošanu

5.7. Senatoru pienākumi ir:

5.7.1. pārzināt ViA iekšējos normatīvos aktus;

5.7.2. līdz sēdes sākumam iepazīties ar Komisijām iesniegtajiem jautājumiem un dokumentiem;

5.7.3. piedalīties Komisijas sēdē un izskatīt Komisijai iesniegtos jautājumus;

5.7.4. ierasties uz Senāta sēdi un piedalīties darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā;

5.7.5. balsojot izteikt savu attieksmi par konkrēto jautājumu, kas ir formulēts  sēdes vadītāja priekšlikumā;

5.7.6. paziņot Senāta priekšsēdētājam vai Komisijas vadītājam par neierašanos uz Senāta vai Komisijas sēdi, ka arī neierašanas iemesliem vismaz divas dienas iepriekš.

 

6. Senāta komisijas

6.1. Senāts atbilstoši ViA darbības galvenajiem virzieniem veido Komisijas, kuras izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem.

6.2. Senātam ir šādas  Komisijas:

6.2.1. Studiju un zinātņu komisija

6.2.2. Finanšu, budžeta un stratēģijas komisija.

6.3. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts var izveidot arī  citas komisijas.

6.4. Komisijas darbojas saskaņā ar Senātā apstiprinātu nolikumu, kurā formulēti Komisiju uzdevumi un darbības pamatprincipi.

6.5. Komisijas izveido uz Senāta pilnvaru laiku vismaz septiņu senatoru sastāvā. Katram Senatoram jādarbojas vismaz vienā komisijā.

6.6. Komisiju vadītāju pienākumi ir:

6.6.1. informēt attiecīgās Komisijas locekļus par Komisijas sēdes norises laiku un vietu, izsūtīt darba kārtību un dokumentus;

6.6.2. uzaicināt uz komisijas sēdi jautājuma iesniedzēju un ekspertus, informēt ekspertus par izskatāmo jautājumu būtību un iepazīstināt ar iesniegtajiem dokumentiem;

6.6.3. vadīt komisijas darbu;

6.6.4. saskaņā ar komisijas lēmumiem rekomendēt ekspertus, kuri aicināmi uz Senāta sēdi.

 

7. Senāta sēdes

7.1. Senāta sēdes tiek sasauktas ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Ārkārtas sēdes tiek sasauktas, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/2 (puse) senatoru, rektors, Senāta priekšsēdētājs vai Vidzemes augstskolas Padomnieku konvents. Šādu sēdi sasauc ne vēlāk kā 5 (piecas) darba dienas pēc rakstiska pieprasījuma iesniegšanas Senāta priekšsēdētājam.

7.2. Jautājumus izskatīšanai Senātā var iesniegt rektors, prorektori, akadēmisko vai administratīvo struktūrvienību vadītāji, senatori, akadēmiskā šķīrējtiesa, Padomnieku konvents, studējošo pašpārvalde. Jautājuma pieteikums un materiāli jāiesniedz Senāta sekretāram ne vēlāk kā 10 (desmit) dienas pirms Senāta sēdes.

7.3. Senāta sēdi organizē Senāta priekšsēdētājs. Senāta sēdes materiālu sagatavošanu veic Senāta sekretārs.

7.4. Senāts lēmumus pieņem, ja par to nobalso vairāk par pusi no klātesošajiem senatoriem. Priekšsēdētājam ir izšķirošā balss neizšķirta balsojuma gadījumā. Priekšsēdētāja vietniekam, pildot Senāta priekšsēdētāja pienākumus, nav izšķirošās balss tiesību. Lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja balsošanā piedalījušies vismaz 2/3 (divas trešdaļas) senatoru. Aizklāta balsošana notiek, ja to pieprasa vismaz 1/3 (viena trešdaļa) senatoru. Pieņemtie Senāta lēmumi ir brīvi pieejami.

7.5. Savā darbībā Senāts ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, ViA Satversmi, šo nolikumu un citus ViA iekšējos normatīvos aktus. Pieņemot lēmumu, Senāts vadās no lietderības apsvērumiem.

7.6. Rektoram ir atliekošā veto tiesības Senāta lēmumiem. Studējošo pārstāvjiem ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Studējošo pārstāvju veto ir spēkā, ja par to nobalso ne mazāk kā puse no studējošo pārstāvju – senatoru skaita. Par veto piemērošanu paziņo attiecīgas Senāta sēdes laikā vai rakstiski divu darba dienu laikā pēc protokola parakstīšanas. Rakstisks paziņojums par veto piemērošanu jāiesniedz Senāta priekšsēdētājam.

7.7. Lēmumi, kuriem piemērots veto, nestājas spēkā. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido Senāts. Šo jautājumu izskata nākamajā Senāta sēdē, pieņemot lēmumu ar 2/3 (divu trešdaļu) balsu vairākumu no klātesošo  senatoru skaita.

7.8. Senāta lēmumi stājas spēkā trešajā dienā pēc tam, kad attiecīgu Senāta sēdes protokolu parakstījuši attiecīgās Senāta sēdes vadītājs un sekretārs, ja Senāta lēmumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanas laiks. Senāta sēdes protokols jāparaksta ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no Senāta sēdes dienas. Parakstot protokolu, jānorāda protokola parakstīšanas datums.

7.9. Pēc Senāta sēdes protokola parakstīšanas Senāta sekretārs publicē tā elektronisko versiju ViA informatīvajā sistēmā.

7.10. Senāta lēmumus var apstrīdēt Satversmes sapulcē.

7.11. Senatori nesaņem atalgojumu par darbu Senātā.

 

8. Atbildība

8.1. Senāta priekšsēdētājs atbild Senātam par šajā nolikumā noteikto pienākumu izpildi. Senāta priekšsēdētāju var atsaukt Senāts.

8.2. Senāta sekretārs atbild par savu darba pienākumu izpildi.

8.3. Senators atbild par šajā nolikumā noteikto senatora pienākumu izpildi. Satversmes sapulce vai tās ViA personāla kategorijas darbinieks, kuru senators pārstāv ir tiesīgi pieprasīt paskaidrojumus par senatora darbu. Senatoru var atsaukt institūcija, kura to ir ievēlējusi.

8.4. Senāta komisijas vadītājs atbild Senāta priekšsēdētājam par šajā nolikumā noteikto pienākumu izpildi.

8.5. Senāts atbild Satversmes sapulcei par tā pieņemto lēmumu atbilstību Latvijas Republikas un ViA normatīvajiem aktiem, kā arī lietderības apsvērumu ievērošanu.

8.6. Senāta priekšsēdētājam vai vismaz desmit tās ViA personāla kategorijas darbiniekiem, kuru senators pārstāv ir tiesības lūgt senatora atsaukšanu būtisku šī nolikuma 5.7.apakšpunkta noteikumu pārkāpuma dēļ (senators vienā Senāta darbības gadā bez attaisnojošā iemesla nav ieradies uz vismaz četrām Senāta vai Senāta komisijas sēdēm, senators vairakkārt bez attaisnojošā iemesla nav paziņojis par neierašanos uz Senāta vai Senāta komisijas sēdi šajā nolikumā noteiktajā kārtībā u.c.)

 

Senāta nolikums (Latv.val. PDF formātā 71,04 KB)


 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016