Vidzemes Augstskolas Satversme | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 

Vidzemes Augstskolas Satversme

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Vidzemes Augstskolas Satversmi

1.pants. Vidzemes Augstskolas Satversmes sapulcē 2007.gada 27.jūnijā pieņemtā Vidzemes Augstskolas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.

2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Vid­zemes Augstskolas Satversme.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 13.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2007.gada 29.decembrī

Pieņemta
Vidzemes Augstskolas Satversmes sapulcē
2007.gada 27.jūnijā

Grozījumi pieņemti
Vidzemes Augstskolas
Satversmes sapulcē 2012.gada 15.februārī,
2012.gada 27.jūnijā,
2013.gada 5.jūnijā un
2014.gada 3.septembrī

Vidzemes Augstskolas Satversme
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2015.)

Preambula

Vidzemes Augstskola (turpmāk - Augstskola) dibināta 1996.gadā ar dibinātāju sapulces lēmumu, kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes augstskola" nolūkā sekmēt cilvēkresursu ar augstāko izglītību piesaisti Vidzemes reģiona izaugsmei.

Ar Ministru kabineta 2000.gada 20.decembra rīkojumu Nr.649 "Par Vidzemes augstskolas dibināšanu" sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes augstskola" ir pārveidota par valsts augstskolu.

Pirmā Vidzemes Augstskolas, kā valsts augstskolas, Satversme tika pieņemta Satversmes sapulcē 2001.gada 24.februārī.

Otrā Vidzemes Augstskolas Satversme pieņemta 2007.gada 27.jūnijā.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Augstskola ir valsts dibināta reģionāla augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības un zinātnes institūcija, kura sekmē Vidzemes novada un visas valsts attīstību un zinātnisko potenciālu. Augstskola nodrošina mūsdienu līmenim atbilstošas studijas un pētniecību, balstoties uz augstākās izglītības un zinātnes vienotību. Augstskola aktīvi piedalās aktuālu sabiedrības un valsts problēmu risināšanā.

2. Augstskolas oficiālais nosaukums ir Vid­zemes Augstskola, nosaukuma saīsinājums ir ViA. Augstskolas juridiskā adrese ir: Cēsu iela 4, Valmiera, Latvijas Republika.

3. (Izslēgts ar 19.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2015.)

4. Augstskola ir atvasināta publiska persona, tai ir juridiskas personas statuss. Augstskolai ir savs zīmogs, kurā attēlota zaļa liepas lapa uz balta fona. Augstskolas atklāšanas diena - 27.septembris - ir Augstskolas svinamā diena.

II. Darbības mērķis, darbības pamatvirzieni, uzdevumi un pamatprincipi

5. Augstskolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, citi Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī šī Satversme.

6. Augstskolas darbības mērķis ir attīstīt Augstskolu kā vienu no inovatīvākajiem reģionāliem akadēmiskajiem izglītības, zinātnes un pētniecības centriem Baltijas jūras telpā, kā arī sekmēt Vidzemes reģiona attīstību, sniedzot mūsdienu prasībām atbilstošu kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību, veicot pētniecību un veiksmīgi sadarbojoties ar partneriem Latvijā un ārvalstīs.

7. Augstskolas darbības pamatvirzieni ir augstākās izglītības īstenošana, zinātnisko pētījumu veikšana, tālākizglītības un mūžizglītības programmu īstenošana.

8. Augstskolas uzdevumi ir:

8.1. nodrošināt pilna cikla augstāko izglītību (pirmā un otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, profesionālo un akadēmisko bakalaura izglītību un profesionālo un akadēmisko maģistra izglītību), doktora līmeņa studijas, tālākizglītību un mūžizglītību atbilstoši darba tirgus attīstības tendencēm;

8.2. veidot augsta līmeņa zinātnisko vidi, attīstot un popularizējot zinātniskos pētījumus;

8.3. nodrošināt stabilu, ilgtermiņa attīstību veicinošu finansējumu, materiāli tehnisko bāzi un pārvaldības procesus;

8.4. attīstīt akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo profesionalitāti un kompetenci;

8.5. sekmēt uz Augstskolas stratēģijā minēto misiju vērsta un lojāla personāla un studējošo piesaisti, izaugsmi un vēlmi radoši ieguldīt savas intelektuālās un profesionālās spējas Augstskolas attīstībā;

8.6. radīt un uzturēt vidi, kura dod iespēju daudzpusīgi attīstīties, sadarboties un izpausties ikvienam Augstskolā strādājošajam un studējošajam;

8.7. veidot sadarbībai atvērtu Augstskolas vidi;

8.8. īstenot savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

9. Savā darbībā Augstskola balstās uz šādiem pamatprincipiem:

9.1. studiju, akadēmiskajā un zinātniskajā darbā tiek ievērotas Latvijas Republikas un sabiedrības intereses, kā arī ņemti vērā pasaules civilizācijas sasniegumi un humānisma principi;

9.2. Augstskola nodrošina studiju un zinātniskā darba vienotību;

9.3. Augstskola nodrošina izziņas un zinātniskā darba brīvību, atbilstoši Augstskolas zinātniskās darbības prioritātēm atbalsta pētnieciskā darba rezultātu publicēšanu un popularizēšanu;

9.4. Augstskola savā darbībā nodrošina akadēmiskās brīvības principa ievērošanu studējošajiem un akadēmiskajam personālam.

III. Personāls

10. Augstskolas personālu veido:

10.1. akadēmiskais personāls, kuru veido Augstskolas darbinieki, kuri ir ievēlēti Augstskolā akadēmiskajos amatos;

10.2. vispārējais personāls, t.i., Augstskolas darbinieki, kas nodarbināti Augstskolā uz darba līguma pamata un kas neietilpst 10.1.apakšpunktā noteiktajās darbinieku kategorijās;

10.3. studējošie. Studējošie ir:

10.3.1. Augstskolas pilna laika studējošie (tai skaitā maģistranti un doktoranti);

10.3.2. Augstskolas nepilna laika studējošie (tai skaitā maģistranti un doktoranti).

11. Augstskolas personāla tiesiskais statuss Augstskolā tiek noteikts saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un šo Satversmi.

12. Augstskolas institūcijas un amatpersonas godprātīgi nodrošina personai iespējas realizēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos un šajā Satversmē noteiktās tiesības. Augstskolas personālam ir tiesības:

12.1. saņemt informāciju no Augstskolas institūcijām un amatpersonām jautājumos, kas skar tā intereses. Augstskolas amatpersonas un institūcijas ir tiesīgas atteikties sniegt personai informāciju tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

12.2. piedalīties Augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un Augstskolas iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses. Šai nolūkā personai ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju un mutiski vai rakstveidā izteikt savu viedokli vai priekšlikumu par lēmuma projektu, ievērojot attiecīgas Augstskolas institūcijas darba kārtību. Institūcijai vai amatpersonai, kuras kompetencē ir attiecīga jautājuma izskatīšana, ir pienākums ņemt vērā izteiktos viedokļus un priekšlikumus un, priekšlikumu noraidīšanas gadījumā, sniegt motivētu atbildi par priekšlikuma noraidīšanas iemesliem;

12.3. piedalīties Augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs un tikt uzklausītam, ievērojot sēdes darba kārtību.

13. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam Satversmes sapulcē un Senātā ir:

13.1. akadēmiskajam personālam;

13.2. vispārējam personālam;

13.3. studējošiem.

Katra no minētajām personāla grupām savus pārstāvjus Satversmes sapulcē un Senātā ievēl atsevišķi.

14. Augstskolas vadība rūpējas par Augstskolas personāla darba apstākļiem, veselību un atpūtu, profesionālās kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju, nodrošina atbilstošus apstākļus to profesionālajai darbībai, izaugsmei un tālākizglītības iespējām.

15. Augstskolas personāla pienākumi ir:

15.1. ar savu darbību veicināt Augstskolas uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu;

15.2. veicināt demokrātijas un atklātuma principu nostiprināšanos Augstskolas darbībā un pārvaldē;

15.3. ievērot Augstskolas Satversmi, izstrādātos iekšējos normatīvos aktus.

16. Augstskolas akadēmiskais un vispārējais personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā piešķirami apbalvojumi vai arī piemērojami disciplinārsodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

17. Augstskolas akadēmiskajam personālam:

17.1. ir pienākums piedalīties studējošo izglītošanā un veikt zinātniskos pētījumus. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Augstskola;

17.2. ir tiesības īstenojamo studiju programmu noteiktajos ietvaros patstāvīgi noteikt studiju darba un pārbaudījumu saturu un formu, izvēlēties metodiku;

17.3. ir tiesības brīvi paust savus zinātniskos uzskatus;

17.4. ir tiesības, veicot zinātnisko darbu, brīvi izvēlēties pētījumu metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus.

Akadēmiskajam personālam ir tiesības pretendēt uz finansējumu zinātniskajam un akadēmiskajam darbam no Augstskolas un citiem avotiem, lai veicinātu Augstskolas mērķa un uzdevumu izpildi.

18. Profesoriem un asociētajiem profesoriem, kas sasnieguši pensijas vecumu, Augstskola var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

19. Personas, kas devušas īpašu ieguldījumu Augstskolas darbībā un attīstībā, var ievēlēt par Augstskolas Goda biedriem. Augstskolas Senāts var atsaukt Goda biedra statusu personai, kas ar savām darbībām nelabvēlīgi ietekmējusi Augstskolas reputāciju vai kavējusi tās attīstību.

20. Augstskolas profesoru, asociēto profesoru un docentu galvenos uzdevumus nosaka Latvijas Republikas augstāko izglītību un zinātni reglamentējošie normatīvie akti.

21. Lektora galvenie uzdevumi:

21.1. lekciju sagatavošana un lasīšana, studiju nodarbību vadīšana un pārbaudījumu organizēšana attiecīgajā studiju kursā;

21.2. studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

21.3. piedalīšanās studiju programmu darba un kvalitātes vērtēšanā.

22. Asistenta galvenie uzdevumi:

22.1. asistēt profesoru, asociēto profesoru un docentu vadītajās lekcijās un semināros, sagatavot un organizēt pārbaudes darbus, vadīt praktiskās nodarbības un piedalīties studentu zināšanu vērtēšanā;

22.2. organizēt prakses un sekot to norisei, organizēt prakšu atskaites.

23. Vadošos pētniekus un pētniekus zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Augstskolā ievēl Senāts. Senāts ir tiesīgs deleģēt šīs tiesības citām zinātniskām institūcijām, kuras nodibinājusi vai kuru dibināšanā piedalījusies Augstskola.

24. Augstskola piešķir akadēmiskajam un vispārējam personālam atvaļinājumus saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Senāts ir tiesīgs noteikt papildu atvaļinājumus. Atvaļinājumu piešķir ar rektora rīkojumu, ja Senāta lēmumā nav noteikts citādi.

IV. Studijas Augstskolā

25. Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi, kurus izstrādā Augstskola Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Uzņemšanas noteikumus apstiprina Senāts.

26. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, citas fiziskās vai juridiskās personas, noslēdzot līgumu ar Augstskolu. Studiju maksas apmēru apstiprina Senāts.

27. Studijas Augstskolā notiek saskaņā ar noteiktā kārtībā licencētām vai akreditētām studiju programmām Augstskolu likuma noteiktajā kārtībā. Par jaunu studiju virzienu un studiju programmu atvēršanu lemj Senāts atbilstoši augstskolas stratēģijai. Par studiju virzienu vai atsevišķu studiju programmu slēgšanu lemj Senāts. Ja studiju virziens vai studiju programma tiek likvidēta, Augstskola studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā programmā Augstskolā vai tādā pašā vai līdzīgā studiju programmā citā augstskolā.

28. Augstskola īsteno pilna cikla augstākās izglītības studiju programmas (pirmā un otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, profesionālo un akadēmisko bakalaura izglītību un profesionālo un akadēmisko maģistra izglītību), kā arī doktora studiju programmas. Studiju programmas tiek izstrādātas un īstenotas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem izglītības jomā, kā arī akadēmiskās un profesionālās izglītības valsts standartiem.

28.1 Personai ir tiesības reģistrēties Augstskolā atsevišķu studiju moduļu vai studiju kursu apguvei. Persona, kura reģistrējusies Augstskolā atsevišķa studiju moduļa un studiju kursa apguvei, ir Augstskolas klausītājs. Par apgūtu studiju moduli vai studiju kursu klausītājam izsniedz apliecību, kura noformēta Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Augstskola ved izsniegto apliecību reģistru. Klausītājam ir tiesības uzkrāt ar apliecībām apstiprinātu studiju darba apjomu un, ja viņam ir atbilstoša iepriekšējā izglītība, pieprasīt, lai Augstskola izvērtē darba apjoma atbilstību studiju programmām vai to posmiem, piešķirot par to attiecīgus kredītpunktus. Augstskola izvērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus un, ja tie atbilst attiecīgas studiju programmas prasībām, atzīst tos, kā arī piešķir attiecīgus kredītpunktus.

28.2 Augstskola ir tiesīga kopā ar citu akreditētu augstskolu Latvijā vai attiecīgas valsts atzītu augstskolu ārvalstī izstrādāt studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā saskaņā ar Augstskolu likuma normām. Par šādu sadarbību noslēdzama attiecīga rakstveida vienošanās.

V. Augstskolas vadība, pārvalde un struktūra

29. Augstskolas pārstāvības un vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

29.1. Satversmes sapulce;

29.2. Senāts;

29.3. Rektors;

29.4. (izslēgts ar 19.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2015.);

29.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

30. Augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir Satversmes sapulce.

31. Augstskolas darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai Rektors var veidot padomdevējas institūcijas. To nolikumu un sastāvu apstiprina Senāts.

32. Satversmes sapulci ievēl uz diviem gadiem, aizklāti balsojot no 13. punktā minēto personu vidus.

33. Satversmes sapulce sastāv no 40 (četrdesmit) personām, no kurām 24 (divdesmit četri) pārstāvji tiek ievēlēti no akadēmiskā personāla, 8 (astoņi) pārstāvji tiek ievēlēti no vispārējā personāla, un 8 (astoņi) pārstāvji tiek ievēlēti no studējošo vidus. Satversmes sapulces pārstāvi var atsaukt tā personāla grupa, kura viņu ir ievēlējusi. Satversmes sapulces pārstāvis ir atsaukts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no vēlēt tiesīgajiem. Satversmes sapulces pārstāvja atsaukšanas gadījumā attiecīgā personāla grupa ievēl jaunu Satversmes sapulces pārstāvi.

34. Kārtējo Satversmes sapulces sēdi sasauc Senāts vai Rektors ne retāk kā reizi gadā. Senāts vai Rektors ir tiesīgi pēc savas iniciatīvas sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi. Senātam vai Rektoram ir pienākums sasaukt ārkārtas Satversmes sapulces sēdi, ja to pieprasa vismaz puse no akadēmiskā personāla vai vismaz ceturtā daļa no studējošajiem.

35. Satversmes sapulce:

35.1. pieņem un groza Augstskolas Satversmi;

35.2. apstiprina un groza Satversmes sapulces nolikumu;

35.3. ievēl un atceļ no amata Rektoru;

35.4. noklausās un apstiprina Rektora, prorektoru, Senāta priekšsēdētāja un Revīzijas komisijas priekšsēdētāja pārskatus;

35.5. ievēl Senātu un apstiprina tā nolikumu;

35.6. veido un ievēl Revīzijas komisiju, kura darbojas Satversmes noteiktajā kārtībā;

35.7. ievēl Akadēmisko šķīrējtiesu un apstiprina tās nolikumu;

35.8. dod skaidrojumu par Augstskolas Satversmes normu piemērošanu;

35.9. izskata un izlemj citus stratēģiskos jautājumus, kas saistīti ar Augstskolas darbību un neietilpst citu pārvaldes institūciju kompetencē.

36. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēl tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru uz diviem gadiem. Satversmes sapulces priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - vietnieks, vada Satversmes sapulces sēdes.

37. Augstskolas Satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, un tā ir lemttiesīga (izņemot 38.punktā noteikto), ja Satversmes sapulcē piedalās vismaz viena puse no Satversmes sapulces locekļu kopskaita.

38. Augstskolas Satversme, Satversmes sapulces nolikums, Senāta nolikums, grozījumi tajos un lēmumi par Rektora ievēlēšanu vai atcelšanu no amata, tiek pieņemti ar divu trešdaļu balsu vairākumu no klātesošo skaita, ja Satversmes sapulcē piedalās vismaz divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļu kopskaita.

39. Augstskolas Senāts ir koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras.

40. Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā, aizklāti balsojot, ievēl Satversmes sapulce no 13.1. un 13.2.punktos minēto personu vidus. Senatora kandidatūras izvirzīšanai no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus ir nepieciešams, lai vēlēšanās piedalītos vismaz divas trešdaļas no visiem vēlēt tiesīgajiem, un par senatora kandidatūru nobalsotu vismaz puse no vēlēšanās piedalījušos skaita. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēl studējošo pašpārvalde. Satversmes sapulce apstiprina Senātā ievēlētos studējošo pārstāvjus. Šai punktā noteiktajā kārtībā ievēlēta Senāta pilnvaru termiņš ir divi gadi.

41. Senāts sastāv no 20 (divdesmit) senatoriem. Studējošo pārstāvju skaits Senātā ir 4 (četri). Akadēmiskā personāla pārstāvju skaits Senātā ir 15 (piecpadsmit). Vispārējā personāla pārstāvju skaits Senātā ir 1 (viens). Senatorus atsauc Satversmes sapulce.

42. Augstskolas Senāts:

42.1. (izslēgts ar 19.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2015.);

42.2. ievēl vai atsauc Augstskolas Goda biedrus un izvirza vai atsauc nominantus Goda doktora nosaukuma piešķiršanai;

42.3. ievēl un atsauc Senāta priekšsēdētāju un Senāta priekšsēdētāja vietnieku, apstiprina ievēlētos akadēmisko struktūrvienību vadītājus un pieņem lēmumu par viņu atbrīvošanu no amata;

42.4. pēc Rektora priekšlikuma apstiprina Augstskolas prorektorus un pieņem lēmumu par viņu atbrīvošanu no amata;

42.5. nosaka Augstskolas finanšu resursu struktūru un apstiprina Augstskolas budžetu;

42.6. nosaka Augstskolas attīstības un darbības plānus saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprināto Augstskolas attīstības stratēģiju;

42.7. apstiprina studiju programmas, Augstskolas patstāvīgo struktūrvienību nolikumus, Augstskolas Padomnieku konventa nolikumu un tā sastāvu, Augstskolas dibināto biedrību, nodibinājumu, komercsabiedrību un iestāžu statūtus, nolikumu par gala pārbaudījumiem un valsts pārbaudījumiem, Augstskolas studentu pašpārvaldes nolikumu, studiju procesu regulējošus dokumentus, Augstskolas iekšējos normatīvos aktus;

42.8. nosaka Augstskolas struktūru un pieņem lēmumu par Augstskolas fakultāšu, nodaļu, katedru, filiāļu un pārstāvniecību Latvijas Republikā un ārzemēs izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju, kā arī dibina, reorganizē un likvidē citas Augstskolas struktūrvienības;

42.9. pieņem lēmumu par Augstskolas dalību komercsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos;

42.10. pieņem lēmumu par komercsabiedrību, biedrību, nodibinājumu un iestāžu nodibināšanu;

42.11. izskata citus Augstskolas darbības jautājumus;

42.12. ir atbildīgs par savu pieņemto lēmumu realizāciju.

43. Senāts veido pastāvīgās komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem. Komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.

44. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

45. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu. Rektors:

45.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīviem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmei;

45.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotas mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

45.2.1 veicina un atbild par Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

45.2.2 atbild par Augstskolas stratēģijas īstenošanu un sagatavo Augstskolas budžetu;

45.3. nodrošina Augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantošanu;

45.4. personiski atbild par Augstskolas finansiālo darbību;

45.5. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

45.6. veic citus normatīvajos aktos, kā arī Augstskolas Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

46. Satversmes sapulce ievēl Rektoru uz četriem gadiem, aizklāti balsojot. Ievēlēto Rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc Augstskolas dibinātāja ierosinājuma.

47. Revīzijas komisija ir Augstskolas pārstāvības institūcija, kas veic iekšējās revīzijas uzdevumus un darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Augstskolas Satversmi un citiem Augstskolas iekšējiem normatīvajiem aktiem. Revīzijas komisijas mērķis ir pārbaudīt Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Augstskolas Satversmei un citiem Augstskolas iekšējiem normatīvajiem aktiem, kā arī Satversmes sapulces un Senāta lēmumiem. Revīzijas komisiju 3 (trīs) personu sastāvā ievēl Satversmes sapulce uz diviem gadiem. Revīzijas komisijas locekļus var atsaukt Satversmes sapulce. Revīzijas komisijas sastāvā var tikt ievēlēti vēlētā akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvji. Revīzijas komisijas uzdevumi un funkcijas ir noteiktas Revīzijas komisijas nolikumā.

48. Augstskolas Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no 3 (trīs) locekļiem, no kuriem 2 (divus), aizklāti balsojot, ievēl Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un 1 (vienu) ievēl studentu pašpārvalde no pilna laika studējošo vidus. Augstskolas akadēmisko šķīrējtiesu ievēl uz diviem gadiem. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus, kas ievēlēti no akadēmiskā personāla vidus, var atsaukt Satversmes sapulce.

49. Akadēmiskās šķīrējtiesas kompetence ir noteikta Augstskolu likumā.

50. Augstskolai ir Padomnieku konvents, kuram ir dotas padomdevēja tiesības. Padomnieku konvents sekmē Augstskolas darbības saskaņošanu ar sabiedrības interesēm, konsultē un izsaka priekšlikumus Senātam un rektoram par Augstskolas attīstības stratēģiju. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Augstskolas Satversmes sapulcē vai Senātā. Padomnieku konventa ievēlēšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību, lielumu un pilnvaru laiku nosaka, nolikumu apstiprina un locekļus ievēl Senāts ar vienkāršu balsu vairākumu.

51. Augstskola, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības un noteikto kārtību, var veidot struktūrvienības izglītības un zinātniskā darba veikšanai (fakultātes, nodaļas u.c.), kā arī organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojoša darba veikšanai.

Izveidojot struktūrvienību, Senāts apstiprina tās nolikumu un nosaka tās izveidošanas, finansēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī darbības pamatnoteikumus. Pieņemot lēmumus par struktūrvienības reorganizāciju vai likvidāciju, Senāts nosaka minēto lēmumu izpildes kārtību.

52. Fakultāti izveido saskaņā ar Senāta lēmumu, tās darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Senāta apstiprināts nolikums. Fakultātes nodrošina atbilstošu studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus, kas izriet no fakultāšu darbības mērķiem un uzdevumiem.

53. (Izslēgts ar 19.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2015.)

54. Fakultāti vada dekāns. To ievēl fakultātes dome uz četriem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Fakultātes domes izveidošanas kārtību nosaka Senāta apstiprināts nolikumu.

55. Augstskola ir tiesīga veidot zinātniskos institūtus, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības. Zinātniskā institūta darbību, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Augstskolas Senāta apstiprināts zinātniskā institūta nolikums vai statūti.

56. Satversmes 29.punktā noteikto Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju faktisko rīcību administratīvos aktus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

VI. Studējošo pašpārvalde

57. Augstskolas studējošajiem ir sava pašpārvalde - vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Atteikt apstiprināšanu Senāts var tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

58. Augstskolas studentu pašpārvalde pārstāv Augstskolas studējošo intereses akadēmiskos, sociālos, materiālos un kultūras jautājumos, kā arī nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Augstskolas institūcijās.

59. Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt (arī finansiāli) un sekmēt studentu pašpārvaldes darbību. Augstskolas piešķirto finansējumu studentu pašpārvalde izmanto atbilstoši šajā Satversmē un studentu pašpārvaldes nolikumā noteiktajiem mērķiem un kārtībai.

60. Studentu pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Satversmes sapulcē, Senātā, administrācijas sēdēs, akadēmisko struktūrvienību vadītāju sēdēs, kā arī būt klāt akadēmisko pārbaudījumu (eksāmenu, ieskaišu u.c.) norises laikā.

VII. Finanses, īpašums un saimnieciskā darbība

61. Augstskolas īpašumu veido:

61.1. kustamā un nekustamā manta, kas tai ir dāvināta, ko tā mantojusi vai ko iegādājusies par pašas līdzekļiem;

61.2. par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta;

61.3. augstskolas intelektuālais īpašums.

62. Augstskola tiek finansēta no valsts budžeta. Augstskola var saņemt finanšu resursus arī no citiem normatīvajos aktos paredzētiem avotiem ( studiju maksa, dāvinājumi, ziedojumi un citi).

Augstskolas budžetu apstiprina Senāts. Augstskola veic saimniecisko darbību ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.

62.1 Augstskolas saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents, kurš darbojas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VIII. Iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība

63. Augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina Senāts. Iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu izstrādāšanā piedalās Augstskolas personāla pārstāvji, iesniedzot priekšlikumus rektoram vai Senātam izskatīšanai un apstiprināšanai.

64. Augstskolas struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina struktūrvienības vadītājs saskaņā ar struktūrvienības nolikumu, bet ja šajā nolikumā nav noteiktas šādas tiesības, struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina Senāts.

65. Noteikumus par jautājumiem, kuri ietilpst vienīgi Satversmes sapulces kompetencē, apstiprina Satversmes sapulce.

IX. Augstskolas reorganizācija un likvidācija

66. Lēmumu par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.

67. Augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā Latvijas Republikas augstskolā.

X. Satversmes pieņemšanas, grozīšanas un spēkā stāšanās kārtība

68. Augstskolas Satversmi var pieņemt un grozīt Augstskolas Satversmes sapulce ar divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu, ja piedalās vismaz divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļu kopskaita. Tiesības ierosināt grozījumus Satversmē ir katram Satversmes sapulces loceklim.

69. Augstskolas Satversme un tās grozījumi stājas spēkā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

Latvijas Vēstnesis
08.12.2015.


 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016