Sociotehnisku sistēmu modelēšana | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 

Sociotehnisku sistēmu modelēšana

Par programmu:

Studiju programmas mērķis

  • sniegt mūsdienīgas zināšanas un maģistra līmenim atbilstošas prasmes imitāciju modelēšanā, zināšanu pārvaldībā, ģeoinformācijas un sociotehnisku sistēmu ekspluatācijā
  • veidot izpratni par sociālu sistēmu pārvaldību, kā arī cilvēka faktora lomu dažādu tehnisku sistēmu projektēšanā, ieviešanā un ekspluatācijā
  • pilnveidot speciālistu zināšanas un prasmes, kuras tie turpmāk varēs izmantot savā profesijā, uzlabojot darba kvalitāti un samazinot disproporciju tautsaimniecībā starp sociālo un inženiertehnisko zinātņu pārstāvjiem

Kas īsti ir SSM?


Studiju programmas priekšrocības:

  • Studiju programmai ir raksturīga starpdisciplināra pieeja, kuras mērķis ir, respektējot studējošo atšķirīgās prasmes, kopīgu studiju rezultātā sekmīgi panākt jaunu zināšanu un pētniecības metožu apguvi.
  • Studējošie iemācās problēmas aplūkot un novērtēt daudzpusīgi. Iemantotās imitāciju modelēšanas prasmes irizmantojamas jebkurā tautsaimniecības nozarē, veicinot pamatotu lēmumu pieņemšanu un atradinoties no atsaukšanās uz autoritātēm un voluntārisma.

Studiju kursi, kas veido programmas saturu
Imitāciju modelēšanas tehnoloģijas un uz diskrētiem notikumiem balstītu sistēmu imitāciju modelēšana
Sociālu sistēmu imitāciju modelēšana
Pētījumu metodoloģijas un datu apstrāde SPSS vidē
Ievads zināšanu pārvaldībā
Komunikācija un sociāla mijiedarbība
Biznesa procesu modelēšana
Ģeoinformācijas sistēmas
Projektu vadība
IKTE un pārvaldības pilnveidošana
RFID tehnoloģijas
Mobilo telekomunikāciju tehnoloģijas un pielietošana
Izvēles studiju kursi: Programmu inženierija, Biznesa informācijas apstrādes vides un līdzekļi, Virtuālās un papildinātās realitātes tehnoloģijas

Tiek realizētas ļoti koncentrētas pilna laika studijas, kas ilgst tikai trīs semestrus. Lekcijas notiek katru otro nedēļu ceturtdienās un piektdienās.

Prakses maģistrantūrā
Prakses mērķis ir pielietot studiju procesā apgūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas konkrēta uzņēmuma vai organizācijas problēmu risināšanā. Sociotehnisku sistēmu modelēšanas profesionālajā maģistra programmā prakses ir 6 nedēļas 1. studiju gadā.


ViA Inženierzinātņu fakultātes vadošie mācībspēki:

Dr.paed., Sarma Cakula, profesore. Ieguvusi doktora grādu pedagoģijā. Pasniedz studiju kursus, kas saistīti ar pētījumu metodoloģiju un datu apstrādi, statistiku. Vada arī studentu pētnieciskos darbus par dažādām tēmām. S. Cakulai ir vairāk nekā 30 gadu darba pieredze informācijas tehnoloģiju jomā. Savas profesionālās un pētnieciskās darbības ietvaros viņa ir piedalījusies dažādos starptautiskos un Latvijas mēroga projektos, kas saistīt gan ar pētījumiem par tehnoloģiju efektīvu izmantošanu izglītībā, gan arī tālākizglītības piedāvājuma pilnveidošanu ekonomikai svarīgās nozarēs.

Dr.sc.ing., prof. Egīls Ginters, profesors, maģistra un doktora studiju programmu „Sociotehnisku sistēmu modelēšana” autors, Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors. Profesoram ir vairāk nekā 28 gadu pieredze informācijas tehnoloģiju jomā. Sava profesionālā un pētniecības darba ietvaros viņš ir piedalījies vairāk nekā 10 starptautiskos lietišķo pētījumu projektos. Viņam ir vairāk nekā 100 publikācijas starptautiski atzītos zinātniskajos rakstu krājumos.

Dr.sc.ing. Arnis Cīrulis, docents, Inženierzinātņu fakultātes dekāns. A. Cīrulis ir pabeidzis doktorantūras studijas informācijas tehnoloģiju jomā. Strādājot datortīklu administrēšanas jomā, ir iegūta vairāk nekā 12 gadu praktiskā pieredze. Docents piedalās dažādos  projektos gan starptautiskā, gan Latvijas mērogā. Piemēram, Valmieras pilsētas pašvaldības finansētais zinātniskais projekts Vidzemes Augstskolā „AR/RFID – Papildinātās realitātes un RFID risinājumi objektu vizualizācijas līdzekļu fiziskās struktūras izmaksu samazināšanai”.

Dr.sc.ing. Kaspars Osis, docents Vidzemes Augstskolā. Ieguvis bakalaura grādu datorzinātnē Latvijas Universitātē, maģistra grādu datorzinātnēs un maģistra sertifikātu biznesa skaitļošanā Centrālā Mičiganas universitātē (ASV). 2012. gadā ieguvis inženierzinātņu doktora grādu Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātņu un Informācijas Tehnoloģijas fakultātē ar specializāciju zināšanu pārvaldībā. Informācijas tehnoloģiju jomā strādā jau daudzus gadus – pieredze ir iegūta gan kā programmētājam un projektu vadītājam dažādos programmatūras izstrādes projektos, gan kā konsultantam uzņēmumu resursu plānošanas sistēmu konfigurēšanā un ieviešanā. Strādā SIA Lattelecom Technology par SAP konsultantu.

Mg.paed. Valdis Vīksna, lektors, izstrādājis koledžas studiju programmas „Mehatronika” un „Koka ēku celtniecība un ekobūves”. Pasniedz studiju kursus - materiālu mācība, tehniskā mehānika un materiālu pretestība, programmēšana, elektroapgāde un elektriskie aparāti, datorzinības, telekomunikācijas. Vada arī studentu pētnieciskos darbus.

Dr.sc.ing. Ginta Majore, lektore, studiju virzienu „Informācijas tehnoloģijas” un "Inženierzinātnes" direktore. Pasniedz studiju kursus - projektu izstrāde, cilvēkresursu un projektu vadība inženierzinātnēs, modelēšana un formālā specifikācija, informācijas sistēmu analīze un izstrāde. Vada arī studentu pētnieciskos darbus.

Bc.psys., Bc.paed. Sandris Sietinsons, lektors un Vidzemes Augstskolas IT un infrastruktūras attīstības vadītājs. Ieguvis augstāko izglītību fizikā un matemātikā. Pasniedz studiju kursus datoru arhitektūrā, operacionālajās programmās/Windows un tīkla operētājsistēmās. Tāpat, vada arī studentu pētnieciskos darbus, kas saistīti ar datoru arhitektūru, tīklu projektiem, mājas lapu veidošanu, web projektiem un citām studentus interesējošām tēmām.

Bc.soc.comp. Ojārs Bāliņš, lektors. Pasniedz studiju kursus - programmatūras inženierija, darba un vides aizsardzība, darba un civilā aizsardzība un pirmā medicīniskā palīdzība, programmēšana (Java), nozares tiesību pamati un standarti, darba aizsardzība un ergonomika.

Mg.sc.comp. Maija Sedleniece, lektore. Pasniedz studiju kursus - brīvās informācijas sistēmas, profesionālā saskarsme IT projektos, biroja darba automatizācija.

Mg.paed. Agris Vārna, lektors. Pasniedz studiju kursus - elektriskie mērījumi, elektronika, būvfizika un būvmehānika, elektrotehnikas pamati, mūsdienu informācijas tehnoloģijas.

Mg.oec. Jānis Bikše, lektors. Pasniedz studiju kursus - ekonomikas pamati, IT menedžments, klientu vadības sistēmas.

Dr.oec. Juris Binde, asociētais profesors Vidzemes Augstskolā. Pasniedz studiju kursu mobilo telekomunikāciju tehnoloģijas un pielietošana.

 


Studiju programma veido prasmes un sniedz zināšanas, kas ļauj būtiski uzlabot Jūsu sekmes, strādājot savā nozarē (t.i. turpinot darbu savā jomā, gūt papildu zināšanas, kas ļaus uzlabot darba procesu). Tā ir iespēja kļūt par augsti kvalificētu, kompetentu un konkurētspējīgu speciālistu, kurš spēj veikt pareizu un pamatotu situācijas analīzi un turpmākās attīstības prognozēšanu.

Iegūstamais grāds: profesionālā maģistra grāds sociotehnisku sistēmu modelēšanā
Studiju virziens akreditēts: līdz 2019. gada 21. maijam
Studiju veids: pilna laika studijas
Studiju ilgums: 1,5 gadi jeb 3 semestri
Studiju valoda: Latviešu un angļu
Prasības uzņemšanai: bakalaura grāds vai tam pielīdzināma augstākā izglītība*
Konkursa kārtība:
  • Iestājpārbaudījums - 30%**
  • Vidējā svērtā atzīme diploma pielikumā - 30%
  • Valsts pārbaudījuma vērtējums - 40%
Budžeta vietu skaits 2016./2017. ak.g.: 25
Studiju maksa 2016./2017. ak.g. EUR 1924 (kopējā studiju maksa EUR 2886)

*Studijas šajā programmā var uzsākt arī tie, kas ieguvuši bakalaura grādu vai tam pielīdzināmu augstāko izglītību citās nozarēs. Studenti studiju procesā apgūst gan inženierzinātnes, gan sociālās zinātnes, jo sociotehnisku sistēmu izstrādē un ekspluatācijā ir nepieciešamas zināšanas gan par cilvēka faktora lomu, gan par modernajām tehnoloģijām. Tāpēc studēt šajā programmā, savstarpēji papildinoties, var ne tikai inženierzinātņu pārstāvji, bet arī sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji. Šobrīd kopā ar inženieriem, datorspeciālistiem un uzņēmējiem vienlīdz veiksmīgi studē arī politologi, sabiedrisko attiecību speciālisti u.c. specialitāšu pārstāvji.

** Lai nokārtotu iestājpārbaudījumu, pretendentam ir jābūt labām datorzināšanām lietotāja līmenī un loģiskai domāšanai, programmētāja vai datorsistēmu inženiera kvalifikācija nebūt nav nepieciešama. Iestājpārbaudījums sastāv no tematiski atbilstošas zinātniskas publikācijas analīzes, kuras rezultātā reflektantam ir jāspēj dažās tēzēs uzrakstīt tās galveno ideju, īpašas zināšanas tehnoloģiju smalkumos sākumā pat netiek prasītas.

Kas īsti ir SSM?

 

 

 

 


"Esi reālists - vēlies neiespējamo!" (Che Guevara)

Studiju programmas autors, Dr.sc.ing. Egīls Ginters


 
Vidzemes Augstskola © 2006-2016