Mediju kritika | Vidzemes Augstskola
via
LAT
ENG
 

Mediju kritika

2017. gada aprīlis

Šķetinot šausmu stāstu: kas slēpjas aiz "Zilā vaļa" Krievijā un kas – Latvijā?

"Latvijā strauji izplatās nāves spēle" – šādi un līdzīgi dramatiski virsraksti šogad parādījās dažādos Latvijas medijos, lai gan ir pamats šaubām par ziņotā atbilsmi realitātei. Izsekojot tēmas evolūcijai Krievijā un Latvijā, Vidzemes Augstskolas pētnieki Jānis Buholcs un Solvita Denisa-Liepniece secinājuši, ka mediju iedzīvinātais satraukums par pusaudžu it kā masveida nāves gadījumiem var kļūt arī par spēcīgu politisku instrumentu.

Foto: morguefile.com

Saite uz rakstu DELFI

 

Kas notiek, kad Krievijas "politologs" komentē notikumus Latvijā?

Stāstu par strīdu politiskas partijas iekšienē ir iespējams pārvērst par ilustrāciju tam, kā Latvijā, Baltijā un pat Eiropā diskriminē krievus. Kā? Krievijas mediju saturs pēdējās dienās sniedz interesantu piemēru.

Foto: Ekrānuzņēmums / novorosinform.org

Saite uz rakstu LSM

 

2017. gada marts

Ko darīt ar 16. martu?

16. marts jau tradicionāli ir kļuvis par vienu no strīdus datumiem saistībā ar Otrā pasaules kara vēsturiskajiem notikumiem un to atceri mūsdienās. Kā mēs līdz šīm sadursmēm nonācām un kāds ir virziens uz priekšu?

Foto: LETA, Edijs Pālens

Saite uz rakstu LSM

 

"Zilais valis" un mediju panika

Dažu nedēļu laikā Latvijas mediji ir nodrošinājuši ievērojamu popularitāti spēlei “Zilais valis”, kas tiek saistīta ar jauniešu savainošanos un pašnāvībām. Tā vietā, lai skaidrotu un pārbaudītu izskanējušo informāciju, mediji ir selektīvi atlasījuši “pierādījumus” un nekritiski to visu padevuši tālāk. Baumas par spēles raksturu un izplatību, publiskajā telpā atkal un atkal atkārtotas, tiek uzdotas par “īstenību”. Cenšoties izskaidrot notikušus traģiskus gadījumus ar “Zilo vali” sociālajos medijos, mēs novēršam uzmanību no īstajiem bērnu un jauniešu problēmu cēloņiem.

Foto: EPA, KATHERINE TAYLOR

Saite uz rakstu LSM

 

2017. gada februāris

Caurumi žurnālistu vairogā

Informācijas avotu aizsardzība ir viens no priekšnosacījumiem, lai mediji varētu darīt savu darbu. Avotiem ir jāzina, ka viņi var uzticēt savu identitāti, un žurnālistiem ir jāzina, ka varasiestādes viņus bez saprotama pamata nevajās par iegūto faktu ziņošanu sabiedrībai. Situācijas, kurās žurnālisti nonāk varasiestāžu redzeslokā, atkal un atkal atgādina, cik nepilnīga Latvijā ir žurnālistu un viņu avotu aizsardzība.

Foto: AFP, MLADEN ANTONOV

Saite uz rakstu LSM

 

Vēlreiz par "Tvnet", operu un žurnālistu standartiem

Esmu no tiem, kas uzskata, ka tiesas piespriestie 50 tūkstoši eiro par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes aizskaršanu portālā “Tvnet” publicētā viedokļrakstā ir nesamērīgs sods. Taču šim gadījumam ir arī otra puse — par to, ko žurnālistu profesionālā kopiena pati saprot ar kolēģu pieļaujamu un nepieļaujamu rīcību. Pārlieku bargais tiesas spriedums kaitē Latvijas mediju videi — bet tai kaitē arī standartu ignorēšana.

Foto: LETA, Evija Trifanova

Saite uz rakstu LSM

 

2017. gada janvāris

"Tvnet" un operas tiesvedībā zaudētāja ir sabiedrība

Par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes locekļu goda un cieņas aizskaršanu Rīgas apgabaltiesa no portāla “Tvnet” par labu LNOB ir likusi piedzīt 50 tūkstošus eiro. Ko notikušais stāsta par tiesu praksi, vārda brīvību un mediju darbu Latvijā?

Foto: LETA, Edijs Pālens

Saite uz rakstu LSM

 

"Zebra" un pārdotā uzticēšanās

Konstatējusi, ka raidījumā "Zebra" ir pārraidīts Rīgas domes apmaksāts materiāls, Latvijas Televīzija ar raidījuma veidotājiem ir pārtraukusi sadarbību. Tas ir cienījams un izlēmīgs solis no sabiedriskā medija puses. Tomēr "Zebras" piemērs izgaismo tikai niecīgu daļu no plaši sazēlušās prakses, ka institūcijas vai politiķi dažādos veidos pērk saturu un raidlaiku medijos, lai tiktu cildināti. 

Foto: LTV

Saite uz rakstu LSM

 

2016. gada decembris

Baidīt ar karu

2016. ir gads, kurā turpinājām gaidīt karu. Ziņās vēstīts par Krievijas militārajām aktivitātēm Latvijas un pārējo Baltijas valstu pierobežā, kodolraķetēm Kaļiņingradā, un dažādas amatpersonas vai citi zinātāji regulāri ir izteikušies par situācijas saasinājumiem. Laikā, kad bieži tiek runāts par jauno auksto karu, vienīgais, kas mierina — šoreiz mēs atrodamies priekškara otrajā pusē. Tomēr arī šī puse nav neitrāla. Tāpēc rūpīgi izvērtēt vajag arī šīs puses informācijas avotus un spriedumus.

Foto: Mikhail Japaridze/TASS, Mikhail Japaridze

Saite uz rakstu LSM

 

"Nomelnošanas kampaņa" un citas ērtas atrunas

Politiķu, amatpersonu vai citu personu izteikumi un darbi publiskajā telpā regulāri tiek kritiski izvērtēti. Tas ir normāli — šāda pārraudzība ir viens no veidiem, kā sabiedrība var sekot līdzi valstī notiekošajiem procesiem. Dažkārt pārmetumi ir pamatoti, dažkārt ne visai. Tāpēc žurnālistikā labais tonis ir dot nopeltajiem iespēju sniegt savu skaidrojumu.

large_da7e.jpg

Foto: Harijs Grundmanis

Saite uz rakstu LSM.

 

2016. gada novembris

Kļūt par labākiem mediju lietotājiem

Kļūt par labākiem mediju lietotājiem
Latvija ir daudz darījusi, lai stiprinātu savu fizisko aizsardzību tā iegulda līdzekļus militārajā jomā, cieši sadarbojas ar citām NATO valstīm, vērīgi uzrauga robežas. Taču sabiedrībai ne mazāk svarīgs aspekts ir arī norises informatīvajā telpā. Lai to stiprinātu, nepieciešami ne tikai valsts līmeņa pasākumi. Mūsdienās arī katram mediju lietotājam jāapzinās, cik svarīgi ir spēt kritiski izvērtēt dažādos avotos iegūstamo informāciju.

Foto: morguefile.com

Raksts laikrakstā Druva.

 

Vai Latvijā varētu uzvarēt Tramps?

9. novembra rītā daudzus cilvēkus visā pasaulē gaidīja pārsteigums — par ASV prezidentu ir ievēlēts Donalds Tramps. Tagad tuvi un tāli eksperti dara to, kas tiem sanāk vislabāk, proti — skaidro, kāpēc notika tā, kā notika, un kāpēc viņi to iepriekš prognozēt nebija spējuši. Vai mēs spētu paredzēt šāda scenārija iespējamību Latvijā?

Foto: LETA, Ieva Lūka

Saite uz rakstu LSM

 

Kad ar faktiem nepietiek

Faktu pārbaude (fact checking) ir kļuvusi par nozīmīgu žurnālistikas žanru. Faktu pārbaudītāji cenšas sniegt konkrētu atbildi par to, cik patiess vai aplams ir kāds publiski izskanējis apgalvojums. Taču arī ar to ne vienmēr pietiek, lai no informācijas vides izravētu melus, puspatiesības un aplamības. Informācijas uztveri ietekmē emocijas un iepriekš nostiprinātās uzskatu sistēmas, kā arī informācijas patērētāja paša gatavība kļūt par prasmīgāku, kritiskāku satura patērētāju.

Saite uz rakstu LSM

 

2016. gada oktobris

Nespējīgākie ministri un mediju realitāte

Ja nepieciešama ilustrācija tam, kā mediji veido realitāti, par kuru pēcāk paši aizgūtnēm ziņo, der palūkoties, kā žurnālisti nesen vēstīja par SKDS veikto socioloģisko aptauju. Aptaujā cilvēkiem tika jautāts, no kuriem ministriem valstij ir vislielākais labums un vismazākais labums.

Saite uz rakstu LSM

 

Snoudens ārpus melnbaltā

Stāsts par Eduardu Snoudenu ir valdzinošs un intriģējošs. Kas notiek cilvēka galvā, kurš nolemj žurnālistiem sniegt informāciju par slepenām valdības spiegošanas programmām? Kas ASV, Krievijas un citu valstu varas gaiteņos un publiskajā telpā notiek pēc tam, kad noslēpumi nākuši atklātībā? Un – ne mazāk svarīgi – kā veidojas trauksmes cēlēja publiskais tēls laikposmā, kad viņš no anonīma avota kļūst par vienu no amerikāņu varasiestāžu visaktīvāk meklētajiem cilvēkiem pasaulē? Olivera Stouna filma “Snoudens”, kas pašlaik skatāma kinoteātros arī Latvijā, bija iespēja runāt par šiem jautājumiem to daudzslāņainībā. Iespēja gan tā arī palika neizmantota.

Saite uz rakstu LSM


 
Vidzemes Augstskola © 2006-2017