Tūrisms Latvijā: problēmas un risinājumi

Vidzemes Augstskola (ViA) sadarbībā ar Latvijas Universitāti (Latvija), Kuressaare koledžu (Igaunija), un Satakunta University of Applied Sciences: SAMK (Somija) realizē INTERREG Centrālbaltijas programmas projektu “Tūrisma uzņēmējdarbības izaugsmes veicināšana caur augstāko profesionālo izglītību”.  Par projekta ieceri un ieguvumiem stāsta ViA pasniedzējas Ilze Grīnfelde un Linda Veliverronena.

 

Projekta mērķis ir attīstīt tūrisma nozari Centrālbaltijas jūras reģiona valstīs un padarīt tās pievilcīgas starptautiskajiem tūristiem. Tas nav paveicams bez kvalitatīvas augstākās profesionālā izglītība tūrismā, tāpēc projekts tiecas savest kopā tūrisma nozares un augstākās izglītības pārstāvjus, lai izzinātu, kāda veida prasmes tūrisma nozarē šobrīd ir aktuālas un pilnveidotu augstāko izglītību atbilstoši industrijas un darba tirgus vajadzībām augstāko profesionālo izglītību, pielīdzināt un identificēt zināšanu kopumu, lai Centrālās Baltijas reģiona tūrisma nozare kļūtu par vienotu tūrisma galamērķi. Pētījuma rezultāti par Somijā, Igaunijā un Latvijā aktuālajām prasmēm un zināšanām tūrisma nozarē būs pamats jau esošo Vidzemes Augstskolas tūrisma studiju programmu pilnveidei, kā arī kopīgi ar partneriem tiks veidota pavisam jauna tiešsaistes studiju programma. 

 

Kāpēc tapa šis projekts?

Linda: Kad saņēmām piedāvājumu piedalīties projektā, bijām ļoti kritiskas, jo mums šķita, ka tūrisma kursu piedāvājums jau ir ļoti plašs, kāpēc vajag vēl?  Mainīt viedokli lika vadošo parteru iecere, pirms uzsākt kursu satura izstrādi, izpētīt reālo situāciju tūrisma nozarē partnervalstīs un saprast, kādas prasmes un zināšanas tad īsti tūrismā un viesmīlībā ir vajadzīgas. Tas atšķīra šo projektu no citiem, jo vispirms saprotam problēmu un tikai tad gatavojam atbilstošu piedāvājumu nevis vienkārši kaut ko veidojam un pēc tam secinām, ka to nevienam nevajag.

Ilze: Arī no stratēģiskās perspektīvas, mēs saskatījām plusus. Visi partneri ir no Centrālbaltijas reģiona, tūrisma tirgus un uzstādījumi ir līdzīgi, tāpēc saņemtās atbildes un viedokļi no tūrisma organizāciju puses ir vērtīgi ne tikai Latvijā, bet arī citur minētajā reģionā.

Kā notika datu ievākšana?

Linda: Pamatā dati tika ievākti interviju veidā - tās notika gan Somijā, gan Igaunijā un, protams, Latvijā. Kopīgi ar partneriem pārdomāti izvēlējāmies sarunāties galvenokārt ar cilvēkiem no mazām tūrisma organizācijām, kurām ir mazākas iespējas rūpēties par savu tālākizglītību visos sektoros. Latvijā vien runājām ar vairāk nekā 50 tūrisma un viesmīlības uzņēmumu īpašniekiem un dažāda līmeņa vadītājiem – tūrisma asociācijās, tūrisma informācijas centros, turisma aģentūrās, viesnīcās un restorānos, dažādās tūristu piesaistes vietās, tai skaitā muzejos, dabas parkos, aktīvā tūrisma uzņēmumos.

Un kādi bija galvenie interviju rezultāti?

Linda: Ieguvām visai daudzpusīgu informāciju. Atsauksmes par augstskolu, kurās māca tūrismu, sadarbību ar tūrisma sektoru un kā to uzlabot – pārdomātāk organizējot studentu prakses, izvēloties aktuālus studentu pētījumu tematus. Sarunas ļāva secināt, kādas zināšanu un prasmju jomas tūrisma studiju programmās būtu jāstiprina – piemēram, bieži nācās uzklausīt viedokli, ka jaunieši nav pietiekoši radoši, bet kā bez radošuma var izveidot jaunus, interesantus tūrisma produktus, kas izceļas uz jau esošā piedāvājuma fona? Nereti arī nozares pārstāvji teica, ka absolventiem trūkst zināšanas jomās, kas tūrisma programmās tiek padziļināti mācītas. Mums jādomā kāpēc tā noticis, ka saturs tiek dots, bet rezultāta nav -  varbūt jāizvēlas citas, efektīvākas mācību metodes?  Ieguvām viedokļus par to cik, nozares profesionāļu skatījumā, tūrisma studiju programmu beidzēji ir sagatavoti darbam tūrismā, kā vērtē viņu zināšanas, prasmes un attieksmi pret darbu, kā arī uzklausījām prognozes par nepieciešamajām prasmēm tuvākajā nākotnē. Un jāatzīstas, ka aina nebija rožaina un nozares skatījums uz augstskolu darbu bija visnotaļ kritisks, tomēr jāpiebilst, ka tā nebija tikai tūrisma izglītība, vai izglītība vispār, kas saņēma kritiku, bet gan tas, ka jauniešu attieksme pret darbu, motivācija un gatavība strādāt nav tādā līmenī, kāds ir nepieciešams tūrisma un viesmīlības nozarē.

Ilze: Un interesanti, ka šī problēma nebija tikai, piemēram, privātajā sektorā, bet visos citos arī. Jāatzīst, ka pašefektivitāti ietekmē cilvēciskās īpašības, un tā mazāk balstās uz konkrētām zināšanām, bet savā starpā viss ir saistīts. Citējot vienu partneri: “šodienas darba devējs vēlas darbinieku ar ļoti augstām profesionālām iemaņām jeb iemaņām, ko trenē profesionālā vidusskolā vai koledžā, bet ar maģistra līmeņa domāšanu!” Diemžēl reālajā dzīvē šāds salikums ir samērā rets.

Linda: Intervijās dominē viedoklis, ka izvēloties jauno darbinieku, personiskās īpašības un motivācija, ir noteicošākas kā prasība pēc profesionālās kvalifikācijas, jo profesionālās iemaņas var iegūt, bet personiskās īpašības darba devējs mainīt nevar.

Ilze: Interesanti arī tas, ka lielai daļai no vadītājiem vai otrā līmeņa vadītājiem, ar kuriem komunicējām, pašiem nemaz šīs tūrisma izglītības nav! Tie ir radošie virzieni – sabiedrisko attiecību speciālisti, skolotāji, tulkotāji. Tas tikai vēlreiz apliecina tūrisma nozares daudzpusību un to, ka formālajai izglītībai un personības attīstībai vienlaikus ir būtiska nozīme.

Kādi rezultāti jūs pārsteidza visvairāk?

Ilze: Mēs sakām “Domā tūrisms, domā Vidzemes Augstskola!” iespējams tā domā Vidzemes reģionā (smejas), bet ne visā Latvijā! Man šķita, ka informanti runās par problemātiku, kas būs saistīta ar starpkultūru aspektu, tas arī parādījās, bet ne tik daudz. Problēmas, ar ko saskaras, darba devēji nozarē ir cilvēciskās īpašības, zināšanu trūkums par to, kā pārdot un ko? Kā izmantot īstos kanālus? Kā sasniegt konkrēto tirgu? u.c. Pirms tam arī mēs izpētījām visu iekļauto Centrālbaltijas reģiona augstskolu tūrisma izglītības piedāvājumu, un izteikti parādījās iezīme, ka ir daudz kursu, kuros māca, kā vadīt uzņēmumu. Savukārt nozare saka, ka tieši kompetenču vadībā pietrūkst! Protams, tas arī ir pieredzes un laika jautājums, jo, noslēdzot vienu studiju kursu, tu nevari teikt, ka esi uzņēmējs, tāpat nozarē atzīst, ka arī ar savu ideju argumentēšanu un pamatlīmeņa finanšu vadību jaunie darbinieki grūti tiek galā.

Linda: Partneru pārstāvēto valstu tūrisma attīstības stratēģiskajos plānos teikts, ka inovatīvs produkts ir viena no prioritātēm, bet realitātē trūkst šo piedāvājuma, kurš būtu unikāls, tiktu izmantoti zināmi resursi jaunos veidos utt.

Kādas bija dara devēju atsauksmes par Vidzemes Augstskolas absolventiem?

Linda: Bija pāris reizes, kad īpaši uzslavēja Vidzemes Augstskolu, bet kopumā zināmu devu kritikas saņēma tūrisma izglītība kopumā.

Ilze: Vairāki darba devēji norādīja, ka ir augstskolas kas darba devējiem ir “melnajā sarakstā”, un, no turienes darbiniekus vairs nevēlas.

Ar kādām problēmām šobrīd sastopas tūrisma nozare?

Ilze: Visvairāk komentāru bija par tirgū ienākošo augstskolu absolventu pašefektivitātes zemo līmeni. Darba devēji vēlas erudītus darbiniekus, kuriem piemistu pozitīva, mūsdienīga domāšana, spēja un vēlēšanās ātri mācīties un reaģēt, motivācija integrēties kolektīvā, saprast nozari. Tāpat liela nozīme ir lokālpatiotismam, estētikas izjūtai, pašorganizēšanas spējai. Viens no ļoti vājiem punktiem ir fiziskā sagatavotība, un šeit nav stāsts, par īpašu trenēšanos, šis nereti iet roku rokā ar psiholoģisko noturību. Darba devēji uzsver, ka tam jābūt pašsaprotamam, ka ikvienam darbiniekam jāvar strādāt čakli un daudz. Tūrisma, viesmīlības un brīvā laika nozarē vismaz 2 svešvalodu pārzināšana labā līmeni ir standarts, ja gribi būt konkurētspējīgs, konkrēti Latvijā – izteikta problēma ir krievu valodas zināšanu trūkums.

Pārceļoties no personiskās attīstības uz profesijai specifiskākām tēmām, nozares darba devēji norāda, ka gan pašiem, gan darbiniekiem pietrūkst zināšanu par sadarbību un tīklošanos, efektīvu pārdošanas kanālu izmantošanu, komunikāciju, zināšanas par dažādām kultūru īpatnībām, pašu produktu attīstīšana.  Arī gaidas sakarā ar dažādu digitālo tehnoloģiju lietošanas prasmēm ir augstas. Vienmēr būtiskas būs ar klientu apkalpošanu saistītās lietas, jo klients ir mainījies un dažiem šķiet, ka tas kļuvis pieredzējušāks, gatavs vairāk konfliktēt un ir prasīgāks. Piemēram, daudzi ir redzējuši Gordona Remzija šovus un cilvēki, noskatoties vienu, uzskata, ka ir eksperti - pamatoti un nepamatoti.

Linda: Un tas paceļ prasību latiņu tiem cilvēkiem, kas apkalpo šos klientus.

Kādi ir nākamie plāni?

Linda: Projekta partneri veidos astoņus jaunus studiju kursus, kas balstīti atziņās par tūrisma nozarē darbiniekiem trūkstošajām vajadzībām un prasmēm. Kursus varēs ieklausīties ne tikai mūsu un partneru augstkolu studenti, bet arī tūrisma nozares pārstāvji.

Ilze: Kursi būs e-vidē un angliski. Šobrīd stradājam pie labāko  līdzekļu un metožu izvēles, kuras izmantot, lai studentu pēc iespējas efektīvāk spētu apgūt specifiskas kursu nianses e-vidē. Pirms kursus piedāvāt studentiem, tos iztestēs katrs projekta partneris.

Linda: Šobrīd strādājam arī pie tā, lai esošajos Vidzemes Augstskolas tūrisma studiju programmas kursos ņemtu vērā sarunās dzirdēto.

Kādas pašām ir sajūtas un atziņas pēc paveiktā darba?

Linda: Tagad vēl tikai sekos pati svarīgākā projekta daļa, kursu saturu izstrāde.

Ilze: Mēs domājam iegūtos datus izmantot vēl citur, jo datu apjoms ir patiešām liels un daudzveidīgs. Mums arī tūrisma nozares pārstāvji teica paldies, ka interesējamies par viedokli, jo pirms tam nav neviens neko tādu viņiem nav jautājis, un es nerunāju par mazu TIC, bet gan Rundāles pili, TOP tūrisma objektu Latvijā.

Mums bija ļoti svarīgi, ka tieši, iesaistot šādus nozares pārstāvjus, mēs ievācam šos datus.

Linda: Piebildīšu, ka 2018. gada oktobra beigās Vidzemes Augstskolā plānojam rīkot starptautisku konferenci, kurā diskutēsim par tūrisma izglītību Latvijā un pasaulē.

Ilze: Mēs bieži dzirdējām, ka saikne starp augstskolu un tūrisma sektoru nav pietiekami stipra un šī konference varētu kļūt par labu sarunu platformu.